Militārais analītiķis skaidro iespējamos mērķus Ukrainas karaspēka ieiešanai Krievijas teritorijā

Viens no Ukrainas mērķiem Kurskas apgabalā varētu būt Krievijas pamatteritorijā izveidot placdarmu, ko varbūtējās sarunās varētu izspēlēt kā kārti, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda militārais analītiķis Mārtiņš Vērdiņš.

Viņš uzsvēra, ka patlaban visa pieejamā informācija pamatā balstās uz avotiem Krievijā, savukārt Ukraina diezgan veiksmīgi turpina slēpt savus patiesos mērķus un virzienus. Eksperta ieskatā, iebrukumam varētu būt divi iespējamie mērķi. Pirmais mērķis varētu būt stratēģiskais objekts - Kurskas atomelektrostacija, kas atrodas 90 kilometru attālumā no robežas. Nav izslēgts, ka otrais mērķis ir izveidot Krievijas pamatteritorijā placdarmu, kuru eventuālās sarunās varētu izspēlēt kā kārti un lietu, ko piedāvāt.

"Ja pieņemsim, ka Krievija tagad būtu gatava tirgoties ar Ukrainu par teritorijām, kur tā paliek vai kur atkāpjas, tad teorētiski placdarma izveidošana Krievijas pamatteritorijā dod Ukrainai vēl vienu argumentu sarunās, ja tādas būs," skaidroja eksperts. Viņaprāt, Kurskas AES nav iespējamais galvenais mērķis, jo pārrāvums tika veikts diezgan plašā frontē un ieiešana Krievijas teritorijā pirmajās dienās aprobežojās ar 15 līdz 20 kilometriem, taču AES atrodas ievērojami tālāk. "Ja mērķis būtu bijis AES, tad iebrukums būtu fokusētāks, ātrāks un tēmēts uz konkrētu objektu, kuru principā ukraiņi pašā pirmajā brīdī varēja sasniegt," sacīja militārais analītiķis.

Vērdiņš norādīja, ka ukraiņiem izdevās pirmais operācijas etaps, kas bija noslēpt gatavošanos operācijai no pretinieka un arī no sabiedrotajiem. Viņaprāt, ukraiņiem tas izdevās ideāli, jo nebija nekādas informācijas noplūdes, līdz ar to pretinieks nebija sagatavojies un pārvietojis uz šo teritoriju papildspēkus. Militārais analītiķis akcentēja, ka pirmo etapu un arī otro etapu, kas ir netraucēta ieiešana Krievijas teritorijā un apdzīvotu vietu ieņemšana, ukraiņi veikuši teicami.

Viņa ieskatā nākamais uzdevums ir paplašināt placdarmu, kuru ukraiņi ir izveidojuši, un nostiprināties tajā. Pēc eksperta paustā, ja pirms pāris dienām runāja, ka Ukrainas uzbrukuma smailē atrodas apmēram 300, 500 karavīri, tad patlaban iet iekšā otrais ešelons, kuru veido vismaz viens vai divi bataljoni, kas padara to par brigādes līmeņa operāciju, kur piedalās 1000, iespējams, vairāk Ukrainas karavīru. Militārais analītiķis uzsvēra, ka, ja Krievija gribēs Ukrainu no šīs teritorijas izspiest, tad šajā vietā būs jāsagrupē pat trīskāršs pārsvars, turklāt nav teikts, ka teritorijas atgūšana būs viegla vai vispār iespējama.

Vērdiņš pieļāva, ka Krievija varētu ņemt karavīrus no citiem frontes iecirkņiem. Lai atgūtu teritoriju, Krievijai ir jāsagādā kvalitatīvas mehanizētās vienības, jo brīdī, kad notika pārrāvums, ukraiņi sastapās ar viegli bruņotiem obligātā dienesta karavīriem, robežsargiem un personām no militārā grupējuma "Ahmat". Viņš uzsvēra, ka ukraiņiem nebija grūti pārvarēt tādu pretestību.

