Ukrainas kara 940. diena. Jaunākā informācija [papildināts 21:02]

© Scanpix

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 20. septembrī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

21:02. Kopš 2024. gada vidus ir mainījies nogalināto krievu karavīru profils, raksta BBC. Ja kara sākumā lielāko daļu Krievijas zaudējumu veidoja gados jauni līgumdienesta karavīri, tad šobrīd lielākā daļa nogalināto krievu ir vecumā virs 40 gadiem un ar nelielu kaujas pieredzi vai īpašu apmācību.

Žurnālisti apgalvo, ka šīs izmaiņas liecina par to, ka Krievija lielākoties ir izsmēlusi savu jauno un profesionālu militārpersonu piedāvājumu, liekot tai mobilizēt vecāka gadagājuma cilvēkus bez kaujas pieredzes.

20:03. Ukrainas Aizsardzības spēki, izmantojot rekrutēšanas centrus, katru mēnesi pieņem vidēji 6500 brīvprātīgo, paziņojis Ukrainas Aizsardzības ministrijas pārstāvis Oleksijs Beševecs.

Amatpersona arī piemin, ka Ukrainas aizsardzības spēkos ir aptuveni 10 000 atvērtu pozīciju, tostarp tiek meklēti pavāri, mehāniķi, advokāti, dronu operatori, mediķi un citi.

19:07. Viena no Latvijas prioritātēm palīdzības sniegšanā Ukrainai ir Krievijas nolaupīto Ukrainas bērnu nogādāšana atpakaļ valstī, uzsvēra Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andžejs Viļumsons, kurš piektdien tikās ar nākamo Svētā Krēsla apustulisko nunciju Latvijā Georgu Gensveinu, kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.

Sarunu partneri bija vienisprātis, ka jāturpina sniegt Ukrainai nepieciešamo atbalstu. Valsts sekretārs īpaši pateicās par Svētā Krēsla ieguldījumu Krievijas nolaupīto Ukrainas bērnu atgriešanā, kas arī Latvijai ir viens no prioritāriem jautājumiem palīdzības sniegšanā Ukrainai.

17:48. Krievijas spēki veikuši raķešu triecienu pa Odesas pilsētu. Četri cilvēki ir cietuši, bojāta ostas infrastruktūra un civilais kuģis, paziņojis Oļehs Kipers, Odesas apgabala militārās pārvaldes vadītājs.

"Sākotnējie ziņojumi liecina, ka raķetes Iskander-M atlūzas nodarīja bojājumus ostai, civilajai infrastruktūrai un civilajam kuģim, kas peld ar Antigvas karogu. Četri civiliedzīvotāji ir ievainoti. Viņiem tiek sniegta visa nepieciešamā palīdzība," paziņoja Kipers.

16:36. Norvēģija šogad palielinās civilo palīdzību Ukrainai par pieciem miljardiem kronu (426 miljoniem eiro) un pagarinās palīdzības paketi vēl par trim gadiem līdz 2030.gadam, piektdien paziņojis šīs valsts premjerministrs.

Līdz ar to kopējais palīdzības apjoms sasniegs 135 miljardus kronu (11,5 miljardus eiro). Līdz šim tie bija 75 miljardi kronu (6,4 miljardi eiro) līdz 2027.gadam.

16:03. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien paudis cerību, ka ASV prezidents Džo Baidens atbalstīs viņa plānu, kā uzvarēt karā ar Krieviju.

Zelenskis solījis iepazīstināt Baidenu ar tā dēvēto uzvaras plānu kara izbeigšanai.

"Es tiešām ceru, ka viņš atbalstīs šo plānu," Kijivā kopīgā preses konferencē ar Eiropas Komisijas (EK) prezidenti Urzulu fon der Leienu sacīja Zelenskis.

"Plāns ir izstrādāts lēmumiem, kas būs jāpieņem no oktobra līdz decembrim(..). Mēs to ļoti vēlētos. Tad mēs ticam, ka plāns darbosies," viņš piebilda.

15:45. Ukrainas Nacionālais kiberdrošības koordinācijas centrs (NCSC) ierobežojis ziņojumapmaiņas vietnes "Telegram" lietošanu valsts iestādēs, militārajos formējumos un kritiskās infrastruktūras objektos.

"Lai mazinātu draudus, tika nolemts aizliegt "Telegram" uzstādīšanu un lietošanu valsts iestāžu darbinieku, militārpersonu, drošības un aizsardzības sektora darbinieku, kā arī uzņēmumu - kritiskās infrastruktūras operatoru - dienesta ierīcēs," teikts padomes paziņojumā.

Tiek norādīts, ka izņēmums būs tikai tās personas, kurām "Telegram" izmantošana ir daļa no viņu dienesta pienākumiem.

Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) priekšnieks Kirillo Budanovs norādīja, ka Krievijas drošības dienestiem ir piekļuve "Telegram" lietotāju personiskajai sarakstei, pat dzēstajām ziņām, kā arī viņu personas datiem.

