Eksperti ir pārliecināti, ka tā dēvētais medusmēnesis Maskavas un Rijādas partnerattiecībās tuvojas beigām, raksta “dialog.ua”.
Saūda Arābijas princis Muhameds bin Salmans, kurš patiesībā ir arī karaļa troņa īpašnieks, nepieņēma Kremļa uzaicinājumu apmeklēt BRICS samitu, kas paredzēts no 22. līdz 24. oktobrim Kazaņā Krievijā, vēsta “The Moscow Times”.
Jāatzīmē, ka iepriekš Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs izteicās, ka Kremlis ļoti vēlētos redzēt Salmanu minētajā samitā, un Krievijas varas iestādes šo notikumu pompozi dēvē par “nozīmīgāko ārpolitikas notikumu” Krievijas vēsturē.
Neskatoties uz to, Saūda Arābijas princis tomēr izvēlējās nedoties uz BRICS “sapulci”, nosūtot uz Krieviju savu ārlietu ministru.
Lai arī Putina palīgs starptautiskajās lietās Jurijs Ušakovs atturējās tieši komentēt Saūda Arābijas prinča izvēli, viņš atzīmēja, ka "Rietumu valstis izdara spiedienu uz Krievijas partneriem, draudot ar sekām, ja tie dosies uz Kazaņu".
Zināms, ka pēc kara sākuma Ukrainā Saūda Arābija nepievienojās sankcijām pret Krieviju un visu šo laiku palika viens no Maskavas galvenajiem partneriem naftas tirgū. Salmans, lai saglabātu naftas cenas, samazināja ieguvi par diviem miljoniem barelu dienā, tomēr 2024. gadā noskaņojums Rijādā sāka mainīties - Saūda Arābija bija nobažījusies par savas tirgus daļas samazināšanos un draudēja palielināt ražošanu un piegādes, tādējādi sabrūkot naftas cenām.
Rietumu prese, atsaucoties uz Saūda Arābijas naftas un derīgo izrakteņu ministru princi Abdul-Azizu bin Salmanu Al Saudu (kroņprinča Mohammeda bin Salmana pusbrāli), ziņo, ka viņš ir izteicis pretenzijas un draudējis, ka barela cena varētu nokrist līdz pat 50 ASV dolāriem.
Londonas Ekonomikas augstskolas pētnieks Lūks Kūpers, komentējot Rijādas izteikumus, pauda viedokli, ka "Krievijai tas ir sliktākais iespējamais scenārijs", jo, ja naftas cenas noslīdēs līdz 2016. gada līmenim, Putinam būs daudz grūtāk "finansēt savu kara mašīnu".