Rezumējot Vērdiņš klāstīja, ka patlaban iezīmējas divi mērķi - izveidot placdarmu un likt pretiniekam atvilkt savus spēkus no citiem frontes sektoriem, proti, samazināt spēkus kādā citā vietā, lai atrisinātu problēmu Kurskas apgabalā. Viņš sacīja, ka tas padara situāciju vieglāku citos frontes sektoros. Lai risinātu Ukrainas radītās problēmas Kurskas apgabalā, Krievijai būs jāiesaista savas rezerves, kuru tai trūkst, vai arī jānoņem papildu spēki no citiem frontes iecirkņiem, kas padarīs situāciju vieglāku ukraiņiem tajās vietās, no kurienes šie spēki tiks atvilkti.

Viņaprāt, nav teikts, ka ukraiņi "turēsies" pie placdarma - arī gadījumā, ja viņi to organizēti atstātu, arī tad viņi būtu informatīvi vinnējuši. Eksperta ieskatā, Ukraina jau tagad ir vinnējusi, jo Vladimirs Putins bija spiests sasaukt speciālu sanāksmi, kas veltīta šai situācijai. Vērdiņš uzsvēra, ka tas neko labu neliecina par Krievijas bruņotajiem spēkiem, izlūkošanas un reaģēšanas spējām. Tāpat jāņem vērā, ka pierobežas teritorijas šajā frontes iecirknī nebija evakuētas, piemēram, Belgradas apgabalā 15 kilometru zona ir gandrīz brīva no civiliedzīvotājiem, taču Kurskas apgabalā tas netika izdarīts. Viņš atzīmēja, ka evakuācija bija haotiska, kas informatīvi darbojas pret Kremļa režīmu.

Jau rakstīts, ka Eiropas Savienība (ES) uzskata, ka Ukrainas militārā operācija Krievijas Kurskas apgabalā ir leģitīma aizsardzības kara daļa, ceturtdien Briselē apliecināja ES augstā ārlietu pārstāvja Žuzepa Borela pārstāvis sakariem ar presi.

Ukrainai ir tiesības aizsargāties pret Krieviju, arī veicot triecienu ienaidniekam tā teritorijā, norādīja ES augstākā diplomāta pārstāvis.

Turpinoties kaujām Kurskas apgabalā, Krievija pierobežas reģionā izsludinājusi ārkārtas stāvokli. Kā apgalvo Krievijas Aizsardzības ministrija, ofensīvā esot iesaistīts aptuveni 1000 Ukrainas karavīru.

Borela pārstāvis atkārtoti apliecināja ES "pilnīgu atbalstu Ukrainai tās leģitīmajā pašaizsardzībā pret agresiju" un paziņoja, ka ES turpinās sniegt Kijivai "politisku, finansiālu, humānu, diplomātisku un militāru palīdzību".

Kā vēstīts, Ukrainas karaspēks iegājis līdz pat desmit kilometriem Krievijas Kurskas apgabalā, pēc pieejamo datu izpētes secinājuši ASV Kara studiju institūta (ISW) analītiķi.

"Ir apstiprināts, ka [trešdien], 7.augustā, turpinoties mehanizētajām uzbrukuma operācijām Krievijas teritorijā, Ukrainas spēki iegājuši līdz desmit kilometriem dziļi Kurskas apgabalā," teikts ISW jaunākajā apskatā.

Tajā norādīts, ka otrdien un trešdien publiskotajos ģeolokācijas kadros redzams, ka Ukrainas bruņutehnika sasniegusi pozīcijas gar Riļskas-Sužas autoceļu aptuveni desmit kilometru attālumā no abu valstu robežas. ISW apskatā piebilst, ka Ukrainas spēki ir pārvarējuši vismaz divas Krievijas aizsardzības līnijas.

Krievijas militārie blogeri ziņo, ka Ukrainas spēku kontrolē ir aptuveni desmit ciemi Kurskas apgabalā, kā arī rajona centrs Sudžas pilsēta.