Lielbritānija kļūst par pirmo G7 valsti, kas atteikusies no fosilā kurināmā elektrības ražošanā
Lielbritānijā pirmdien tiek slēgta pēdējā ogļu elektrostacija, tādējādi Lielbritānija kļūst par pirmo G7 valsti, kas atteikusies no fosilā kurināmā elektrības ražošanā.
Elektrostacijas slēgšana Retklifas pie Soras ciemā Anglijas vidienē pēc gandrīz 60 gadu darbības ir simbolisks solis Lielbritānijas ceļā uz mērķi līdz 2030.gadam dekarbonizēt elektrības ražošanu, bet līdz 2050.gadam sasniegt ogļskābās gāzes neitralitāti.
Elektrostacijas īpašnieks - Vācijas uzņēmums "Uniper" - paziņoja, ka oktobrī sāksies ekspluatācijas pārtraukšanas process, kas turpināsies divus gadus. 350 darbiniekiem tiks piedāvāta iespēja turpināt strādāt citos kompānijas uzņēmumos vai arī līdz 2026.gada beigām darba attiecības tiks izbeigtas.
Ogļu elektrostacija tiks pārveidota par "tehnoloģiju un enerģijas centru bez ogļskābās gāzes", apliecināja "Uniper".
Ar stacijas slēgšanu beidzas Lielbritānijas 140 gadu ilgā atkarība no oglēm un tā kļūst par pirmo no G7 valstīm, kas pilnībā atsakās no ogļu izmantošanas elektrības ražošanā.
Itālijā plāno būt nākamā, kas atteiksies no oglēm, 2027.gadā gadā to plāno Francija, kam sekos Kanāda 2030.gadā un Vācija 2038.gadā. Japāna un ASV nav noteikušas konkrētus termiņus, kad atteikties no oglēm.
Piesārņojošajam fosilajam kurināmajam bija būtiska nozīme Lielbritānijas ekonomikas vēsturē, veicinot 18. un 19.gadsimta industriālo revolūciju, kas padarīja valsti par globālu lielvalsti.
Pat pagājušā gadsimta 80.gados 70% elektroenerģijas tika ražota no oglēm. Šis īpatsvars samazinājās 90.gados, kad valdība sāka ieviest stingrākus noteikumus piesārņojuma apkarošanai.
Pēdējā desmitgadē kritums ir bijis vēl straujāks, noslīdot līdz 38% 2013. gadā, 5% 2018.gadā un tikai 1% pagājušajā gadā.