Sprūds: Krievijas agresija turpina radīt apdraudējumu NATO

© f64.lv, Kaspars Krafts

Latvija novērtē Zviedrijas gatavību stiprināt NATO kolektīvo aizsardzību Latvijā, tiekoties ar Zviedrijas amatpersonām, atzina Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Aizsardzības ministrijā (AM) aģentūru LETA informēja, ka pēc tikšanās ar Zviedrijas aizsardzības ministru Polu Jonsonu un ārlietu ministri Mariju Malmeri Stenegardi aizsardzības ministrs sacīja, ka Latvija augstu novērtē Zviedrijas gatavību rotācijas kārtībā izvietot kaujas bataljonu un iesaistīties NATO Daudznacionālajā brigādē, kas sniegs būtisku ieguldījumu visas NATO kolektīvās aizsardzības stiprināšanā.

Tikšanās laikā ministri pārrunāja reģionālās drošības izaicinājumus, tostarp nosodīja incidentus, kuros Krievijas ir pārkāpusi NATO valstu jūras akvatoriju un gaisa telpu. Ministri vienojās par nepieciešamību pilnveidot mehānismus incidentu novēršanai nākotnē.

"Krievija ir iedragājusi mieru un globālo drošību visā pasaulē, un tās agresija turpina radīt apdraudējumu NATO. Mums jābūt gataviem jebkādiem izaicinājumiem. Ir svarīgi turpināt iesākto darbu, lai NATO ārējās robežas, īpaši Baltijas reģionā, tiek stiprinātas," pārliecināts Sprūds.

Tāpat ministru darba kārtībā bija jautājumi, kas saistīti ar atbalsta sniegšanu Ukrainai. Abu valstu pārstāvji bija vienisprātis, ka Ukrainas kara iznākumam būs izšķiroša nozīme ilgtermiņa drošībai Eiropā, tādēļ nepieciešams turpināt sniegt militāru atbalstu Ukrainai līdz tās uzvarai.

Zviedrija tiecas aktīvi iekļauties NATO kolektīvās aizsardzības struktūrās, tostarp gatavojot augsti motivētu kontingentu dalībai NATO Daudznacionālajā brigādē Latvijā. Ar kontingenta karavīriem Sprūds tikās Zviedrijas bruņoto spēku mācību apgabalā Revingehedā.

Vizītes turpinājumā Sprūds apmeklēja Lundas universitāti, kur piedalījās diskusijā par Baltijas valstu drošības aspektiem šī brīža ģeopolitiskajā situācijā, iepazīstinot ar Latvijas nostāju starptautiskās drošības jautājumos.

AM pārstāvji norāda, ka Latviju un Zviedriju vieno ilgstoša sadarbība vairākās jomās, kā arī kopīgs skatījums uz demokrātiju un reģiona drošību. Līdz ar Zviedrijas iestāšanos NATO tā ir arī paziņojusi par nodomu iesaistīties NATO Daudznacionālajā brigādē Latvijā, izvietojot kaujas bataljonu Latvijas teritorijā. Zviedrija ir arī viena no Dronu koalīcijas dalībvalstīm.

Pasaulē

1. jūnijā Ukrainas Drošības dienesta (SBU) diversiju operācijā “Zirnekļu tīkls” Krievija zaudējusi vismaz 13 stratēģiskās aviācijas bumbvedējus. Ukraina ar bezpilota lidaparātiem uzbruka militārās aviācijas bāzēm četros Krievijas apgabalos. NATO apstiprināja 40 lidmašīnu bojājumus. Alianses vadības pārstāvis paziņoja, ka saskaņā ar NATO, nevis Ukrainas aprēķiniem, "bojātas vismaz 40 lidmašīnas. Pilnībā iznīcinātas no 10 līdz 13 lidmašīnām". Starp bojātajām Krievijas lidmašīnām NATO identificēja 15 stratēģiskos bumbvedējus Tu-95, 20 Tu-22 un vismaz vienu A-50 tālās izlūkošanas agrās brīdināšanas lidmašīnu, no kurām Krievijas armijai atlikušas vien dažas.

Svarīgākais