Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 21. oktobrī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
22:09. Polijas ārlietu ministra vietnieks Vladislavs Teofils Bartoševskis paziņojis, ka Varšava plāno pārskatīt pagājušajā nedēļā prezidenta Volodimira Zelenska iesniegtos Uzvaras plāna slepenos pielikumus, vēsta medijs "European Pravda".
Bartoševskis sacīja, ka Polija nav to valstu vidū, kuras saņēmušas pilnīgu informāciju par plānu.
"Mēs sniedzām Ukrainai militāro palīdzību izšķirošā veidā, jo tad, kad Vācija runāja par ķiveru nosūtīšanu, mēs nosūtījām 320 tankus. Tātad mūsu ieguldījums bija acīmredzami nozīmīgs, īpaši sākumā, kad tas bija visvairāk vajadzīgs," sacīja ārlietu ministra vietnieks.
21:12. Šodien Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) inspektori turpināja novērošanas misiju vienā no pārvades sistēmas operatora apakšstacijām, kas ir kritiski svarīga Ukrainas atomelektrostaciju darbībai, paziņojis Ukrainas Enerģētikas ministrijas preses dienests.
Saskaņā ar vizīšu grafiku, misija pēc kārtas turpināsies visās galvenajās kodolenerģijas nozares apakšstacijās.
"Mēs ceram, ka starptautisko inspektoru klātbūtne galvenajās elektrotīkla apakšstacijās palīdzēs uzturēt kodoldrošību un radiācijas drošību," sacīja Ukrainas enerģētikas ministrs Germans Haluščenko.
20:03. Bojāgājušo skaits Krievijas ballistisko raķešu uzbrukumā Zaporižjas centram pieaudzis līdz trim. Vēl 15 cilvēki ir ievainoti, paziņojis apgabala militārās pārvaldes vadītājs Ivans Fjodorovs.
Atgādinām, ka šorīt Krievijas karaspēks veica plaša mēroga raķešu uzbrukumu Zaporižjas centram. Tika bojātas daudzas civilās ēkas, tostarp bērnudārzs.
19:04. Vismaz 85 indieši, kas bija nonākuši Krievijas armijas rindās, arī viltus ceļā, un nosūtīti karot uz Ukrainu, atgriezušies Indijā kopš brīža, kad Deli ar atbilstošu lūgumu bija vērsusies pie Maskavas, pirmdien pavēstīja Indijas Ārlietu ministrija.
No Krievijas armijas vēl ir jādemobilizē aptuveni 20 indieši, brīfingā Deli sacīja ārlietu ministrs Vikrams Misri.
"Mūsu vēstniecības amatpersonas uztur ciešus kontaktus ar Krievijas Ārlietu ministriju un Aizsardzības ministriju jautājumā par indiešiem, kas nelikumīgi vai citādi iesaukti Krievijas armijā," raidsabiedrība "India TV" citē Misri teikto.
18:00. ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins pirmdien paziņoja par jaunas militārās palīdzības piešķiršanu Ukrainai 400 miljonu dolāru apmērā.
16:36. Uz Krievijas Kurskas apgabala Ļgovskas rajonu dalībai uzbrukuma operācijās pārvietoti 40 Ziemeļkorejas karavīri, no kuriem 18 iepriekš mēģinājuši aizbēgt, bet tikuši notverti, ziņo avoti Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenajā izlūkošanas pārvaldē (HUR).
18 Ziemeļkorejas karavīrus, kuri mēģināja aizbēgt no Krievijas okupācijas karaspēka pozīcijām Kurskas apgabalā, krievi aizturēja Brjanskas apgabala Komarčinskas rajonā, pavēstīja avoti.
Saskaņā ar avotu sniegto informāciju aptuveni 40 militārie instruktori no Ziemeļkorejas kopā ar pussimtu Krievijas karavīru atradās pozīcijās Kurskas apgabala Homutovskas rajona mežā netālu no Koļačekas.
"Ir noskaidrots, ka ziemeļkorejieši apmācīja krievu karavīrus gaisa balonu izmantošanā militāriem mērķiem. Krievijas bruņoto spēku karavīri apmācīja Ziemeļkorejas pārstāvjus, kā jāveic mūsdienu kājnieku kauja, izmantojot tā dēvētās "speciālās militārās operācijas" pieredzi," sacīja avots.
14:44. Krievija naktī uz pirmdienu uzbruka Ukrainai ar 116 trieciendroniem un nenoteikta tipa bezpilota lidaparātiem, kā arī divām vadāmām aviācijas raķetēm un vienu ballistisko raķeti, paziņoja gaisa spēki.
Kā teikts gaisa spēku paziņojumā, 12 apgabalos, tostarp Kijivas apgabalā, tika notriekti 59 droni.
Gaisa trauksme Ukrainas galvaspilsētā šonakt ilga aptuveni piecas stundas, un varasiestādes ziņoja par uzbrukuma atvairīšanu un dronu atlūzām trīs Kijivas rajonos. Pirmdien agri no rīta Kijivā ieradās ASV aizsardzības ministrs Loids Ostin.
Vēl 45 Krievijas bezpilota lidaparāti tika "lokāli pazaudēti".
