Cietumā nomērdētā Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija līdzgaitnieku ceturtdien skatītājiem nodotā filmā apgalvots, ka viņu rīcībā nonākusi uzņēmēja, naftas kompānijas "Jukos" bijušā vadības pārstāvja Leonīda Ņevzļina sarakste, no kuras izriet, ka 2024.gada martā viņš organizējis uzbrukumu Leonīdam Volkovam, turklāt Ņevzļina organizētajās darbībās bijuši iesaistīti Latvijas tiesībsargājošo iestāžu darbinieki.
Korupcijas apkarošanas fonds (FBK) no Ņevzļina sarakstes arī noskaidrojis, ka viņš bijis iesaistīts uzbrukuma organizēšanā fonda direktoram Ivanam Ždanovam Ženēvā un ekonomista Maksima Mironova sievai Aleksandrai Petračkovai Argentīnā.
Filmā arī izskan apgalvojumi, ka Ņevzļins kopā ar līdzzinātāju Anatoliju Bļinovu ar kukuļošanas palīdzību esot panācis Latvijā krimināllietas ierosināšanu pret bijušo FBK izpilddirektoru Vladimiru Ašurkovu.
Savā sarakstē abi arī apsprieduši Rīgas prokurorus, kas tiem palīdzēšot. FBK apgalvo, ka tam neesot ticējuši, taču pats Ašurkovs viņiem pastāstījis, ka martā Londonā esot kā liecinieks izsaukts uz policiju, kur līdz ar britu policistiem tos esot pratinājuši Latvijas policijas izmeklētāji un kāda Rīgas rajona prokurors.
Latvijas prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka aģentūrai LETA apliecināja, ka prokuratūra ir informēta par publiskajā telpā pieejamo dokumentālo filmu, kurā cita starpā tiek apgalvots, ka bijušā "Jukos" līdzīpašnieka Mihaila Hodorkovska komanda esot kukuļojusi Latvijas policijas darbiniekus un prokurorus, lai tiktu sāktas krimināllietas pret Krievijas opozicionāriem. Pirms dokumentālajā filmā izskanējušo apgalvojumu izvērtēšanas prokuratūra informāciju nesniegs.
Valsts policijas (VP) Sabiedrisko attiecību nodaļā aģentūrai LETA norādīja, ka VP ir informēta par publiskajā vidē pieejamo dokumentālo filmu un tajā izteiktajiem apgalvojumiem, kas skar arī policiju. "Kategoriski noraidām paustos apgalvojumus par iespējamu policistu korupciju. Kamēr kompetentās iestādes veic izvērtēšanu, Valsts policija no plašākiem komentāriem atturēsies," norādīja policijā.
Prokuratūrā un VP aģentūrai LETA nekomentēja apgalvojumu par to, vai Ašurkova pratināšanā Lielbritānijā piedalījušies Latvijas likumsargi.
Pēc Starptautiskās FBK vadītājas Marijas Pevčihihas teiktā, piedāvājums pastāstīt par uzbrukumu Volkovam tika nosūtīts uz fonda vispārējo pasta adresi. Sarunā ar Pevčihu šīs informācijas avots uzrādījās kā Andrejs Matuss. FBK viņu dēvē par "lietu kārtotāju" (krievu noziedznieku slengā - rešalu) jeb cilvēku ar sakariem varas iestādēs, kurš ar kukuļu palīdzību var atrisināt dažādas problēmas.
Pēc paša Matusa vārdiem, pēdējos trīs gadus viņš strādājis Hodorkovska labā. Ņevzļins bija "Jukos" viceprezidents, un pats Hodorkovskis viņu dēvē par vienu no saviem tuvākajiem līdzgaitniekiem un draugiem.
Matuss nodeva Ņevzļina saraksti Volkovam un Ždanovam personīgas tikšanās laikā Melnkalnē. FBK lūdza projekta žurnālista Mihaila Maglova un pētnieciskā žurnālista Hristo Grozeva palīdzību korespondences pārbaudē. Pēc sarakstes izpētes un salīdzināšanas ar publiski pieejamo informāciju viņi apliecināja tās autentiskumu.
Sarakste cita starpā satur arī uzbrucēju filmētus videoierakstus ar uzbrukumiem Ždanovam un Petračkovai, kas nekur līdz šim nav publicēti.
Ņevzļins sarakstījies ar personu, kuras dati sakrīt ar advokāta Anatolija Bļinova datiem, noskaidroja žurnālisti un FBK. Kā raksta Pētnieciskās žurnālistikas izdevums "Agenstvo", Bļinovs bijis "Gazprom-Media" valdes loceklis, savulaik aizstāvējis žurnālistu Sergeju Dorenko un tagad dzīvo Polijā. Savukārt Matuss sarunā ar FBK Bļinovu nosaucos par "mūsu cilvēku Rīgā". Tieši viņam Ņevzļins esot devis norādījumus organizēt uzbrukumu Volkovam.
Sākotnējais plāns saskaņā ar saraksti bijis nolaupīt Volkovu Lietuvā, nogādāt viņu Krievijā un tur nodot Federālās drošības dienestam (FSB). E-pasta vēstulēs, ko Bļinovs 2023.gada oktobrī nosūtījis Ņevzlinam, viņš Volkovu dēvē par "paku", vēsta, ka veic novērošanu, un ierosina "koridoru", lai Volkovu no Rīgas izvestu pa jūru. Šim plānam Bļinovs lūdz Ņevzlinam 12 000 eiro, lai "reģionā un Rīgā iznomātu divus kuģīšus plus degvielu" un samaksu par darbu. Tomēr šis plāns nezināmu iemeslu dēļ nav īstenojies.