14:20. Eiropas Komisija (EK) piešķirs Ukrainai jaunu aizdevumu līdz pat 35 miljardu eiro apmērā, piektdien Kijivā paziņoja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

"Neatslābstošie Krievijas uzbrukumi nozīmē to, ka Ukrainai ir vajadzīgs nepārtraukts ES atbalsts," platformā "X" pavēstīja Leiena. "Šis ir vēl viens nozīmīgs ES ieguldījums Ukrainas atveseļošanā."

13:08. Rīgas pilsētas tiesas tiesnese Diāna Dzērviniece noraidījusi par uzbrukumu jaunietim ar Ukrainas karogu notiesātā Valerija Lazareva lūgumu atlikt tiesas sprieduma izpildi.

Lēmumu var pārsūdzēt vai noprotestēt desmit dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību vai protestu Rīgas pilsētas tiesā.

Jau vēstīts, ka Augstākā tiesa (AT) atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību lietā par uzbrukumu Ukrainas karoga nēsātājam, līdz ar ko spēkā stājās apgabaltiesas spriedums, ar kuru Lazarevam piespriests divu gadu cietumsods.

Lazarevs 1.augustā vērsās Rīgas pilsētas tiesā ar lūgumu par sprieduma izpildes atlikšanu uz diviem mēnešiem.

11:53. Ukraiņu karavīri notriekuši 61 no 70 doniem "Shahed", ko naktī uz piektdienu Krievijas karaspēks raidījis uz Ukrainu, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki

11:00. Kijivas apgabala militārā administrācija šorīt, 20. septembrī, ziņoja, ka galvaspilsētas tuvumā manīts Krievijas bezpilota lidaparāts, raksta pravda.com.ua.

08:59 Gaisa spēki ziņoja par dronu Čerkasu apgabala Zolotonošas rajonā, kas virzās uz rietumiem. Nedaudz vēlāk, plkst. 09:10, tika ziņots, ka no Čerkasiem uz Kijivas apgabalu virzās drons. "Kijivas apgabals! Gaisa telpā konstatēts drons. Gaisa spēki reaģē uz mērķi. Palieciet patversmēs," ar šādu paziņojumu nāca klajā Ukrainas gaisa spēki, Kijivas apgabala militārā pārvalde.

10:28. Pagājušajā diennaktī kopumā Ukrainā notikušas 226 kaujas sadursmes. Krievijas armija visaktīvāk uzbrukusi Pokrovskas un Kurahovas frontēs, kur Ukrainas aizstāvji spēja atvairīt 41 un 63 uzbrukumiem, ziņo pravda.com.ua.

09:33. Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena piektdien ieradusies Kijivā, lai laikā, kad tuvojas ziema un turpinās Krievijas triecieni Ukrainas energoinfrastruktūrai, apliecinātu Kijivai Eiropas Savienības (ES) atbalstu. "Mana astotā vizīte Kijivā notiek laikā, kad tuvojas apkures sezona un Krievija turpina uzbrukt enerģētikas infrastruktūrai," Leiena pauda platformā "X".

"Mēs palīdzēsim Ukrainai tās drosmīgajos centienos. Es ierados šeit, lai apspriestu Eiropas atbalstu. No gatavības ziemai līdz aizsardzībai, pievienošanās procesam un progresam attiecībā uz G7 aizdevumiem," norādīja Leiena.

08:35. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 639 480 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1340 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 8725 tankus, 17 132 bruņutransportierus, 18 212 lielgabalus un mīnmetējus, 1189 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 949 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 328 helikopterus, 15 469 bezpilota lidaparātus, 2593 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 24 989 automobiļus un autocisternas, kā arī 3115 specializētās tehnikas vienības.

07:11. Ceturtdien, 19.septembrī, Ukrainas Ārlietu ministrija paziņoja, ka kompromisi par Krimas teritoriālo statusu ir nepieņemami. Šāds paziņojums tika izplatīts pēc tam, kad Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis ierosināja tur rīkot referendumu ar noteiktiem nosacījumiem, vēsta pravda.com.ua.

Ukrainas Ārlietu ministrija uzsvēra, ka Ukrainas teritoriālā integritāte "nekad nav bijusi un nevar būt diskusiju vai kompromisa objekts", un to atbalsta gan Ukrainas bruņotie spēki, gan partneri, gan starptautiskās tiesības.

00:10. Sumi glābēji pabeiguši darbu ceturtdien notikušā Krievijas gaisa trieciena vietā - veco ļaužu pansionātā. Valsts avārijas dienesta darbiniekiem no bojātās ēkas izdevās evakuēt 147 cilvēkus. Saskaņā ar atjaunināto informāciju ievainoti 13 cilvēki. 70 gadus veca sieviete gāja bojā.

Pasaulē

Pasaulē 38% darbinieku apsver iespēju pamest esošo darbu tuvāko 12 mēnešu laikā, kas ir par četriem procentpunktiem vairāk nekā pirms gada, aģentūru LETA informēja konsultāciju kompānijas "EY" pārstāvji, atsaucoties uz jaunāko darba vides tendenču pētījumu "EY 2024 Work Reimagined".

Svarīgākais