"Politico" brīdina par nopietnu problēmu saistībā ar Krieviju

© Pixabay.com

Pasaule ir uz lielas vides katastrofas sliekšņa saistībā ar naftas noplūdi, ko izraisījusi Krievija un tās "ēnu flote", ziņo “Politico”.

Kopš 2022. gada ir tikuši fiksēti vismaz deviņi naftas noplūdes gadījumi no kuģiem, kas pārvadā Krievijas naftu, apejot Rietumu sankcijas.

Šie incidenti notikuši dažādās pasaules okeānu daļās no Taizemes līdz Vjetnamai, Itālijai un Meksikai. Amerikāņu izdevums “Politico” kopā ar žurnālistu grupu “SourceMaterial” veica izmeklēšanu, atklājot milzīgus vides apdraudējumus, kas saistīti ar tā dēvēto Krievijas ēnu floti.

Viens no ievērojamākajiem gadījumiem notika šā gada martā, kad Lielbritānijas piekrastes dienesti 100 kilometrus no Skotijas krastiem atklāja 23 kilometrus garu naftas plankumu - tā iespējamais piesārņojuma avots bija tankkuģis “Innova”, kas uz Indiju transportēja vienu miljonu barelu Krievijas naftas.

Svarīgi atzīmēt, ka aptuveni 80% "ēnu flotes" kuģu nav uzticamas apdrošināšanas, kas ļauj tiem izvairīties no starptautiskās uzraudzības un regulēšanas, un tas ievērojami palielina vides katastrofu risku.

Izmeklēšanā tika atklāts arī gadījums ar tankkuģi “Aruna Gulcay”, kurš pie Itālijas krastiem atstāja 47 kilometrus garu naftas plankumu. Neraugoties uz skaidrām norādēm par starptautiskās konvencijas “MARPOL”, kuras mērķis ir ierobežot kuģošanas radīto piesārņojumu, pārkāpumu, ne Itālijas, ne Lielbritānijas varas iestādes netika pienācīgi izmeklējušas šos incidentus.

Izdevuma “Politico” aptaujātie eksperti uzskata, ka šādi incidenti ir tikai "aisberga redzamā daļa" un “ēnu flote" ir katastrofa, kas gaida savu izvirdumu.

Tā kā Maskavai ir piemērotas Rietumu sankcijas, arvien vairāk tankkuģu pārvadā nelegālas kravas un nodara potenciālu kaitējumu videi visā pasaulē. Šie kuģi ne tikai lielākoties netiek regulēti, bet arī bieži vien nav apdrošināti, kas nozīmē, ka noplūdes gadījumā valdībai ir grūti saukt tos pie atbildības.

"Tā ir bumba ar laika degli," sacīja Īzaks Levijs no Enerģētikas un tīra gaisa pētniecības centra.

Daži Eiropas diplomāti jau pieprasa stingrāku rīcību, tostarp iespējamu konkrētu kuģu iekļaušanu ES sankciju sarakstos, piemēram, Zviedrijas ārlietu ministrs intervijā “Politico” sacīja, ka gadījumā, ja attiecīgie kuģi ir iesaistīti nelegālās vai augsta riska kuģošanas operācijās vai veicina Krievijas militāros centienus, tiem ir liels risks, ka tie tiks iekļauti ES sankciju režīmā.