Krievijas diktatora Vladimira Putina ierosinājums grozīt valsts kodoldoktrīnu pagaidām uzskatāms par retorisku eskalāciju, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns.
Viņš uzsvēra, ka tas nav nekas negaidīts. Patlaban kodoldoktrīna paredz, ka kodolieročus var pielietot gadījumā, ja valsts saskaras ar eksistenciāliem draudiem konvencionālā uzbrukumā vai arī atbildē uz kodoltriecienu. Taču autoritārā valstī kā Krievijā "papīram nav lielas nozīmes", jo, ja Putins gribētu kaut vai šodien izmantot kodolieročus, viņam nekas netraucētu, zinot, kā Krievijā notiek vēlēšanas, kā top likumi.
"Tas ir mēģinājums palielināt globālās apdraudētības sajūtu, kā arī mēģinājumi nedaudz retoriski ietekmēt ASV prezidenta vēlēšanas," teica eksperts.
Viņš pieminēja Robertu Kenediju junioru, kurš iepriekš bija neatkarīgais ASV prezidenta amata kandidāts, taču augustā izstājās no sacensībām un pauda atbalstu bijušajam ASV prezidentam, republikāņu kandidātam uz prezidenta amatu Donaldam Trampam. Kenedijs juniors nereti uzstājas un atgādina par kodoldraudiem. To viņš min kā iemeslu Trampa kandidatūras atbalstīšanai. Kenedija juniora ieskatā Tramps novērsīs potenciālo kodolkaru un mazinās eskalāciju. Tāpat viņš uzskata, ka ir jānoslēdz miers un attālāku valstu karos nav jāiegulda finansiāli līdzekļi.
Krievijas diktators iecerējis, ka mainītajā doktrīnā būs rezerves tiesības pielietot kodolieročus agresijas gadījumā gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju. Jautāts, kā šo saprast, ja Krievija ir agresorvalsts, kurai patlaban neviens neuzbrūk, Andžāns uzsvēra, ka ikviena valsts var darīt to, ko tā grib - "stiprie dara, ko grib, vājie, ko var".
Viņš akcentēja, ka patlaban pasaulē ir deviņas kodolvaras - ASV, Ķīna, Krievija, Francija, Lielbritānija, Pakistāna, Indija, Ziemeļkoreja, Izraēla, kura neatzīst, ka tai ir kodolieroči. Tāpat katrā valstī ir sava kodoldoktrīna. Andžāns norādīja, ka tādas doktrīnas autoritārās valstīs nav nekā vērtas. Eksperts klāstīja, ka kodoldoktrīnas nosaka, kādos apstākļos kodolieročus var pielietot, taču var rasties arī neordināri apstākļi, kad arī demokrātiskām valstīm ir jārīkojas citādāk, ja notiek strauja eskalācija.
Runājot par Baltkrieviju, Ģeopolitikas pētījumu centra direktors uzsvēra, ka gan Krievija, gan Baltkrievija ir Kolektīvās drošības līguma organizācijas dalībvalsts, kas ir zināms NATO atdarinājums. Tā ir Krievijas veidota organizācija, kurā ietilpst vairākas bijušās padomju savienības valstis, piemēram, Kirgizstāna, Kazahstāna, Tadžikistāna, Armēnija, kura savu dalību organizācijā ir apturējusi. Taču uz šo jautājumu var paraudzīties arī no citas puses - ASV ar savu kodollietussargu sargā savus sabiedrotos.
Taujāts, vai Putina ierosinājums nav vēl viens spiediena mehānisms, lai Ukraina padotos, Andžāns uzskata, ka netiešā veidā tā tas arī ir. Šāds ierosinājums varētu norezonēt daļā ASV vēlētāju, jo ir republikāņi, kuri iestājas par atbalstu Ukrainai mazāk nekā demokrāti. Tā ir arī iespēja Trampam pateikt, ka, "redziet, vieni žvadzina kodolieročus, un kurš tad īsti grib kodolkaru, tāpēc ir jānoslēdz miers, un tāda kara nebūs".
Ģeopolitikas pētījumu centra direktors norādīja, ka, tikko tiek pieminēts kodolkarš, cilvēkiem galvā rādās apokaliptiskas ainas, piemēram, kā notika kodolsprādziens Hirosimā un Nagasaki, kas ir divas vienīgās reizes, kad kaujā kodolieročus pielietoja. Ja Putins grozīs valsts kodoldoktrīnu, tad tas pastiprinās Trampa priekšvēlēšanu kampaņā sacīto par mieru, savukārt demokrātu kandidāte Kamala Herisa izskatītos pēc tādas, kas mēģina "vest uz kodoleskalāciju".
