Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 26. septembrī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
21:51. Lielbritānija ceturtdien noteica sankcijas pieciem kuģiem un divām ar tiem saistītām struktūrām, kas iesaistītas Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) transportēšanā.
Valdība paziņoja, ka tā ir pirmā reize, kad tā izmantoja jaunās juridiskās pilnvaras tieši pret LNG pārvadātājiem. Sankcijas tika piemērotas arī kompānijām "White Fox Ship Management" un "Ocean Speedstar Solutions OPC".
Lielbritānijas valdība atgādināja, ka kopā ar ASV un Eiropas Savienību (ES) šogad tā jau noteikusi sankcijas pret projektu "Arktik SPG 2", un projekts bija spiests samazināt ražošanu.
20:58. Krievijā kara tiesa Altaja novada Bijskas iedzīvotājam Daņilam Jakovļevam par pārskaitījumu leģionam "Krievijas brīvība", kas karo Ukrainas pusē, piespriedusi 15 gadus cietumā un 100 000 rubļu (965 eiro) naudas sodu, ceturtdien vēsta izdevums "Mediazona".
Jakovļevs atzīts par vainīgu valsts nodevībā un terorisma finansēšanā. Apsūdzētais savu vainu atzinis. Jakovļevs ziedojis leģionam 5000 rubļu (48 eiro), vēsta "Mediazona", atsaucoties uz avotu, kas ir pazīstams ar izmeklēšanas gaitu.
19:53. Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis ieradies ASV Kapitolija ēkā Vašingtonā, lai tiktos ar amerikāņu likumdevējiem, vēsta medijs "Ukrainska Pravda".
Ar Zelenski tikās Senāta demokrātiskā vairākuma līderis Čaks Šūmers un Senāta republikāņu minoritātes līderis Mičs Makonels.
Vēlāk Zelenskis Vašingtonā tiksies ar ASV prezidentu Džo Baidenu un viceprezidentu, Demokrātu partijas prezidenta amata kandidāti Kamalu Herisu.
19:00. 26. septembrī Krievijas militārpersonas izmantoja bezpilota lidaparātus, lai apšaudītu dzelzceļa staciju Sumi reģionā. Cieta trīs cilvēki, ziņo pravda.com.ua.
18:15. Naktī uz ceturtdienu Krievijai veicot masīvu uzbrukumu Ukrainai, vismaz četri krievu trieciendroni "Shahed" ielidojuši Baltkrievijas gaisa telpā, vēsta baltkrievu aktīvistu monitoringa projekts "Belaruski Hajun".
16:57. Krievijas diktatora Vladimira Putina ierosinājums grozīt valsts kodoldoktrīnu pagaidām uzskatāms par retorisku eskalāciju, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns. Viņš uzsvēra, ka tas nav nekas negaidīts. Patlaban kodoldoktrīna paredz, ka kodolieročus var pielietot gadījumā, ja valsts saskaras ar eksistenciāliem draudiem konvencionālā uzbrukumā vai arī atbildē uz kodoltriecienu. Taču autoritārā valstī kā Krievijā "papīram nav lielas nozīmes", jo, ja Putins gribētu kaut vai šodien izmantot kodolieročus, viņam nekas netraucētu, zinot, kā Krievijā notiek vēlēšanas, kā top likum
15:49 Krievija palaida pret Ukrainu raķetes Kinžal. Raķešu draudi turpinās visos valsts reģionos. Par to ziņoja Ukrainas bruņoto spēku gaisa spēki. Departaments atzīmēja, ka MiG-31K paceļas, un aicināja neignorēt brīdinājumu par uzlidojumu. "Raķete virzās uz Hmeļņickas reģionu," teikts ziņojumā.
15:01 ASV prezidents Džo Baidens ceturtdien pirms tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski paziņoja par Ukrainai paredzētās palīdzības pieaugumu, arī par teju astoņiem miljardiem dolāru militārajā palīdzībā un jaunu tāla darbības rādiusa munīciju.
"Šodien es paziņoju par drošības atbalsta palielināšanu Ukrainai un virkni papildu pasākumu, lai palīdzētu Ukrainai uzvarēt šajā karā," teikts Baidena paziņojumā.
Zelenskis jau paudis pateicību par jauno atbalstu.
"Mēs izmantosim šo palīdzību visefektīvākajā un pārredzamākajā iespējamajā veidā, lai sasniegtu mūsu galveno kopīgo mērķi - Ukrainas uzvaru, taisnīgu un ilgstošu mieru un transatlantisko drošību," sociālajos tīklos apliecināja Ukrainas prezidents.
14:34 Krievijas iebrukums Ukrainā ir tikai sākums, un diktatora Vladimira Putina režīma mērķis ir graut Rietumu pasaules vienotību un brīvību, jo tā rada bailes Maskavā, trešdien vizītē Lietuvā paziņoja Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss.
"Īstenojot savus impēriskos mērķus atjaunot Krievijas hegemoniju pār lielāko daļu Austrumeiropas un Centrāleiropas, Krievijas vadība ir izrādījusi vienīgi nicinājumu pret starptautiskajām tiesībām un uz noteikumiem balstīto starptautisko kārtību. Mēs redzam, ka Krievija strauji palielina ieroču ražošanu un stiprina savus bruņotos spēkus," sacīja Pistoriuss, uzrunājot Lietuvas parlamentu dienā, kad deputāti sāka lemt par šomēnes parakstītās Lietuvas un Vācijas vienošanās par Vācijas brigādes karavīru, civilo darbinieku un ģimenes locekļu tiesībām laikā, kad viņi būs dislocēti Lietuvā.
