Ukrainas kara 984. diena. Jaunākā informācija [papildināts 20:40]

© Depositphotos

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 3. novembrī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

20:40. Krievijas un Ukrainas karā nākamgad frontē abu pušu spēka izsīkuma dēļ var būt jauna situācija, uzskata Turcijas ārlietu ministrs Hakans Fidans.

"Mēs redzēsim, kāda būs situācija," sacīja ministrs.

Fidans piebilda, ka Turcijai ir "īpašas attiecības ar abām pusēm", tāpēc tā "nevilcināsies" uzklausīt abas.

18:02. Vašingtonas tuvākie sabiedrotie Eiropā gatavojas iespējamai ASV kursa maiņai attiecībā uz Ukrainu un "transatlantisko attiecību saraušanai", gadījumā ja ASV vēlēšanās uzvarēs bijušais prezidents Donalds Tramps, vēsta laikraksts "Washington Post", atsaucoties uz 15 avotiem piecu Eiropas valstu politiķu, diplomātu un analītiķu vidū.

Politiķi Eiropā spriež par to, lai no Trampa pasargātu vienošanās, kas panāktas drošības jomā, arī attiecībā uz Krievijas karu pret Ukrainu, teikuši laikraksta sarunbiedri.

Eiropas amatpersonas arī centušās sekmēt militārās palīdzības nodrošināšanu Kijivai pirms ASV vēlēšanām.

17:38. Baltkrievijas režīma vadītājs Aleksandrs Lukašenko piedraudēja Kremlim ar karu. Tas ir iespējams gadījumā, ja Krievija mēģinās pievienot Baltkrieviju savai teritorijai, viņš sacīja intervijā Krievijas laikrakstam Izvestija.

Krievijas "augstajās aprindās" "dažiem cilvēkiem niez" anektēt Baltkrieviju, bet mēģinājums to izdarīt izvērtīsies karā, sacīja Aleksandrs Lukašenko.

15:33. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Čehijas prezidents Petrs Pavels 60 Čehijas pilsoņiem atļāvis pievienoties Ukrainas armijai, pavēstīja prezidenta preses sekretārs Filips Platošs.

Prezidenta kanceleja kopumā saņēmusi 181 Čehijas pilsoņu iesniegumu ar lūgumu atļaut cīnīties Ukrainas pusē.

Lai legāli iesaistītos kaujās Kijivas pusē, Čehijas pilsoņiem ir jāsaņem savas valsts prezidenta atļauja dienēt ārvalstu bruņotajos spēkos.

13:14. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 699 090 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1410 iebrucēji.

11:10. Naktī uz svētdienu Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vadāmo aviācijas raķeti H-59/69 un 96 trieciendroniem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēkiem Kijivas, Sumu, Hmeļnickas, Žitomiras, Mikolajivas, Odesas, Čerkasu, Čerņihivas, Kirovohradas, Poltavas, Dņipropetrovskas un Harkivas apgabalos izdevies notriekt raķeti H-59/69 un 66 dronus.

Vēl 27 dronu lokācija pazaudēta, bet viens aizlidojis uz Baltkrieviju.

Divi droni joprojām ir Ukrainas gaisa telpā.

09:02. Pirms desmit gadiem, kad sākās karš Ukrainā, Krievijai bija teju visas priekšrocības, taču tagad palikusi tikai viena - skaitliskais pārsvars, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra bijušais ASV bruņoto spēku komandieris Eiropā atvaļinātais ģenerālleitnants Bens Hodžess.

Par spīti šīm priekšrocībām, Krievija līdz pat šai dienai ir sagrābusi mazāk par ceturtdaļu Ukrainas teritorijas, toties cietuši vairāk nekā 600 000 dzīvā spēka zaudējumus, viņš norādīja.

00:10. Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko intervijā BBC atkārtoja ierasto mantru, ka Krievija nevēlas karot un to izprovocēja Rietumi, gatavojoties uzņemt Ukrainu NATO, lai tās teritorijā izvietotu uzbrukuma ieročus.