Polijā izvirzītas apsūdzības vīrietim, kurš, iespējams, organizējis Volkova piekaušanu ar āmuru

© Unsplash

Polijā izvirzītas apsūdzības Anatolijam Bļinovam, kuru cietumā nomērdētā Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija līdzgaitnieki tur aizdomās par uzbrukuma organizēšanu Leonīdam Volkovam šī gada martā Viļņā, piektdien paziņoja prokurori.

"Pagājušajā nedēļā tika izvirzītas apsūdzības Krievijas pilsonim, kurš tiek turēts aizdomās par 12.martā notikušās Leonīda Volkova piekaušanas organizēšanu", teikts prokuratūras paziņojumā.

Bļinovs tika aizturēts Polijā 13.septembrī.

Valsts prokuratūras Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas departamenta Mazovijas nodaļas prokurors viņam izvirzīja trīs apsūdzības, tostarp apsūdzību par Krievijas opozicionāra Volkova piekaušanu viņa tautības un politiskās darbības dēļ. Pēc prokurora lūguma Varšavas rajona tiesa aizdomās turētajam piemēroja pirmstiesas arestu uz trīs mēnešiem, teikts prokuratūras paziņojumā.

Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas departamenta Mazovijas nodaļa veic daudzpavedienu izmeklēšanu, cita starpā par uzbrukumiem Krievijas opozicionāriem, kas saistīti ar Alekseja Navaļnija dibināto korupcijas apkarošanas fondu. Izmeklēšanā ir astoņi aizdomās turamie.

Saistībā ar uzbrukumu Volkovam Varšavā 3.aprīlī tika aizturēti divi poļi Igors Č. un Maksimiliāns K. Pēc izmeklēšanas uzsākšanas prokurors aizturētajiem uzrādīja apsūdzības par vardarbību pret Leonīdu V. viņa tautības un politiskās darbības dēļ. Tiesa aizdomās turamajiem piemēroja pagaidu apcietinājumu.

Nākamajos mēnešos tika aizturēti vēl vairāki cilvēki. Šobrīd izmeklēšanā aizdomās turamie ir astoņi, no kuriem četriem piemērots preventīvs līdzeklis īslaicīgas aizturēšanas veidā. Aizdomās turamo vidū ir seši poļi, viens baltkrievs un viens krievs (Anatolijs B.).

Izmeklēšana aptver notikumus, kas notikuši gan Eiropā, tostarp Viļņā, gan Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā.

Izmeklēšana tiek veikta kopā ar Iekšējās drošības aģentūru.

12.martā Leonīdam Volkovam uzbruka netālu no viņa mājām Viļņā. Kad politiķis tur ieradās ar savu automašīnu, nezināma persona viņam uzbruka, izsmidzināja asaru gāzi un sāka sist Volkovu ar āmuru. Pēc uzbrukuma politiķis tika nogādāts slimnīcā ar rokas lūzumu un vairākiem kājas sasitumiem.

FBK 12.septembrī publiskoja savas izmeklēšanas rezultātus, saskaņā ar kuriem uzbrukumu Volkovam pasūtīja Izraēlā dzīvojošais uzņēmējs, naftas kompānijas "Jukos" bijušais vadības pārstāvis Leonīds Ņevzļins.

Izmeklēšanās pamatā esošās informācijas avots bija Andrejs Matuss, kurš, pēc viņa paša vārdiem, bija saistīts ar Krievijas federālo drošības dienestu. Saskaņā ar Matusa stāstīto Ņevzļins devis rīkojumu Bļinovam organizēt uzbrukumu Volkovam par 250 000 ASV dolāru. Ņevzļins devis arī citus norādījumus, kurus Bļinovs esot izpildījis.

FBK izmeklēšanā noskaidrots, ka Ņevzļins bijis neapmierināts ar uzbrukuma rezultātiem un nav samaksājis Bļinovam solītos 250 000 ASV dolāru, liekot atdot ierīces, kurās varētu būt sarakste par Volkovu. Ierīces vajadzēja paņemt Matusam, kurš to saturu publiskoja ar FBK starpniecību, kā arī ar Krievijas televīzijas kanāla RT starpniecību, kur attiecīgie materiāli tika publicēti vēl pirms FBK izmeklēšanas publiskošanas.

Ņevzļins paziņoja, ka nav saistīts ar kaut kādiem uzbrukumiem, un apgalvoja, ka FBK apzināti atkārto Maskavas "noplūdes", kas "pilnībā atbilst [Krievijas diktatora Vladimira] Putina propagandas galvenajiem naratīviem".

FBK apsūdzības Ņevzļinam izraisījušas lielu rezonansi krievu emigrantu, opozīcijas un aktīvistu aprindās.

Navaļnija komandas veidotajā filmā arī tika izteikti apgalvojumi, ka Latvijas tiesībsargājošo iestāžu darbinieki, iespējams, pret kukuļiem palīdzējuši Ņevzļinam vērsties pret Kremļa opozicionāriem. Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis šonedēļ intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja, ka Latvija ļoti nopietni uztver un atbildīgi izvērtē šos apgalvojumus.

Pasaulē

Opozīcijā esošo Vācijas kristīgo demokrātu (CDU) līderis Frīdrihs Mercs paziņojis, ka gadījumā, ja viņš būtu kanclers, viņš censtos panāk vienošanos ar jaunievēlēto ASV prezidentu Donaldu Trampu, kas nostādītu Vāciju līdztiesīgākās pozīcijās.

Svarīgākais