"Tas viss neatstāj vietu šaubām - Putina Krievijai Ukraina ir tikai sākums. Jau šodien Krievija cenšas izmantot hibrīdlīdzekļus, lai grautu mūsu sabiedrību, Eiropas Savienības un NATO vienotību. Putina patiesais ienaidnieks - būsim godīgi - ir mūsu brīvais un neatkarīgais demokrātiskais dzīvesveids. Dāmas un kungi, viņš no tā baidās," uzsvēra Pistoriuss.
Rietumvalstīm ir jānodrošina, lai Kremlis nesasniegtu savus mērķus, jo pretējā gadījumā sekas skars ne tikai Ukrainu, sacīja Vācijas aizsardzības ministrs.
13:51 Jau tuvākajās dienās vai, ilgākais, nedēļas laikā mums vajadzētu sagaidīt spēcīgu masveida raķešu uzbrukumu no Krievijas puses, prognozē militārais analītiķis, Krievijas un Ukrainas kara veterāns, Ukrainas Bruņoto spēku rezerves majors Aleksejs Getmans. Tādējādi radio NV viņš atzīmēja, ka jau ir pagājis gandrīz mēnesis kopš pēdējā masīvā Krievijas raķešu uzbrukuma Ukrainai. Un tā kā krievi neatsakās no raķešu terora taktikas, šajā laikā viņi jau ir uzkrājuši iznīcināšanas līdzekļus.
12:46. Katerīna Ļevčenko, Ukrainas valdības komisāre dzimumu līdztiesības politikas jautājumos, preses konferencē "Media Center Ukraine" paziņoja, ka līdz šim vairāk vīriešu nekā sieviešu ir vērsušies pēc palīdzības pēc piedzīvotas seksuālās vardarbības no Krievijas karavīru puses, raksta pravda.com.ua.
"Līdz šim pagaidu reparāciju projektā pieteikušies vairāk vīriešu nekā sieviešu, un kompensācijas izmaksātas vairāk vīriešiem nekā sievietēm. Tas apšauba priekšstatu, ka šāda vardarbība skar tikai sievietes," sacīja Katerina Ļevčenko. Ļevčenko neprecizēja precīzu cietušo vīriešu skaitu, kuri pieteikušies kompensācijas saņemšanai. Taču kopumā līdz šim ir iesniegti 409 atlīdzības pieteikumi, no kuriem aptuveni 250 jau ir saņēmuši palīdzību. 2024. gada jūnijā Augstākā Rada pieņēma likumprojektu Nr. 10132, kura mērķis ir atbalstīt un atjaunot to personu tiesības, kuras piedzīvojušas seksuālo vardarbību Krievijas bruņotās agresijas rezultātā.
11:24. Naktī uz ceturtdienu krievi uz Ukrainu raidījuši sešas dažāda tipa raķetes un 78 lidrobotus.
Uz Sumu apgabalu iebrucēji raidījuši divas nenoteikta tipa raķetes, bet no Melnās jūras akvatorija krievi izšāvuši četras vadāmās aviācijas raķetes H-59/69, kuru mērķis bija Odesas apgabals. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notriekusi visas raķetes H-59/69 un 66 uzbrukuma lidrobotus "Shahed". Vēl astoņi lidroboti nokrituši paši, bet viens atgriezies Krievijā.
10:10. Ņemot vērā pašreizējo politisko situāciju Kremlī, jebkādas miera sarunas starp Ukrainu un Krieviju būs patiesi auglīgas tikai tad, ja Ukraina tajās iesaistīsies no spēka pozīcijām, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Rīgas Stradiņa universitātes lektors, Analītikas un risku vadības grupas "PowerHouse Latvia” direktors Mārtiņš Vargulis.
Līdz ar to pie miera sarunu galda ar Krieviju Ukrainai ir jāsēžas tikai tad, kad tai būs izdevies nodrošināt būtiskus panākumus frontē, pretējā gadījumā sarunas beigsies ar kārtējo iesaldēto konfliktu, uzskata eksperts.
09:01. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 647 800 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1400 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 8825 tankus, 17 348 bruņutransportierus, 18 620 lielgabalus un mīnmetējus, 1199 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 959 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 328 helikopterus, 15 946 bezpilota lidaparātus, 2599 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 25 353 automobiļus un autocisternas, kā arī 3190 specializētās tehnikas vienības.
08:19. ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens trešdien paziņojis par jaunu militārās palīdzības paketi Ukrainai 375 miljonu dolāru apmērā, kas cita starpā ietver augstas mobilitātes artilērijas raķešu sistēmas (HIMARS), kasešu bumbas un vieglos taktiskos spēkratus.
Ukraina saņems arī HIMARS munīciju un rezerves daļas, kājnieku ieročus un tādus prettanku ieročus kā "Javelin", TOW un AT-4. Kopumā kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā ASV Kijivai sniegušas militāro un ekonomisko palīdzību aptuveni 175 miljardu dolāru apmērā.
07:12. ASV eksprezidents un prezidenta kandidāts Donalds Tramps trešdien teiktā runā pesimistiski raksturoja Ukrainu, nosaucot tās cilvēkus par "mirušiem" un valsti par "sagrautu".
Tramps sacīja, ka Ukrainai vajadzēja piekāpties Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pēdējos mēnešos pirms pilna apjoma iebrukuma sākuma 2022.gada februārī, un paziņoja, ka pat "vissliktākā vienošanās būtu labāka par to, kas mums ir tagad".
00:10. Ukrainas valdība izskatīšanai parlamentā iesniegusi Ukrainas nākamā gada valsts budžetu. Ukrainai arī nākamgad lielāko daļu budžeta nāksies izlietot valsts aizsardzībai.