Pēc tam novembrī, kad Volkovs aizlidoja uz ASV, Bļinovs sūtījis viņam pakaļ savu cilvēku. Viņš raksta Ņevzlinam: "Minimālais uzdevums - konflikts, nelieli miesas bojājumi un personas dokumentu atņemšana, maksimālais - ratiņkrēsls". Ņevzlins jautā, vai krēsls netraucēs "sūtījuma nogādāšanai", bet pēc tam piekrīt "pastāvīgā krēsla" variantam. Galu galā noziedznieki neatrada īsto brīdi uzbrukumam Ņujorkā un turpināja sekot Volkovam, kad viņš atgriezās Viļņā.
12.martā Leonīdam Volkovam uzbruka netālu no viņa mājām Viļņā. Kad politiķis tur ieradās ar savu automašīnu, nezināma persona viņam uzbruka, izsmidzināja asaru gāzi un sāka sist Volkovu ar āmuru. Pēc uzbrukuma politiķis tika nogādāts slimnīcā ar rokas lūzumu un vairākiem kājas sasitumiem.
Tomēr Ņevzļins, kā Andrejs Matuss tikšanās laikā pastāstīja pašam Volkovam un Ivanam Ždanovam, bija neapmierināts, ka Volkovs nav pietiekami stipri piekauts. Kā apgalvo Matuss, Ņevzlinam par uzbrukumu vajadzējis samaksāt 250 000 ASV dolāru, no kuriem 150 000 dolāru bija paredzēti uzbrucējiem. Tomēr nauda, pēc Matusa teiktā, netika samaksāta. Pēc tam Bļinovs un Ņevzļins sāka viens pret otru izvirzīt savstarpējas pretenzijas. Rezultātā Ņevzļins lūdza Matusam atņemt Bļinovam un viņa palīgiem telefonus, kas tika izmantoti, lai organizētu atentātu pret Volkovu. Matuss to izdarīja un nodeva tos FBK.
FBK un žurnālisti apgalvo, ka papildus Volkova piekaušanai Ņevzļins bijis iesaistīts arī uzbrukumā Ivanam Ždanovam Ženēvā 2023.gada jūnijā un uzbrukumā ekonomista Maksima Mironova sievai Aleksandrai Petračkovai Argentīnā 2023. gada 1. septembrī. Sarakste liecina, ka uzbrukumu Petračkovai izraisīja Mironova paziņojumi, kuros viņš kritizēja Ņevzļinu un Hodorkovski.
Navaļnija līdzgaitnieki atzīst, ka Matusa motīvi viņiem joprojām nav skaidri. Pēc tikšanās ar Volkovu un Ždanovu viņš apsolīja, ka cita starpā nosūtīs viņiem arī sarunas ar Ņevzļinu. Tomēr pēc tam Matus pārtrauca ar viņiem sazināties. "Viņš ātri saprata, ka visus šos materiālus mums pārdot nebūs iespējams - mums vienkārši nav tik daudz naudas, cik viņam nepieciešams," raksta FBK. Ņevzļina saraksti 6.septembrī publicēja Krievijas propagandas rupors - televīzijas kanāls RT, kas apgalvoja, ka to saņēmis no kāda Lietuvā trimdā dzīvojoša "opozīcijas avota". RT sarunbiedrs apgalvoja, ka Bļinovs korespondenci viņam nodevis, "baidoties par savu dzīvību", jo Ņevzļina cilvēki viņam draudējuši.
Ņevzļins sarunā ar FBK noliedza savu līdzdalību jebkādos uzbrukumos. "Es nepasūtīju Volkova [nolaupīšanu], nepasūtīju [uzbrukumu] Mironovam, nepasūtīju nekādus koridorus," FBK citē viņa teikto. Ņevzļins lietotnes "Telegram" kanālam "Sota" apgalvojis, ka viņam nav nekāda sakara ar uzbrukumiem šim cilvēkiem, un solīja sniegt detalizētu komentāru vēlāk, kad iepazīsies ar materiāliem. Ar Mihailu Hodorkovski izmeklēšanas publiskošanas brīdī FBK nebija izdevies sazināties.
Hodorkovskis pēc FBK izmeklēšanas publiskošanas paziņoja, ka viņam nav zināma nekāda informācija par uzbrukumiem Volkovam, Ždanovam un Petračkovam "ārpus tā, kas publicēts atklātos avotos". "Kas attiecas uz apsūdzībām pret Leonīdu Ņevzļinu, kas izteiktas, pamatojoties uz "Raša Tudej" publicēto informāciju, var izdarīt divus pieņēmumus. Vai nu tā ir taisnība, un tad Leonīds Ņevzļins ir ārprātīgs. Vai arī tā ir FSB provokācija un viltojums, kuram iztērēta liela nauda," raksta Hodorkovskis. Pēc viņa domām, Marija Pevčiha "pārliecinoši izvēlas pirmo versiju", savukārt viņš pats "pilnīgi saprotamu iemeslu dēļ" sliecas uz otro. Tomēr Hodorkovskis piebilda, ka viņš ir "gatavs pieņemt demokrātisko valstu tiesībsargājošo iestāžu un tiesu izmeklēšanas rezultātus", pat ja tie nesakrīt ar viņa versiju.