"Ir vairāki bezpilota lidaparātu triecieni Ukrainas civilajai infrastruktūrai," paziņoja gaisa spēki.
13:00. Dienvidkoreja pirmdien izsaukusi Krievijas vēstnieku un pieprasījusi nekavējoties izvest Krievijā izvietotos Ziemeļkorejas karavīrus.
Dienvidkorejas izlūkošanas aģentūra piektdien pavēstīja, ka Ziemeļkoreja ir nosūtījusi uz Krievijas pilsētu Vladivostoku sākotnējo kontingentu ar 1500 speciālo spēku karavīriem un drīzumā nosūtīs vēl vairāk. Kopumā Ziemeļkoreja nolēmusi nosūtīt 12 000 karavīru uz karu Ukrainā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iepriekš sacīja, ka viņa valdības rīcībā esošā informācija liecina, ka karā Krievijas pusē varētu tikt iesaistīti 10 000 Ziemeļkorejas karavīru.
12:45. Šorīt, 21. oktobra rītā, krievi veica raķešu uzbrukumu Zaporižjas centram, informē pravda.com.ua.
"Krievi veica kārtējo raķešu uzbrukumu Zaporižijas centram. Ir sabojāts liels skaits civilo objektu, tostarp bērnudārzs, skolēnu izmitināšanas centrs un dzīvojamās ēkas," ziņo Ivans Fjodorovs, Zaporižjas apgabala militārās pārvaldes vadītājs.
11:35. Okupētā Luhanskas apgabala vidusskolēni tiek aicināti parakstīt līgumu ar Krievijas bruņotajiem spēkiem, ziņo pravda.com.ua.
Varas iestādes norāda, ka jauniešiem pretī tiek solīta nauda. Luhanskas apgabala valsts pārvalde atklāj, ka Starobiļskas pilsētas skolēni saņem šādus piedāvājumus no saviem skolotājiem. Vietējie vidusskolēni būs pakļauti iesaukšanai armijā pēc gada vai diviem, bet skolotāji uzstāj uz līguma parakstīšanu jau tagad. Viņi raksturo šo militārā dienesta veidu kā "finansiāli izdevīgu". "Viņi uzstāj, ka jāpaņem nauda un jādodas tieši uz fronti, kur krieviem nepieciešams ievērojams skaits kājnieku," paziņoja apgabala valsts pārvalde.
10:17. ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins pirmdien ieradies iepriekš neizziņotā vizītē Ukrainā.
"Es kā aizsardzības ministrs ceturto reizi esmu atgriezies Ukrainā, demonstrējot, ka ASV kopā ar starptautisko sabiedrību turpina atbalstīt Ukrainu," platformā "X" pavēstīja Ostins, publicējot fotogrāfiju, kurā viņš redzams dzelzceļa stacijā. Ukraiņu mediji vēsta, ka Ostins plāno Kijivā tikties ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un Ukrainas aizsardzības ministru Rustemu Umerovu.
09:16. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 680 230 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1710 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 9071 tanku, 18 175 bruņutransportierus, 19 589 lielgabalus un mīnmetējus, 1232 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 979 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 329 helikopterus, 17 333 bezpilota lidaparātus, 2624 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 27 034 automobiļus un autocisternas, kā arī 3479 specializētās tehnikas vienības.
08:29. Krievija naktī uz pirmdienu uzbrukusi Harkivai ar vadāmām aviācijas bumbām, ievainojot vismaz 12 cilvēkus, paziņojusi Ukrainas policija.
Krievija uzbruka pilsētai ar bumbām KAB-250. Uzbrukumu vietās strādā izmeklētāji, tiesu medicīnas eksperti un sprāgstvielu eksperti, ziņoja policija.
07:02. Ukraina ir izstrādājusi jaunu ieroci - dronu "Sting". Ar tā palīdzību iespējams pārtvert Irānas "Shahed" bezpilota lidaparātus, raksta pravda.com.ua.
Jaunais ierocis tiks izmantots, lai notriektu un pārtvertu bezpilota lidaparātus "Shahed-136", nevis parastās pretgaisa aizsardzības sistēmas, lai aizsargātu Ukrainas pilsētas no Krievijas triecieniem. Izstrādātāji "Wild Hornets" apgalvo, ka drons var lidot ar ātrumu virs 160 km/h aptuveni 3 kilometru augstumā. Drons tiks vadīts no zemes, izmantojot VR austiņas, ļaujot operatoram precīzi redzēt, kur tas lido.
00:10. Divdesmit valstu līderi nākamnedēļ tiksies Krievijā attīstības ekonomiku valstu grupas BRICS samtā, ar kuru Kremlis cer izaicināt Rietumvalstu globālo pārākumu.
Samits būs lielākais politiskais forums Krievijā kopš Maskavas atkārtotā iebrukuma Ukrainā pirms vairāk nekā diviem gadiem, Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam cenšoties parādīt, ka nav izdevušies Rietumvalstu mēģinājumi izolēt Maskavu.
Plānots, ka samitu 22.-24.oktobrī Kazaņā apmeklēs ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs, Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins, Brazīlijas prezidents Luīss Ināsiu Lula da Silva un Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans.