"Tas mūsu agresīvajam kaimiņam nepatīk." Lietuvas ministrs brīdina par Krievijas rīcību tuvākajā laikā

© pexels.com

Baltijas valstīm gatavojoties atslēgties no vienotā elektrotīkla ar Krieviju un Baltkrieviju, gaidāms Krievijas dezinformācijas uzbrukumu pieaugums, ceturtdien brīdināja Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis.

"Mēs tuvojamies ļoti nozīmīgam datumam - 2025.gada 8.februārim -, kad tiks veikta desinhronizācija no Krievijas tīkla un savienošanās ar Eiropas tīkliem. Domāju, ka tas mūsu agresīvajam kaimiņam patiešām nepatīk," Kreivis Lietuvas sabiedriskajai raidorganizācijai LRT komentēja iespējamo Krievijas reakciju.

Viņaprāt, nesenais informācijas uzbrukums ar apgalvojumiem, ka Baltijas valstīs ir visdārgākā elektrība Eiropā, nav atsevišķs gadījums. Nesen Latvijā izplatījās nepatiesa informācija par it kā notikušiem elektroapgādes traucējumiem, kas neatbilda patiesībai.

Lietuvas enerģētikas ministrs pieļāva, ka dezinformācijas uzbrukumu pret gaidāmo desinhronizāciju no tā dēvētā BRELL loka kļūs arvien vairāk. "Mums jāspēj stāties pretī tādai dezinformācijai," viņš uzsvēra.

Baltijas valstis plāno atvienoties no Krievijas kontrolētā elektrotīkla 2025.gada februārī, uzsākot sinhronu darbu ar Eiropas tīklu. Atbilstoši Baltijas valstu sistēmas operatoru paziņojumam, BRELL līgums par Baltijas energosistēmu darbu Krievijas kontrolētajā IPS/UPS tīklā zaudēs spēku 2025.gada 7.februārī, attiecīgi 8.februārī Baltijas operatori atslēgs Igaunijas, Latvijas un Lietuvas energosistēmas no IPS/UPS tīkla un veiks Baltijas energosistēmas izolēta darba testu. Pēc testa pabeigšanas 2025.gada 9.februārī Baltijas valstu energosistēma plāno sinhroni pieslēgties kontinentālās Eiropas energosistēmai.

Pašlaik Igaunijas, Latvijas un Lietuvas energosistēmas darbojas IPS/UPS sistēmā, kur sistēmas frekvenci kontrolē Krievija. Sinhrona darbība ar kontinentālās Eiropas energosistēmu nodrošinās Baltijas valstu energosistēmām neatkarīgu un drošu sistēmas frekvences kontroli un paaugstinātu energoapgādes drošību. Sinhronizācijas projekts ir tā noslēdzošajā fāzē un tiek īstenots ar Eiropas Savienības atbalstu.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais