Nedēļu pēc Ukrainas negaidītā pārrobežu iebrukuma Krievijā kļūst arvien skaidrāks, ka Maskava nekontrolē situāciju - desmitiem tūkstošu krievu bijuši spiesti pamest savas mājas, jo Ukrainas karavīri nedēļas nogalē un pirmdien turpināja iebrukt Krievijas teritorijā. Šis iebrukums ir pirmā reize, kad ārvalstu karaspēks ienācis Krievijas teritorijā kopš Otrā pasaules kara, radot Kremlim lielu apmulsumu. Krievijas prezidents Vladimirs Putins solīja "izdzīt ienaidnieku", taču viņa karaspēks vēl nav apturējis Ukrainas virzību. Sīkāk stāsta CNN.
Pirmās ziņas par Ukrainas karaspēka ienākšanu Krievijas Kurskas apgabalā uz ziemeļiem no Ukrainas robežas sāka parādīties 6. augusta vakarā, un tikai dažas dienas vēlāk Kijiva oficiāli atzina, ka tās militārpersonas darbojas Krievijā.
Iebrukums iezīmēja ievērojamu Kijivas taktikas maiņu - Ukrainas bruņotie spēki iepriekš regulāri ar bezpilota lidaparātiem un raķetēm bija uzbrukuši mērķiem Krievijas iekšienē, kā arī ir bijuši ierobežoti pārrobežu uzbrukumi no Ukrainas sabiedroto Krievijas diversantu uzbrukumiem, taču iepriekš tā nebija sākusi nekādus oficiālus sauszemes iebrukumus pāri robežai.
Līdz pirmdienai Kijiva apgalvoja, ka kontrolē aptuveni 1000 kvadrātkilometrus Krievijas teritorijas - lieluma ziņā tas ir līdzīgs Ukrainas zemes daudzumam, ko Krievijai ir izdevies iekarot gada laikā Ukrainā, tomēr šo teritoriju mazina vairāk nekā 100 000 kvadrātkilometru jeb 18% no Ukrainas kopējās teritorijas, ko Krievija ir ieņēmusi kopš konflikta sākuma 2014. gadā.
Kijiva, visticamāk, cenšas sasniegt vairākus mērķus - atgūt iniciatīvu un uzlabot savu karavīru morāli, vienlaikus novēršot Krievijas uzmanību un apkaunojot Putinu.
Savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nedēļas nogalē paziņoja, ka iebrukums ir veids, kā izdarīt "spiedienu uz agresoru".
"Krievija ir jāpiespiež mierā, ja Putins tik ļoti vēlas turpināt karu," viņš sacīja.
Ukrainas valdība paziņoja, ka neplāno anektēt Krievijas teritoriju.
“Atšķirībā no Krievijas, Ukrainai nav vajadzīgas ārvalstu teritorijas. Ukraina nav ieinteresēta ieņemt Kurskas apgabala teritoriju. Taču mēs vēlamies aizsargāt mūsu cilvēku dzīvības,” otrdien sacīja Ukrainas Ārlietu ministrijas pārstāvis Heorhijs Tihijs.
Pēdējos mēnešos uz Ukrainu ir bijis paaugstināts spiediens gar frontes līniju. Maskavas lēnā ofensīva visā frontes līnijā ir likusi Ukrainai iesaistīties aizsardzības operācijās, nevis sagatavoties pretuzbrukumam.
Lai gan Krievijas attīstība galvenokārt ir bijusi pakāpeniska, tai pēdējā laikā ir izdevies virzīties uz vairākām stratēģiski nozīmīgām pilsētām un ceļiem Ukrainas austrumos.
Krievijas prezidents Putins uz notiekošo ir reaģējis ar niknumu. Krīzes mērogs kļuva skaidrs pirmdien, kad Putins tikās ar Krievijas augstākajām drošības un valdības amatpersonām un pierobežas reģionu vadītājiem, solot "izdzīt ienaidnieku".
Kremļa publicētajā sanāksmes video redzams, kā Putins lamājas uz saviem padotajiem un apklusina Kurskas apgabala gubernatora pienākumu izpildītāju Alekseju Smirnovu, kad viņš mēģina ieskicēt iebrukuma apmērus.
