Vācijā kopš 2019.gada jaunu vīriešu vidū ievērojami pieaudzis labēji domājošo skaits, liecina otrdien publiskots pētījums.
Gada sākumā veiktajā aptaujā ceturtā daļa no jauniem vīriešiem norādīja, ka savos politiskajos uzskatos ir labēji vai galēji labēji.
2019.gadā šādus uzskatus pauda 16% aptaujāto jauno vīriešu, liecina pētījums, ko sponsorēja kompānija "Shell". Pētījuma rezultāti šodien tika prezentēti Berlīnē.
Tikmēr jaunu sieviešu vidū politiskā orientācija saglabājusies nosacīti stabila - labēji vai galēji labēji domājošo skaits pieaudzis no 10% līdz 11%, salīdzinot ar 2019.gadu.
Pētījumā piedalījās 2509 cilvēki vecumā no 12 līdz 25 gadiem. Viņiem tika lūgts paust savu attieksmi dažādos jautājumos, tai skaitā par ģimeni, draugiem, politiku un pašreizējiem konfliktiem pasaulē.
Atbildes analizēja pētnieki no Bīlefeldes Universitātes un Austrijas Forarlbergas Izglītības universitātes sadarbībā institūtu "Verian".
Pētījuma rezultāti sakrīt ar septembrī notikušo landtāgu vēlēšanu rezultātiem trīs Vācijas austrumu zemēs, kur nobalsojušo vēlētāju aptaujas atklāja, ka tieši jaunieši visbiežāk atbalstījuši Vācijas labējo eiroskeptiķu partiju "Alternatīva Vācijai" (AfD).
Kā norāda pētījuma autors Matiass Alberts, daži jaunieši ir īpaši uzņēmīgi pret labējo populistu politiskajiem aicinājumiem. "Mēs redzam ievērojamu neapmierināto jauniešu īpatsvaru - aptuveni 12% no kopējā jauniešu skaita. Ir arī ievērojams kritisku un neapmierinātu jauniešu īpatsvars," sacīja Alberts.
Tomēr viņš un viņa komanda neuzskata, ka jauniešu vidū būtu vērojama vispārēja nosliece uz labējo pusi. Kopējie rezultāti liecina, ka jaunieši vidēji sevi uzskata pat par nedaudz kreisi noskaņotiem.
Taču pārsteidzoši ir tas, ka jauni cilvēki, neatkarīgi no dzimuma, ir pārliecinātāki par savu politisko nostāju nekā jaunieši pirms pieciem gadiem. 2019.gadā aptuveni 17% jaunu vīriešu sacīja, ka nezina, kāda ir viņu politiskā nostāja. Šogad šādi atbildēja tikai 8% jaunu vīriešu. Sieviešu vidū vērojama līdzīga tendence.
Kopumā jaunu cilvēku ticība valstij un demokrātijai ir stabila, secinājuši pētnieki. Tomēr jaunieši izjūt lielas bažas, un globālā politika ir atstājusi savas pēdas. Kopumā 80% dalībnieku norādīja, ka baidās no kara Eiropā. Tikpat liela daļa pauda bažas par ekonomisko situāciju un iespējamo nabadzības pieaugumu.