Eksperti: antibiotiku rezistentas slimības tuvākajās dekādēs nogalinās 39 miljonus cilvēku visā pasaulē

Visā pasaulē zaudēto dzīvību skaits infekciju dēļ, kas ir rezistentas pret zālēm to ārstēšanai, līdz 2050. gadam varētu palielināties par gandrīz 70%, liecina jauni pētījumu projekti, ieskicējot arvien pieaugošu superbaktēriju krīzi, vēsta cnn.com.

Kopumā no 2025. līdz 2050. gadam pasaulē varētu būt vairāk nekā 39 miljoni nāves gadījumu, kas ir tieši saistīti ar mikrobu rezistenci jeb AMR, liecina pētījums, kas pirmdien publicēts žurnālā “The Lancet”.

Antimikrobiālā rezistence rodas, ja patogēni, piemēram, baktērijas un sēnītes, attīsta spēju izvairīties no medikamentiem, kas tiek izmantoti to iznīcināšanai.

Pasaules Veselības organizācija ir nosaukusi AMR par "vienu no lielākajiem globālajiem sabiedrības veselības un attīstības draudiem", ko izraisa zāļu nepareiza un pārmērīga lietošana cilvēkiem, dzīvniekiem un augiem, kas var palīdzēt attīstīties patogēniem.

Pētnieki no Globālās antimikrobiālās rezistences projekta, Veselības novērtēšanas institūta un citām institūcijām aplēsa nāves gadījumus un slimības, kas saistītas ar mikrobu rezistenci, 22 patogēnus salīdzinot ar 84 patogēnu-zāļu kombinācijām un 11 infekcijām 204 valstīs un teritorijās no 1990. gada līdz 2021. gadam.

Lai izdarītu savas aplēses, zinātnieki izmantoja datus par aptuveni 520 miljoniem pacientu un tiek prognozēts, ka 2050. gadā ar AMR saistīto nāves gadījumu skaits pasaulē varētu sasniegt 1,9 miljonus viena gada laikā.

Saskaņā ar datiem pasaules reģioni, kurus AMR skars visvairāk ir Dienvidāzija, Latīņamerika un Karību jūras valstis, kā arī Subsahāras Āfrika, kur daudziem iedzīvotājiem šajos reģionos nav vienlīdzīgas piekļuves kvalitatīvai veselības aprūpei.