Zinātieki ceļ trauksmi: virs Baltijas jūras reģiona valstīm sāk izzust mākoņi

Baltijas jūras reģionā mākoņu daudzums ir būtiski samazinājies, liecina gada sākumā publicētais pētījums. Mākoņu izzušana saistīta ar globālo sasilšanu, ziņo “Yle”.

“Bez mākoņiem nav dzīvības. Mākoņi atdzesē Zemi,” skaidro ķīmijas inženieris Tomijs Nīmans, “Oscience” dibinātājs.

Mākoņi ne tikai pasargā pasauli no sasilšanas, bet ziemā tie pasargā no pārāk liela aukstuma, neļaujot siltumam izkļūt atpakaļ kosmosā. Tie nodrošina arī ēnu un lietu, kas nepieciešami dzeramajam ūdenim, pārtikas audzēšanai un mežu apūdeņošanai.

Tieši tāpēc mākoņu skaita samazināšanās ir tika satraucoša ziņa.

Nīmans šo parādību sauc par mākoņu izzušanu, un “Oscience” misija ir apturēt šo procesu.

Mākoņu segas zudums ir svarīga problēma, īpaši virs okeāniem - okeāni uzņem vairāk siltuma no saules, paātrinot globālo sasilšanu. Pasaules okeāni aizņem gandrīz 70,8 procentus no Zemes virsmas.

Arī Baltijas jūras reģionā mākoņu daudzums ir būtiski samazinājies, liecina gada sākumā publicētais pētījums, un tas savukārt izraisīja garākas un karstākas vasaras - vasara Ziemeļeiropā 2012. gadā sākās vidēji 18 dienas agrāk un beidzās 12 dienas vēlāk nekā 1953. gadā, liecina pētījums.

Ir konstatēts, ka pēdējo piecdesmit gadu laikā Baltijas jūras reģionā saules radiācija ir ievērojami palielinājusies.

Vasaras mākoņu daudzums Grenlandes reģionā no 1982. līdz 2009. gadam samazinājās par 84 procentiem, liecina cits pētījums.

Pēc Nīmana teiktā, mākoņu zudums pēdējos gados ir paātrinājies, un galvenie iemesli ir bioloģiskās daudzveidības samazināšanās.

Mākoņi ir ūdens tvaiki, kas kondensēti ūdens pilienos vai ledus kristālos, un aerosoliem ir galvenā loma to veidošanā.

No otras puses, aerosola daļiņas parādās, piemēram, ogļūdeņražu dēļ, kas veidojas kā blakusprodukts saskarē ar augiem. Dabiskos aerosolus galvenokārt ražo meža koki un jūras planktons.

Pēc Helsinku universitātes profesora Marku Kulmalas teiktā, lielo aerosola daļiņu skaita maksimums tika novērots pirms 20 gadiem. Kopš tā laika to skaits ir samazinājies.

Bez aerosola daļiņām nav mākoņu, bez mākoņiem nav lietus, nav dzīves bez lietus.

Pēc Nīmena teiktā, aerosoli ir ļoti svarīgi mākoņu veidošanā, jo, samazinoties to skaitam, samazinās arī ūdens pilienu skaits mākoņos, un tā rezultātā samazinās mākoņu dzīves laiks.

Ja aerosolu ir pārāk maz, ūdens pilieni nekondensējas un neveidojas mākoņi, kā rezultātā zūd mākoņu sega.

"Dabai atgūstoties, tās mehānismi ļaus atsākt aerosolu ražošanu un tādējādi atsākt mākoņu veidošanos. Tomēr pašlaik nekas neliecina, ka cilvēce samazinātu savu enerģijas un materiālu patēriņu vismaz uz pusi,” viņš saka.

Viens no “Oscience” piedāvātajiem problēmas risinājumiem ir paātrināt planktona augšanu okeānos.

"Okeānos fitoplanktons veido barības ķēdes pamatu, ļaujot citām sugām atgūties," skaidro Nīmans.

Viņš arī atzīmē, ka planktona stādīšana ir piemērota okeāniem, nevis mazām eitrofiskām iekšējām jūrām, piemēram, Baltijas jūrai.

"Problēmas, kas saistītas ar mākoņu segumu un aerosolu veidošanos, ir jāatrisina nākamo divu desmitgažu laikā," ir pārliecināts Nīmans.