Krievijas pret Ukrainu sāktajam karam nepieciešams taisnīgs un ilgstošs risinājums, taču tas būs atkarīgs no Rietumu demokrātiskās pasaules atbalsta Ukrainai, piedaloties drošības un ārpolitiskas forumā "Rīgas konference", uzsvēra Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).
Politiķis norādīja, ka Eiropas Savienība (ES) ir lielākais Ukrainas finanšu atbalstītājs. Līdz šim Ukrainai ir sniegts atbalsts 120 miljardu ASV dolāru apmērā. Tāpat tiek sniegts arī ekonomiskais atbalsts, ļaujot izmantot īpašus tirdzniecības nosacījumus, dodot piekļuvi ES tirgum. Turklāt G7 valstis ir vienojušās par aizdevumu Ukrainai 50 miljardu ASV dolāru apmērā.
Plānots, ka Lietuvas bijušais premjerministrs Andrjus Kubiļus stāsies pirmā ES aizsardzības un kosmosa komisāra amatā. Taujāts, ko viņš sagaida no komisāra, Dombrovskis akcentēja, ka tas ir spēcīgs un svarīgs politiskais signāls, ka blokā šāds postenis būs. Viņš skaidroja, ka šī nav joma, kurā ES tradicionāli darbojusies, jo vēsturiski bloks tika izveidots kā miera projekts, lai nepieļautu turpmākus karus Eiropas kontinentā, taču karš tagad ir realitāte, tāpēc ES ir jāmaina sava pieeja.
EK priekšsēdētājas izpildvietnieks sacīja, ka viena no komisāra darbības jomām būs ES aizsardzības spēju un militārās jomas stiprināšana, kur ir daudz darāmā. Viņš atzīmēja, ka Krievija palielina savu militāro ražošanu, gatavojoties ilgam karam. Dombrovskis klāstīja, ka ES dalībvalstīm ir jāspēj pašām sevi aizstāvēt, tāpēc ir jāpalielina militārā ražošana un jāpaplašina militārā nozare.
Runājot par Krievijas uzsāktā kara ietekmi uz Baltijas valstīm un investīciju klimatu, EK priekšsēdētājas izpildvietnieks norādīja, ka kara ekonomiskā ietekme ES nav viendabīga. Baltijas valstis saskaras ar lielāko negatīvo ietekmi, jo tās atrodas blakus agresorvalstij. Tas ietekmē investoru uzticību, plūsmu un arī ekonomiskās izaugsmes līmeni. Pēc viņa paustā, ES tiek domāts, kā atbalstīt bloka austrumu reģionus, kurus visvairāk skārusi Krievijas agresija.
Taujāts par plānoto G7 valstu aizdevumu Ukrainai 50 miljardu ASV dolāru apmērā, Dombrovskis skaidroja, ka Eiropā ir arestēti Krievijas aktīvi 200 miljardu eiro apmērā, tāpēc ir jautājums, kā šos aktīvus varētu izmantot. Iecerēts, ka aizdevums tiks atmaksāts, izmantojot ieņēmumus, ko ģenerē iesaldētie Krievijas aktīvi, Ukrainai šis finansējums nebūs jāatmaksā. Viņš norādīja, ka, ja, piemēram, Krievija Ukrainai maksās reparācijas, tad aizdevumu varētu atmaksāt no reparācijām, jo G7 ir nolēmis, ka aktīvi paliks arestēti tik ilgi, kamēr Krievija nesamaksās Ukrainai reparācijas.
EK priekšsēdētājas izpildvietnieks skaidroja, ka ES no savas puses ir gatava nodrošināt aptuveni 40 miljardus ASV dolāru, savukārt G7 valstis, izņemot ASV, vēl 10 miljardus ASV dolārus. Viņš norādīja, ka sākotnēji bija domāts, ka ASV un ES katra nodrošinās 20 miljardus ASV dolāru, taču patlaban ar ASV ir grūtības, proti, cik lielā mērā var paļauties uz to, ka aktīvi paliks arestēti, jo ES atjauno lēmumu reizi pusgadā. Pēc Dombrovska paustā, ASV uzstāja uz garantijām, ka runa ir par trīs gadu periodu, ko EK arī ir piedāvāja - atjaunot šo lēmumu reizi piecos gados. Viņš uzsvēra, ka šim nav vienbalsīga atbalsta, jo Ungārija iebilst, kas apgrūtina ASV iesaisti šīs pakotnes finansēšanā.
Šajā nedēļas nogalē norisinās forums "Rīgas konference". Šogad foruma uzmanības centrā ir Eiropas drošības nākotne, Ukrainas uzvara karā, sankciju ietekme uz Krievijas ekonomiku un tās iekšējo stabilitāti, NATO 360 grādu stratēģija un globālās partnerības, ANO loma un darba kārtība šī brīža ģeopolitiskajā realitātē, mākslīgā intelekta ietekme uz nacionālo drošību, informācijas telpu un starptautiskajām attiecībām.
Kopš 2006.gada "Rīgas konference" ir viena no diskusiju platformām par drošību un ārpolitiku Ziemeļeiropā, pulcējot Latvijas un ārvalstu augstākās amatpersonas, starptautiski atzītus ekspertus un masu mediju pārstāvjus diskusijās par Eiropas un globālās drošības un ekonomikas jautājumiem. Šogad konferencei kopā pieteikušies vairāk nekā 600 dalībnieku klātienē un attālināti.