Eiropas Savienību satriec ziņas par ukraiņu žurnālistes nāvi Krievijā
Ziņas par ukraiņu žurnālistes Viktorijas Roščinas nāvi apcietinājumā Krievijā ir satriekušas Eiropas Savienību (ES), piektdien apliecināja Eiropas Ārējās darbības dienests, norādot, ka ES pieprasa veikt neatkarīgu žurnālistes nāves izmeklēšanu.
"Viktorija Roščina bija pazīstama ukraiņu žurnāliste, kas atspoguļoja Krievijas agresijas karu pret Ukrainu. (..) Viņas liktenis ir traģisks atgādinājums par daudzajiem tūkstošiem cilvēku, kas ir aizturēti okupētajās Ukrainas teritorijās un Krievijā," teikts paziņojumā.
"ES pieprasa veikt rūpīgu un neatkarīgu izmeklēšanu, kas pēc iespējas ātrāk noskaidrotu visus Viktorijas Rosčinas nāves apstākļus," norādīja dienests.
Saskaņā ar pieejamo informāciju Roščina nomira, kad viņu konvojēja uz Maskavu no cietuma Taganrogā.
"Kad Roščina 2023. gada augustā tika patvaļīgi aizturēta patlaban okupētajās Ukrainas teritorijās, Krievijas iestādes uzņēmās pilnu atbildību par viņas drošību, veselību un fizisko neaizskaramību. Viņa kļuvusi par trīspadsmito žurnālisti, kas nogalināta kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā," norādīja dienests.
Ukrainas amatpersonas ceturtdien paziņoja par Roščinas nāvi apcietinājumā Krievijā.
Roščina, kurai šomēnes būtu apritējuši 28 gadi, pazuda pērn augustā pēc tam, kad bija devusies uz Krievijas kontrolēto Ukrainas austrumu daļu, lai gatavotu reportāžu.
2024. gada aprīlī viņas tēvs saņēma vēstuli no Krievijas Aizsardzības ministrijas, kurā tika apstiprināts, ka viņa atrodas apcietinājumā Krievijā. Viņas aizturēšanas apstākļi netika publiskoti, un nebija skaidrs, kur tieši viņa tiek turēta.
Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma okupētajās teritorijās aizturēti tūkstošiem ukraiņu, kas iestājas pret okupāciju, un daudzi no viņiem tikuši spīdzināti. Maijā Ukraina paziņoja, ka Krievijas gūstā atrodas vairāk nekā 20 ukraiņu mediju darbinieku un notiek sarunas par viņu atgriešanos.
Roščina rakstīja par karu Ukrainā kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada februārī, publicējot savus materiālus izdevumos "Ukrainska Pravda", "Hromadske" un "Radio Brīvība".
2022. gadā Starptautiskais sieviešu mediju fonds (IWMF) piešķīra viņai balvu par drosmi žurnālistikā.