Ukrainas kara 944. diena. Jaunākā informācija [papildināts 21:49]

© Scanpix

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 24. septembrī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

21:49. Ukraina nākamgad aizsardzībai un drošībai tērēs 60% budžeta, teikts Finanšu ministrijas sagatavotajā projektā.

"Valsts drošībai un aizsardzībai" nākamgad tiks tērēti 2,22 triljoni hrivnu (49 miljardi eiro), paredzēts plānā. Tie ir aptuveni 26% no Ukrainas IKP un 61% no valdības kopējiem izdevumiem, kas plānoti 3,64 triljonu hrivnu (79 miljardu eiro) apmērā.

Salīdzinājumam, Krievija šogad aizsardzībai plāno tērēt 10,8 triljonus rubļu (103 miljardus eiro) jeb aptuveni 30% no sava budžeta.

20:51. ASV prezidents Džo Baidens otrdien uzrunā ANO Ģenerālajā asamblejā pavēstīja, ka Krievijas diktatora Vladimira Putina izvērstais karš nav sasniedzis savus mērķus, taču tas neatceļ nepieciešamību turpināt atbalstīt Ukrainu.

"Putina karš nav sasniedzis savu galveno mērķi. Viņš centās iznīcināt Ukrainu, bet Ukraina joprojām ir brīva," sacīja Baidens. "Bet mēs nevaram atslābināties," norādīja Baidens. "Pasaule tagad ir citas izvēles priekšā: vai mēs turpināsim atbalstīt Ukrainu, lai palīdzētu tai uzvarēt karā, vai arī mēs atkāpsimies un pieļausim atkārtotu agresiju un nācijas iznīcināšanu?"

19:57. Ievainoto skaits Krievijas triecienā pa Harkivas pilsētu pieaudzis līdz 31. Uzbrukumā tika nogalināti trīs cilvēki. Sākotnējie ziņojumi liecina, ka krievi palaiduši astoņas FAB-500 bumbas uz pilsētas dzīvojamiem rajoniem.

Jaunākā ievainotā ir 17 gadus veca meitene, bet vecākajai ir 87. Amatpersonas ziņo, ka lielākā daļa ievainoto ir vidēji smagā stāvoklī. Četri cilvēku stāvoklis tiek vērtēts kā smags. Trīs ievainotie atrodas operācijas zālēs.

18:58. Eiropas Savienībai (ES) ātri jāpieņem lēmums par Eiropas Miera mehānisma līdzekļu izmantošanu Ukrainas atbalstam, otrdien Briselē ES Vispārējo lietu padomes sanāksmē teica Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Dace Melbārde (JV).

Melbārde uzsvēra nepieciešamību atbalstīt Ukrainas enerģētikas sektoru un ātri pieņemt lēmumu par Krievijas aktīvu peļņas izmantošanu aizdevumam Ukrainai.

18:00. Harkivas vairākos rajonos krievu raķetes ietriecās dzīvojamās ēkās. Ir zināmi trīs bojā gājušie un 22 ievainotie, ziņo pravda.com.ua.

17:10. Irānas prezidents Masuds Pezeškiāns nākammēnes apmeklēs Krieviju, lai piedalītos BRICS samitā, un vizītes gaitā tiksies ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, otrdien pavēstīja Irānas valdības preses sekretāre Fateme Mohadžerani. Oktobrī gaidāmā vizīte būs pirmā reize, kad Pezeškiāns apmeklē Krieviju kopš stāšanās amatā jūlija beigās.

16:33. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā telekanālam BBC pauda pārliecību, ka Krievijas karš pret Ukrainu ir "tuvāk noslēgumam", nekā tas var šķist, kā arī aicināja sabiedrotos stiprināt Ukrainas armiju.

15:33. Krievijas masveida represijas valsts iekšienē iet roku rokā ar tās agresiju pret Ukrainu, akcentēja Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV), otrdien Baltijas valstu un Ziemeļvalstu vārdā uzrunājot ANO Cilvēktiesību padomi, uzsverot Krievijas brutālos cilvēktiesību pārkāpumus pret tās iedzīvotājiem. Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), uzrunā ministre atsaucās uz īpašās ziņotājas par cilvēktiesību situāciju Krievijā - Marianas Katzarovas - jaunāko ziņojumu. "Krievija ir pastāvīgi slāpējusi atšķirīgus viedokļus, apklusinājusi neatkarīgos medijus, izplatījusi dezinformāciju un apspiedusi pilsoniskās sabiedrības organizācijas," pauda Braže.

14:17. Jāsper tālāki soļi sankciju pieņemšanā pret Krieviju un tās "ēnu floti", kā arī jāpastiprina sadarbība ar trešajām valstīm, lai novērstu sankciju apiešanas iespējas, uzsvēra Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV). Viņa uzsvēra, ka ir būtiski mazināt Krievijas spēju turpināt sistemātiskos uzbrukumus Ukrainai, vēl jo vairāk civiliedzīvotājiem un energoinfrastruktūrai. Visi bija vienisprātis, ka nepieciešams degradēt Krievijas militārās spējas, tostarp iegrožojot tās militāro industriju un novēršot sankciju apiešanas iespējas. Latvijas enerģētikas uzņēmumu sniegtais praktiskais atbalsts Ukrainas enerģētikas sektoram šogad ietvēris vairākas elektrostacijas, hidrostacijas, ģeneratorus, kā arī vairāk nekā 50 transformatorus.

