Lielbritānijas varas iestādes gatavojas iespējamiem turpmākiem nemieriem

© Scanpix

Lielbritānijas varas iestādes gatavojas iespējamiem turpmākiem nemieriem, vienlaikus atzinīgi vērtējot demonstrācijas pret rasismu un policijas pūliņus uzturēt kārtību.

Jau ziņots, ka nekārtības Lielbritānijā izcēlās pēc trīs meiteņu noduršanas 29. jūlijā Sautportā Anglijas ziemeļos. Pēc slepkavības sociālajos medijos sākotnēji izplatījās nepatiesas baumas, ka uzbrucējs bijis musulmaņu patvēruma meklētājs. Vēlāk aizdomās turamais tika identificēts kā 17 gadus vecais Aksels Rudakubana, kas dzimis Velsā. Britu mediji ziņoja, ka viņa vecāki ir no Ruandas.

Pūļi uzbruka policijai, dedzināja un izlaupīja veikalus, izsita automašīnu un māju logus un uzbruka viesnīcām, kurās bija izmitināti patvēruma meklētāji, un mošejām.

Pēc nedēļu ilgās vardarbības, kas galvenokārt bijusi vērsta pret imigrantiem, Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stērmers uzrunāja žurnālistus no mošejas Solihallā netālu no Birmingemas. Viņš aicināja saglabāt piesardzību.

Premjers ceturtdienas vakarā savā birojā ārkārtas sanāksmē ar tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem sacīja, ka policijai ir jāsaglabā paaugstināta modrība, un atzinīgi novērtēja policijas reakciju un ātro tiesvedību pret nemierniekiem, kas darbojusies kā preventīvs faktors. Naktī uz ceturtdienu nemierus izdevās ierobežot līdz minimumam.

Policija visā Apvienotajā Karalistē trešdien bija gatavojusies plašām nekārtībām pēc tam, kad galēji labējie izplatīja sarakstu ar vairāk nekā 100 objektiem, kuros gatavojās rīkot protestus un grautiņus. Taču tie nenotika, jo ielas piepildīja policija un protestētāji pret rasismu. Cilvēki sapulcējās, lai aizsargātu no iespējamiem uzbrukumiem patvēruma pakalpojumu centrus un imigrācijas advokātu birojus. Valdība arī turēja gatavībā 6000 īpaši apmācītu policistu, kas reaģētu uz jebkādām nekārtībām.

Policija paziņoja, ka protesti un kontrprotesti naktī uz ceturtdienu lielākoties bija miermīlīgi, lai gan neliels skaits cilvēku tika aizturēti.

Taču situācija joprojām ir saspringta. Labējie aģitatori turpina kūdīt uz vardarbību, izplatot dezinformāciju par meiteņu slepkavībā aizdomās turamā identitāti. Kopš trīskāršās slepkavības visā valstī saistībā ar nekārtībām aizturēti gandrīz 500 cilvēki.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais