Krievija bija apsvērusi kodolieroču izmantošanu Ukrainā. Kas šo plānu apturēja?

© Pixabay.com

Atklājušās jaunas detaļas par Krievijas un ASV sarunām Turcijā, kuru laikā Vašingtona Maskavai lika saprast, ka krievi ļoti nožēlotu, ja Ukrainā izmantotu kodolieročus, raksta “Financial Times”.

2022. gada rudenī ASV Centrālās izlūkošanas pārvalde (CIP) direktors Viljams Bērnss paziņoja, ka Krievija rada reālus draudus Ukrainā izmantot taktiskos kodolieročus, pateicoties veiksmīgajam Ukrainas karaspēka pretuzbrukumiem, kas atbrīvoja milzīgu teritoriju Harkivas apgabalā, liekot Krievijai steidzami izsludināt mobilizāciju.

Bērnss Turcijas galvaspilsētā Ankarā tikās ar savu Krievijas kolēģi Sergeju Nariškinu, brīdinot par šādas eskalācijas briesmīgajām sekām, un Vašingtonas draudiem Maskavā bija izķiroša ietekme.

"Prezidents mani 2022.gada beigās nosūtīja uz sarunu ar manu Krievijas kolēģi Sergeju Nariškinu, lai ļoti skaidri izskaidrotu, kādas būs šāda veida eskalācijas sekas," uzsvēra Amerikas izlūkdienesta vadītājs.

Bērnss norādīja, ka Rietumus nevajadzētu "iebiedēt ar zobenu grabēšanu" no Krievijas režīma puses, taču nevajar arī pilnībā noraidīt kodolieroču draudus.

Harkivas operācija, ko Ukrainas bruņotie spēki veica 2022. gada rudenī, deva nopietnu triecienu Krievijai - šī pretuzbrukuma rezultātā Ukrainas karaspēkam izdevās atbrīvot lielas Harkivas apgabala teritorijas, un tas kļuva par vienu no nozīmīgākajiem Ukrainas panākumiem tajā laikā un nopietni iedragāja Krievijas karaspēka pozīcijas Ukrainas austrumos. Operācijas panākumi lika no Krievijas puses veikt ārkārtas pasākumus, tostarp daļēju mobilizāciju.

Stratēģiski nozīmīgie zaudējumi un Krievijas karaspēka piespiedu atkāpšanās parādīja Krievijas armijas ievainojamību un kļuva par svarīgu pagrieziena punktu kara gaitā.

Pasaulē

Kādēļ “Estonia” traģēdijas izmeklēšanas lietā soda cilvēkus nevis par informācijas slēpšanu, bet tās noskaidrošanu; kādu iemeslu dēļ patiesība "Estonia" gadījumā dodas rokā tik grūti; kādēļ mistiskā veidā gāja bojā Latvijas autors, kurš pētīja notikušo traģēdiju.

Svarīgākais