12:44. Rietumeiropai jāgatavojas iespējamam Krievijas uzbrukumam un jāveido obligātas munīcijas rezerves, paziņojis Lietuvas bijušais premjerministrs Andrjus Kubiļus, kurš izvirzīts Eiropas Savienības (ES) aizsardzības un kosmosa komisāra amatam.

Intervijā laikrakstam "Financial Times" Kubiļus aicinājis veidot munīcijas un citu nepieciešamo preču rezerves un norādījis, ka tas ir labākais veids, kā paplašināt ES bruņojuma rūpniecību un sagatavot to karam, kas var izcelties pēc dažiem gadiem.

11:22. Naktī uz otrdienu krievi uz Ukrainu raidījuši četras dažādu tipu raķetes uz 81 uzbrukuma lidrobotu, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.

Virs Kijivas, Žitomiras, Čerkasu, Vinnicas, Kirovohradas, Poltavas, Sumu un Mikolajivas apgabala notriekti 66 uzbrukuma lidroboti "Shahed". Vēl 13 lidroboti nokrituši paši.

10:05. Krievija plāno nākamgad aizsardzības izdevumus palielināt līdz 13,2 triljoniem rubļu (līdz 127 miljardiem eiro), kas ir par ceturtdaļu vairāk nekā šogad, vēsta aģentūra "Bloomberg", kuras rīcībā nonācis trīs gadu budžeta projekts.

Tādējādi aizsardzībai atvēlētie līdzekļi sastādīs 6,2% no Krievijas iekšzemes kopprodukta.

09:13. Latvijas iedzīvotāji šī gada jūlijā un augustā taromātos kopā saziedojuši vairāk nekā 32 750 eiro Ukrainas atbalstam. Ziedotā summa tiks novirzīta labdarības biedrībai "Tavi draugi", humānās palīdzības nogādāšanai Ukrainā. Pateicoties ziedojumiem, biedrība uz Ukrainu varēs nogādāt sešas kravas automašīnas un ap divdesmit busiņu ar Ukrainas civiliedzīvotājiem un armijai nepieciešamajām lietām.

08:18. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 645 150 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1400 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 8800 tankus, 17 292 bruņutransportierus, 18 475 lielgabalus un mīnmetējus, 1198 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 952 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 328 helikopterus, 15 764 bezpilota lidaparātus, 2595 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 25 175 automobiļus un autocisternas, kā arī 3155 specializētās tehnikas vienības.

07:12. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicina uz globālu vienotību, lai pārvarētu Krievijas un tās sabiedroto postošo agresiju, raksta pravda.com.ua.

"Pasaulei ir vajadzīga mierīga nākotne un ilgtspējīga attīstība. Un es to saku kā Ukrainas prezidents, valsts, kas pretojas Krievijas brutālajai agresijai. Un mēs precīzi zinām, cik daudz globāla vienotība var sasniegt - gan šeit, ANO, gan ar Ukrainas miera samitiem, kur mēs cenšamies pārvarēt Krievijas un tās sabiedroto postošo spēku," teica Zelenskis.

00:10 Nesen ievēlētais Irānas prezidents Masuds Pezeškiāns paziņojis, ka vēlas risināt sarunas ar rietumvalstīm par karu Ukrainā, ko viņš raksturoja kā Krievijas agresiju.

"Mēs vēlētos sākt dialogu un sarunas ar eiropiešiem un amerikāņiem," Pezeškiāns teica žurnālistiem ANO Ģenerālās asamblejas kuluāros Ņujorkā. "Mēs nekad neesam atbalstījuši Krievijas agresiju pret Ukrainas teritoriju."

Rietumvalstis un Ukraina apgalvo, ka Irāna piegādā Krievijai ieročus tās karam pret Ukrainu.

Jo īpaši ir daudz pierādījumu tam, ka Krievijas spēki izmanto Irānas piegādātus "Shahed" dronus, lai uzbruktu Ukrainai. Kara sākumā eksperti runāja par Irānā ražotu ierīču izmantošanu, un vēlāk Krievija izveidoja savu to ražošanu.

Turklāt rudens sākumā ASV, Francija, Vācija un Apvienotā Karaliste oficiāli apsūdzēja Irānu, ka tā piegādā Krievijai ballistiskās raķetes "Fath 360".

Neraugoties uz daudzajiem pierādījumiem, gan Teherāna, gan Maskava ir vairākkārt noliegušas, ka Krievijas armija saņem ieročus no Irānas.

Jūlija sākumā Irānas prezidenta vēlēšanās uzvarēja Pezeškiāns. Viņš tiek uzskatīts par reformu piekritēju un politiķi, kurš ir daudz labvēlīgāks sadarbībai ar rietumvalstīm.

Pasaulē

“Radio brīvā Eiropa” un “Radio brīvība” (RFE/RL) Krievijas biroja līdzstrādnieki Marks Krutovs* un Sergejs Dobriņins* izanalizējuši slepenu militāro pētījumu centru, kas ir bēdīgi slavens ar savu lomu Padomju Savienības bioloģisko ieroču programmā un kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir ievērojami paplašinājies.

Svarīgākais