Smirnovs Putinam stāstīja, ka ukraiņi atradās aptuveni 11 kilometru dziļumā Krievijas teritorijā, kad Putins viņu pārtrauca, sakot, ka var iegūt šo informāciju no militārpersonām, un lika viņam koncentrēties uz sociālajiem un ekonomiskajiem jautājumiem.
Putins nav pieradis, ka viņa autoritāte un vara tiek apstrīdēta, un iebrukums ir otrais lielākais prezidenta pazemojums nedaudz vairāk nekā gada laikā pēc "Vagner" sacelšanās pagājušā gada jūnijā.
Lai gan privātās algotņu grupas vadītājs Jevgēņijs Prigožins galu galā cieta neveiksmi un gāja bojā pēc mēģinājuma izaicināt Putinu, šī epizode radīja lielu plaisu tēlā, ko prezidents ir kopis gadu desmitiem.
Krīzes apmēru nevar novērtēt par zemu - vairāk nekā desmit gadus, kopš Krievija izraisīja konfliktu Ukrainas austrumos un 2014. gadā anektēja Krimu, Maskavas karš pret Ukrainu ir salīdzinošo maz skāris krievu tautu - plašās Rietumu sankcijas pret Krieviju padarīja starptautiskos ceļojumus apgrūtinātus un ārvalstu preces dārgas vai pat nepieejamas, taču drošības sajūta no ārvalstu uzbrukumiem bija palikusi vairāk vai mazāk neskarta.
Tas mainījās, kad Ukraina šā gada sākumā sāka izmantot bezpilota lidaparātus un raķetes, lai regulāri veiktu triecienus dziļāk Krievijas iekšienē, īpaši pēc tam, kad Kijiva saņēma dažu tās sabiedroto atļauju izmantot savus ieročus pārrobežu triecieniem. Zemes iebrukums padara to vēl acīmredzamāku.
Putins pirmdien vērsās pret Ukrainas sabiedrotajiem, apgalvojot, ka "Rietumi pret mums cīnās ar ukraiņu rokām".
Tomēr viss liecina, ka iebrukums bija pārsteigums ne tikai Krievijai, bet arī dažiem Ukrainas tuvākajiem sabiedrotajiem. Baidena administrācija pagājušajā nedēļā paziņoja, ka tai nebija informācijas par Kijivas plāniem, taču tā atkārtoti pauda atbalstu Ukrainai.
Pirmdien runājot ar žurnālistiem, Baltā nama nacionālās drošības komunikācijas padomnieks Džons Kērbijs sacīja: “Nekļūdieties - šis ir Putina karš pret Ukrainu. Un, ja viņam tas nepatīk, ja tas viņam sagādā neērtības, tad ir vienkāršs risinājums - viņš var vienkārši aizvākties no Ukrainas.”
Tāpat atbalstu Ukrainai pauda Eiropas Savienība, Vācija, Lielbritānija un citas rietumvalstis.
Šobrīd militārie analītiķi negaida, ka Ukraina mēģinās virzīties daudz tālāk Krievijas teritorijā - iebrukuma panākumus lielā mērā noteica pārsteiguma faktors, jo Maskava izmantoja resursus, lai mēģinātu aizstāvēt savas robežas.
Kad Krievijas papildspēki būs ievesti, maz ticams, ka Ukraina spēs noturēt teritoriju, kuru tai izdevās ieņemt.
Krievija jau ir pārcēlusi daļu no okupētajos Ukrainas dienvidos dislocētā karaspēka uz Kurskas apgabalu, ziņo Ukrainas militārpersonas.
Pēdējos dažus mēnešus Ukraina ir pavadījusi, cenšoties aizturēt turpmāku Krievijas progresu, vispirms gaidot ilgi aizkavētās ASV ieroču piegādes un tagad gaidot, kad tikko savervētie karavīri tiks apmācīti un ieradīsies frontes līnijās.
Iebrukums varētu būt devis tam tik ļoti nepieciešamo stimulu.