Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 19. septembrī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
17:56. Vācija Ukrainai nodevusi jaunu militārās palīdzības paketi, kurā cita starpā ietilpst 22 tanki Leopard 1 A5 un vairāk nekā 60 000 šāviņu 155 mm artilērijas iekārtām, vēsta "European Pravda".
Kopš Krievijas bruņotā iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī Vācija ir nodrošinājusi Ukrainai materiālus no Federālo bruņoto spēku noliktavām aptuveni 5,2 miljardu eiro vērtībā.
16:59. ANO Cilvēktiesību novērošanas misijas Ukrainā (HRMMU) aptaujātie eksperti prognozē, ka elektroenerģijas padeves pārtraukumi Ukrainā šoziem ilgs no 4 līdz 18 stundām katru dienu, vēsta medijs "Ukrainska Pravda".
"Šī ziema būs ļoti smaga. Visticamāk, cilvēki visā valstī saskarsies ar regulāriem strāvas padeves pārtraukumiem. Jebkuriem jauniem triecieniem, kas novedīs pie ilgstošākiem pārtraukumiem, var būt katastrofālas sekas," sacīja HRMMU vadītājs Daniels Bells.
16:01. Indijas artilērijas šāviņi, kas iegādāti ar Eiropas starpnieku starpniecību, Ukrainai tiek piegādāti jau vairāk nekā gadu. Neskatoties uz Krievijas iebildumiem, Indija nav nedz iejaukusies, nedz apturējusi šo tirdzniecību, vēsta aģentūra "Reuters".
Ziņu aģentūra apgalvo, ka Kremlis jautājumu par šāviņu piegādes pārtraukšanu ir izvirzījis vismaz divas reizes.
"Reuters" avoti norāda, ka, neskatoties uz Indijas oficiālo nostāju neiesaistīties munīcijas piegādē Ukrainai, dažas Eiropas valstis, piemēram, Itālija un Čehija, regulāri transportē Indijas šāviņus uz Ukrainu.
14:55. Vācija šogad plāno piešķirt Ukrainai papildu militāro palīdzību gandrīz 400 miljonu eiro apmērā, neraugoties uz domstarpībām par budžeta ierobežojumiem, liecina Finanšu ministrijas dokuments, ar kuru ceturtdien iepazinās aģentūra AFP.
Tomēr kanclers Olafs Šolcs šajā jautājumā ir saskāries ar pretestību, jo partijas, kas iebilst pret Berlīnes atbalstu Kijivai, ir guvušas ievērojamus panākumus svarīgās reģionālajās vēlēšanās septembra sākumā.
Papildu līdzekļi ir nepieciešami, lai "izpildītu Vācijas valdības atbalsta saistības pret Ukrainas bruņotajiem spēkiem", teikts vēstulē parlamenta budžeta komitejai.
14:22. Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena piektdien viesosies Kijivā, lai, tuvojoties ziemai, ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski pārrunātu Eiropas Savienības (ES) atbalstu valsts energoapgādes drošības labā.
Par gaidāmo vizīti Leiena ceturtdien paziņoja Briselē preses konferencē, kurā piedalījās arī ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) izpilddirektors Fatihs Birols.
"Pēc divām nedēļām sāksies apkures sezona. Tā kā temperatūra pazeminās, ES ir gatava palielināt atbalstu Ukrainai. Gatavosimies ziemai kopā," sacīja EK prezidente.
"Pēc preses konferences es došos uz Kijivu, lai rīt personīgi pārrunātu šos jautājumus ar prezidentu Zelenski," sacīja Leiena.
12:05. Latvijas vēstniece Elita Kuzma trešdien iesniedza akreditācijas vēstuli ASV prezidentam Džo Baidenam un pateicās viņam par ASV starptautisko līderību, vēršoties pret Krieviju tās izvērstajā karā Ukrainā.
11:14. Ukraiņu karavīri notriekuši visus 42 dronus "Shahed", kā arī vadāmo aviācijas raķeti "H-59/69", ko naktī uz ceturtdienu uz Ukrainu raidījis Krievijas karaspēks, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Krievi ar trim vadāmajām zenītraķetēm "S-300/S-400" veikuši triecienu Harkivas apgabalam. Šahedi raidīti no Krievijas Kurskas apgabala un Primorskoahtarskas rajona, "H-59/69" - no Zaporižjas apgabala okupētās daļas gaisa telpas, bet "S-300/S-400" - no Krievijas Belgorodas apgabala.
10:03. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 638 140 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1130 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 8705 tankus, 17 093 bruņutransportierus, 18 177 lielgabalus un mīnmetējus, 1189 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 947 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 328 helikopterus, 15 417 bezpilota lidaparātus, 2592 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 24 839 automobiļus un autocisternas, kā arī 3109 specializētās tehnikas vienības.
09:18. Ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski jaunnedēļ ASV varētu tikties abi Savienoto Valstu prezidenta amata kandidāti - demokrāte Kamala Herisa un republikānis Donalds Tramps, vēsta ASV mediji.
Zelenskis nākamnedēļ dosies uz Ņujorku, lai piedalītos ANO Ģenerālās asamblejas sesijā. Tur viņš plāno tikties arī ar ASV prezidentu Džo Baidenu un iepazīstināt viņu ar savu plānu, kā uzvarēt karā ar Krieviju.
08:19. Ukrainai turpinot triecienus Krievijas aizmugurē, ne tikvien tiek iznīcinātas munīcijas rezerves un paši objekti, bet arī mazinātas krievu spējas uzbrukt Ukrainā, teikts ASV domnīcas "Kara studiju institūts" (ISW) ziņojumā.
Ukrainas triecieni objektiem Krievijā varētu ietekmēt uzbrukuma operācijas visā kauju zonā Ukrainā, ja Ukrainas armijai būs materiālā bāze, spējas un atļauja veikt plaša mēroga triecienu kampaņu pret loģistikas un atbalsta objektiem Krievijas teritorijā, teikts ziņojumā.
07:13. Ukraina lūdz NATO dalībvalsti Rumāniju notriekt Krievijas dronus, kuri tuvojas tās gaisa telpai, trešdien paziņoja Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha pēc tikšanās Bukarestē ar savu Rumānijas kolēģi Luminicu Odobesku.
Par šo tikšanos un lūgumu ziņoja Rumānijas ziņu aģentūra "Mediafax". Kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā sākuma Krievijas dronu atlūzas ir vairākkārt nokritušas Rumānijā pie Ukrainas robežas.
00:10. Slovākijas ārlietu ministrs Jurajs Blanārs uzskata, ka Ukrainas dalība NATO "radīs vairāk konfliktu", vēsta pravda.com.ua.