Meksikas valdošajai koalīcijai piešķir vairāk deputātu vietu nekā tā ieguva Kongresa vēlēšanās

Meksikas Nacionālais vēlēšanu institūts (INE) piektdien nolēma piešķirt valdošajai kreisi populistiskajai Nacionālajai atdzimšanas kustībai (MORENA) un tās sabiedrotajiem apmēram 73% deputātu mandātu Kongresa apakšnamā Deputātu palātā, lai gan šī koalīcija Kongresa vēlēšanās 2.jūnijā ieguva mazāk nekā 60% balsu.

Šis spriedums, kuru var apstrīdēt tiesā, nodrošina valdošajai koalīcijai divu trešdaļu vairākumu Deputātu palātā, kas tai vajadzīgs, lai apstiprinātu grozījumus valsts konstitūcijā. Ja spriedums paliks spēkā, MORENA un sabiedrotajiem būs 364 no 500 deputātu mandātiem Kongresa apakšpalātā.

Kritiķi uzskata, ka tas dod valdošajai partijai Kongresā lielāku varu, nekā tā ieguva vēlēšanās.

Strīds saistīts ar likumu, kas piešķir dažus Kongresa deputātu mandātus uz proporcionālās pārstāvības pamata. Šī likuma mērķis ir piešķirt mazākām partijām deputātu mandātus, balstoties uz to iegūto balsu īpatsvaru, pat ja šīs partijas nespēja uzvarēt atsevišķos vēlēšanu apgabalos.

Tomēr šis likums arī paredz, ka proporcionālās pārstāvības mandātus nevar izmantot, lai piešķirtu kādai partijai vairākumu Kongresā.

Lai gan MORENA un sabiedrotajiem nav divu trešdaļu vairākuma Senātā, kura apstiprinājums arī nepieciešams konstitūcijas grozījumu pieņemšanai, valdošajai koalīcijai Senātā līdz šim vairākumam pietrūkst tikai divu vai trīs mandātu, kurus tā varētu viegli iegūt no kādas mazākas partijas.

Aizejošais valsts prezidents Andress Manuels Lopess Obradors un jaunievēlētā prezidente Klaudija Šeinbauma, kas abi ir MORENA biedri, ir solījuši izmantot divu trešdaļu vairākumu, lai izdarītu 20 grozījumus konstitūcijā.

Viens no šiem grozījumiem paredz, ka visiem tiesnešiem jābūt ievēlētiem. Kritiķi uzskata, ka tiesnešu ievēlēšana graus tiesu varas neatkarību par labu vēl lielākai kontrolei no valdošās partijas puses.

Šo priekšlikumu ir kritizējuši investori, finanšu institūcijas un ASV vēstnieks Meksikā Kens Salazars. Vēstnieks ceturtdien sacīja, ka ierosinātie grozījumi apdraud Meksikas demokrātiju un "vēsturiskās komerciālās attiecības" starp abām valstīm.

Viens no ierosinātajiem grozījumiem arī paredz likvidēt neatkarīgās uzraudzības un regulācijas iestādes. MORENA uzskata, ka šo iestāžu pastāvēšana nozīmē naudas izšķiešanu un ka uzraudzības funkcijas vajadzētu nodot valdības departamentiem.