Krievija neievēro pilnīgi nekādus ierobežojumus karadarbībā pret Ukrainu un tādus neievēro arī valstis, kas sniedz Krievijai atbalstu, līdz ar to arī pret Ukrainu nedrīkst būt noteikti militāro piegāžu apjomu ierobežojumi un jāļauj ukraiņiem šos ieročus izmantot pret visiem leģitīmajiem mērķiem okupētajās teritorijās un Krievijā, drošības un ārpolitikas foruma "Rīgas konference" laikā intervijā aģentūrai LETA sacīja tikai vēl pirms pusotra mēneša Ukrainas ārlietu ministra amatā bijušais Dmitro Kuleba.
Kā vērtējat prezidenta Volodimira Zelenska prezentēto "uzvaras plānu"?
Saprotu, ka tā ir detalizēti izklāstīta prezidenta Zelenska uzvaras koncepcija - tas ir tas, kā viņš redz Ukrainas uzvaru. "Uzvaras plāns" ir instruments viņa [2022.gada oktobrī piedāvātās] "miera formulas" īstenošanai. Viņš neprasa neko neiedomājamu.
Nervozā reakcija no dažu valstu galvaspilsētām visdrīzāk rodas neapmierinātības dēļ ar to, ka Ukraina saka saviem partneriem, ko tā vēlas, nevis klausās partneru piedāvājumos. Mūsu partneri nebija pieraduši klausīties Ukrainas teiktajā pirms 2022.gada un mācās to darīt kopš paša kara sākuma. Kā pats Zelenskis ir sacījis, uzvaras plāni un miera plāni ir savstarpēji saistīti. Pats svarīgākais šī plāna prezentēšanas iznākums ir tas, ka tas aizsāka pašu sarunu. Redzēsim, ar ko tas beigsies, bet pati saruna ir sākusies.
Visu savu karjeru esmu pavadījis diplomātijā un esmu pārliecināts, ka īstais uzvaras avots atrodas pašā Ukrainā. Tāpēc mums ir jāturpina darīt visu iespējamo, lai stiprinātu sevi no iekšienes. Uzvaras sasniegšanā mēs nevaram būt atkarīgi no mūsu partneriem.
Izskanēja arī runas par Ukrainas it kā pausto gatavību tiekties pēc kodolieročiem, ja to neuzņem NATO.
Manuprāt, prezidents izteicās ļoti skaidri. Bet, protams, ukraiņi ir sašutuši, ka netika turēts solījums aizsargāt Ukrainu, kad tā piekrita atteikties no sava kodolieroču arsenāla. Zināmā mērā Zelenskis reflektē šo ukraiņu sašutumu. Viss pārējais ir viņa citēšana ārpus konteksta.
Kā vērtējat pastāvīgos Krievijas kodoldraudus?
Tas ir tāds viņu trakums. Šāda retorika ir dzirdama kopš 2014.gada - cilvēki jau ir aizmirsuši, ka 2014. un 2015.gadā Krievijas militārpersonas un paramilitāro organizāciju locekļi pilnā nopietnībā runāja par Berlīnes ieņemšanu - tas slavenais "možem povtoriķ" (no krievu valodas - "varam atkārtot"). Tā viņi uzkurina savus cilvēkus.
Tomēr gan Londonā, gan citās galvaspilsētās ir skaidri jāsaprot, ka tad, ja Putins redzēs izdevību uzbrukt kādai Rietumu galvaspilsētai - un es nedz jokoju, nedz pārspīlēju -, viņš šo izdevību izmantos. Nekādu "sarkano līniju" viņam nav. Viņa dzīves misija attiecībā uz Ukrainu ir Ukrainas valstiskuma iznīcināšana, bet Eiropu viņš vēlas saskaldīt gabalos. Lai pierādītu sev un visiem pārējiem, ka brīvības, demokrātijas un pārticības pasaule ir izgāzies projekts, kamēr tas, ko dara Krievija, ir īstais ceļš pretī nākotnei.
Vai pasaule ir iemācījusies atpazīt Krievijas propagandu?
Domāju, ka gan ASV, gan Eiropā ir cilvēki, kuri pilnībā apzinās draudus un kaitējumu, kādu nodara Krievijas propaganda un Maskavas pielietotās tehnikas. Turklāt šeit nav tik daudz runas par pašu Krievijas propagandu, runa ir par vietējiem politiķiem un organizācijām Eiropā un ASV, kas aizgūst un izmanto krievu propagandu un tās metodes. Tehniski tā nemaz nav Krievijas propaganda, bet kaut kas no tās dzīlēm nācis.
Rietumos ir cilvēki, kas lieliski izprot šos riskus un zina, kā pret tiem cīnīties, taču tad, ja skatāmies uz šo valstu sabiedrībām, tad domāju, ka tās pamatā nenovērtē Krievijas radītos draudus. Kad viņi pēkšņi turpat sev blakus ierauga uzziedam kādus galēji labējos, populistus vai vienalga, kā viņus kur dēvē, tad viens ir skaidrs - ja šiem jaunajiem spēkiem "nokasīsiet virskārtu", tad apakšā redzēsiet Krievijas propagandas iezīmes. Ja neklausījāties ukraiņos un necīnījāties pret Krievijas propagandu, kad tas bija jādara, tad tagad jūs paši savā sabiedrībā redzat šī procesa augļus. Ja šīs sabiedrības nesapratīs, ka tām ir dedzīgi jācīnās pret šīm tehnikām, tad tās tiks iznīcinātas.