Gluži kā sendienās - Krievija un Ķīna sankciju dēļ pāriet uz norēķiniem zeltā
Krievija un Ķīna ir sākušas algot kurjerus, lai norēķinātos par precēm zeltā, jo sankciju dēļ tām vairs nav pieejamas modernas norēķinu metodes, raksta “Reuters”.
Maskava un Pekina pārgājušas uz senajām tirdzniecības metodēm - par precēm valstis norēķinās zeltā, ko piegādā speciāli nolīgti kurjeri.
Tirdzniecība starp Krievijas Federāciju un Ķīnu šodien ir praktiski paralizēta. Krievijas uzņēmumi saskaras ar pieaugošiem kavējumiem un pieaugošām izmaksām, veicot maksājumus uz Ķīnu, tiek bloķēti naudas pārskaitījumi.
Situācija ir būtiski pasliktinājusies pēdējā mēneša laikā - Ķīnas bankas iespēju robežās ierobežojušas savas saites ar Maskavu, jo pastāv risks nonākt sekundāro sankciju ietekmē, kas ir katastrofa Krievijas Federācijai.
Pēc Eiropas tirgus zaudēšanas Ķīna ir tās galvenais tirdzniecības partneris, kas veido aptuveni trešdaļu no Krievijas ārējās tirdzniecības, turklāt Ķīna joprojām ir galvenais Krievijas eksporta resursu tirdzniecības galamērķis gāzei, naftai, koksnei un citiem resursiem.
Nesen ASV Valsts kase piedraudēja Ķīnas bankām ar sekundārām sankcijām, ja tās turpinās nodrošināt Krievijas maksājumus, un Pekina šos draudus uztvēra ļoti nopietni. "Tajā brīdī visi pārrobežu maksājumi uz Ķīnu tika apturēti, taču tas prasīja apmēram trīs nedēļas, tirdzniecības apjomi šajā laikā strauji kritās," sacīja avots Krievijas Federācijā.
Risinājums izrādījās oriģināls - daži Krievijas uzņēmumi eksportē zeltu uz Ķīnu, pārdod to tur un pēc tam izmanto ieņēmumus, lai samaksātu par iegādātajām precēm. Šīm vajadzībām viņi izmanto īpašus kurjerus.
Šādu senu tirdzniecības metodi nevar uzskatīt par īpaši ērtu, un citi uzņēmumi izmanto starpnieku ķēdes, ar kuru palīdzību veic maksājumus Ķīnai caur trešajām valstīm, tomēr arī šai metodei ir liels trūkums - augstās darījumu izmaksas, kas pieauga par aptuveni 6%.
Saskaņā ar Ķīnas oficiālo statistiku, maksājumu problēmu dēļ Krievijas imports no Ķīnas 2024. gada janvārī-jūlijā samazinājies par vairāk nekā 62 miljardiem dolāru. Krievijas Centrālā banka prognozē, ka valsts kopējais imports no visas pasaules šogad, 2024. gadā, samazināsies par 3%.