Pēc Andžāna teiktā, Herisa stingri ir pateikusi, ka atbalstīs Ukrainu un viņas pozīcija būs nemainīga, savukārt, ja salīdzina, piemēram, ar ASV prezidentu Džo Baidenu, Tramps ir paziņojis, ka atrisinās karu, līdz viņš stāsies ASV prezidenta amatā. Eksperts rezumēja, ka Krievija patlaban vismaz vārdos mēģina eskalēt situāciju, turklāt jāņem vērā, ka daudziem ASV iedzīvotājiem Ukrainas liktenis nemaz nerūp tā, kā tas ir citu Ukrainas atbalstītājvalstu vidū, piemēram, Baltijā.
Viņaprāt, nav izslēgts, ka kādā brīdī Krievija kodolieročus varētu izmantot, ja tiešām situācija būtu ārkārtīgi kritiska, piemēram, ja ukraiņi dotos uz Kremļa pusi, tie būti Krievijai eksistenciāli draudi. Iespējams, tieši tāpēc Baidena administrācija līdz šim ir bijusi ļoti piesardzīga atļaut Ukrainai Krievijas teritorijā izmantot tālās darbības raķetes.
"Nevajag baidīties no eskalācijas. Tā var būt, taču tā var nebūt kodoleskalācija. Var situāciju padarīt sarežģītu citos veidos, piemēram, Krievija var piegādāt, piemēram, Irānai, husītiem Jemenā, Ziemeļkorejā vajadzīgos ieročus. Tas parādītu, ka kandidāte Herisa nevar atrisināt karus, bet viņas konkurents ir "miera prezidents"," teica eksperts.
Ģeopolitikas pētījumu centra direktors klāstīja - ja, piemēram, Krievija veiktu taktiskā kodolieroča pielietošanu, tas uzreiz nenozīmē globālu kodolkaru. Mūsdienu tehnoloģijas ļauj aprēķināt vēja virzienu, augstumu, kādā kodolieroci detonēt, lai tas kalpotu vairāk par iebiedēšanas līdzekli, taču, ja Krievija šādi rīkotos, nebūtu skaidrs, kas notiks tālāk.
Viņaprāt, ja Krievija izmantotu kodolieročus pret Ukrainu, Lielbritānija, Francija, ASV, visticamāk, nepielietotu kodolieročus, ja rodas milzīga, stratēģiska dilemma. Eksperts nevar iedomāties, ka Lielbritānija, Francija un ASV veiks kodoltriecienus pa Krieviju, jo Krievija tad varētu atbildēt ar identisku soli pa šo valstu teritorijām.
"Ja Krievija izmantos kodolieročus, būs visstingrākie nosodījumi, noteikti pastiprinās sankcijas. Arī Ķīna būtu neapmierināta ar tādu situāciju, jo tā ir viena no tuvākajām Krievijas sabiedrotajām, taču atklāts paliek jautājums, kas notiks tālāk," secināja Andžāns.
LETA jau rakstīja, ka Putins Drošības padomes sēdē trešdien ierosinājis izdarīt grozījumus valsts kodoldoktrīnā. Viņš apgalvoja, ka jāņem vērā "jaunie militārie draudi" Krievijai un tās sabiedrotajiem un jāprecizē kodolieroču izmantošanas nosacījumi.
Diktators norādīja, ka kodolvalsts, kas atbalsta citas valsts uzbrukumu Krievijai, atzīstama par agresoru. Viņš gan tieši nepaskaidroja, vai jaunajai dokumenta versijai jāparedz šādā gadījumā kodolieroču pielietošana. Tas varētu attiekties arī uz Ukrainu, kuru cīņā pret Krievijas agresiju atbalsta ASV un citas Rietumu kodolvalstis.
Putins arī pavēstīja, ka kodolieroču pielietošana tiks apsvērta, ja tiks saņemta ticama informācija par "masīvu gaisa un kosmosa uzbrukuma ieroču palaišanu". Kremļa saimnieks precizēja, ka tas attiecas uz stratēģiskās un taktiskās aviācijas lidmašīnām, spārnotajām raķetēm, lidrobotiem, kā arī uz citiem lidaparātiem.
Diktators arī norādīja, ka mainītā doktrīna rezervēs tiesības pielietot kodolieročus agresijas gadījumā gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju. Tas attiecas arī uz gadījumiem, ja kāda valsts, izmantojot konvencionālos ieročus, radīs "kritiskus draudus Krievijas suverenitātei". Putins arī apgalvoja, ka kodolieroči esot "vissvarīgākā valsts un pilsoņu drošības garantija".