Ukrainas kara 890. diena. Jaunākā informācija [papildināts 21:36]

© Depositphotos

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 1. augustā. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

21:36. Ceturtdien notikusī ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un rietumvalstīm Krievijai ir svarīgs signāls, ka sarunas ar Rietumiem notiek, aģentūrai LETA pauda Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs.

Viņš skaidroja, ka diskusijas un sarunas starp abām pusēm ir aizņēmušas ilgu laiku - vairāk nekā divus gadus. Tostarp arī Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs bija viena no personām, kuru sākotnēji bija plānots apmainīt.

Astukevičs sacīja, ka sarunas notikušas ilgu laiku, un viņš pašreiz nemeklētu citus aspektus, kāpēc apmaiņa notikusi tieši šobrīd.

Pētnieka ieskatā, notikusī ieslodzīto apmaiņa neatstās tiešu ietekmi uz karu Ukrainā.

19:29. Laikraksts "Wall Street Journal" apstiprinājis, ka žurnālists Evans Gerškovičs, kurš Krievijā notiesāts par iespējamu spiegošanu, pēc ieslodzīto apmaiņas starp Maskavu un rietumvalstīm ir brīvībā.

18:51. Ukrainas Speciālo operāciju spēku 8. atsevišķā pulka vienības ir apturējušas Krievijas karaspēka izlaušanos uz apdzīvotu vietu Toreckas frontē, paziņojis Ukrainas Speciālo operāciju spēku (SOF) preses dienests

"Okupanti skaita savus zaudējumus, kamēr mēs turpinām strādāt," minēts SOF paziņojumā.

17:50. Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis vietnē "Facebook" paziņojis, ka iepriekšējās trīs dienas strādājis Ukrainas austrumos kopā ar brigādēm, kas nodrošina aizsardzību Harkivas un Toreckas frontēs.

"Ienaidnieks turpina koncentrēt savus spēkus Pokrovskas frontē, izvietojot savas vispieredzējušākās uzbrukuma vienības, cenšoties pārspēt Ukrainas aizsardzību Zelanes, Novohrodivkas un Pokrovskas asī.

Kupjanskas frontē pie Piščanes, Stelmahivkas un Makijivkas turpinās smagas kaujas, taču mēs saglabājam savas pozīcijas," sacīja Sirskis.

16:52. Krievija ir atbrīvojusi "Wall Street Journal" žurnālistu Evanu Gerškoviču un bijušo ASV jūras kājnieku Polu Velanu lielas ieslodzīto apmaiņas ietvaros starp Krieviju un ASV, atsaucoties uz avotiem, ziņo "European Pravda".

Tāpat vienošanās ietvaros ASV un tās partneri nodos Krievijai ieslodzītos, kurus viņi tur ieslodzījumā. Pilnu apmainīto ieslodzīto sarakstu var lasīt šeit.

15:48. Krievija reaģējusi uz ziņām par F-16 iznīcinātājlidmašīnu piegādi Ukrainai. Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs sacīja, ka krievi "notrieks Ukrainai piegādātos Rietumu iznīcinātājus," vēsta "Radio Liberty".

"To skaits pamazām samazināsies, viņi tiks notriekti... Bet, protams, šīs piegādes neatstās nekādu būtisku ietekmi uz notikumu attīstību frontē," sacīja Peskovs.

14:41. Atcelts Latvijai nevēlamo personu sarakstā iekļautā gruzīnu izcelsmes Krievijas dziedātāja Iraklija Pirchalava koncerts Rīgā.

Otrdien, 30.jūlijā, ārlietu ministre Baiba Braže (JV) nolēma iekļaut dziedātāju Latvijai nevēlamu personu sarakstā. Ministre tviterī norādīja, ka Krievijas dziedātājam noteikts aizliegums ieceļot Latvijā uz nenoteiktu laiku.

Publiskajā telpā dziedonim veltīti pārmetumi, ka viņš nav nosodījis Krievijas iebrukumu Ukrainā un turpina darbību izklaides nozarē Krievijā.

13:50. Igaunija no 8.augusta uz savas robežas ar Krieviju ieviesīs pilnīgu muitas kontroli.

Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals ceturtdien paziņoja, ka skaitliski palielinās piegāžu uz Krieviju un kontaktu ar Krieviju skaits.

Mihals uzsvēra, ka Igaunija Eiropā stingri iestājas par to, lai uz Krieviju netiktu izvestas preces, kas tiek izmantotas karam Ukrainā un apdraud Eiropas, arī Igaunijas, drošību.

"Mēģinājumi apiet sankcijas un aizliegto preču pārvadāšana pāri mūsu robežām diemžēl turpinās, tāpat kā turpinās Krievijas sāktais brutālais karš pret Ukrainas valsti un tautu. Piemērojot pilnīgu preču kontroli, mēs varam apgrūtināt sankciju apiešanu un Krievijas iespējas apgādāt savu kara mašīnu," sacīja Mihals.

12:49. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka pēc krievu neveiksmīgā uzbrukuma vasaras sākumā Harkivai viņi ir mainījuši savu galveno mērķi, un tagad viņu prioritāte ir Doņeckas apgabala Pokrovskas ieņemšana, raksta pravda.com.ua.

"Visa austrumu fronte ir izaicinoša. Galvenais mērķis šodien, pēc neveiksmes ieņemt Harkivu, kas, kā mēs saprotam, vairs nav realizējams, ir mainījies. Viņu galvenais fokuss vairs nav uz visiem austrumiem, lai gan Slovjanska nav izslēgta. Tomēr es teiktu, ka šodien Pokrovska ir viņu prioritāte. Pokrovskas fronte un Pokrovskas pilsēta ir viņu galvenie mērķi," norādīja prezidents.

11:02. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 579 490 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1370 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 8399 tankus, 16 203 bruņutransportierus, 16 119 lielgabalus un mīnmetējus, 1132 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 907 zenītartilērijas iekārtas, 363 lidmašīnas, 326 helikopterus, 12 986 bezpilota lidaparātus, 2407 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 21 816 automobiļus un autocisternas, kā arī 2713 specializētās tehnikas vienības.

10:38. Lai atbalstītu karā cietušos Ukrainas cilvēkus, lielveikalu tīkls "Rimi" kopā ar Bērnu slimnīcas fondu sāk ziedojumu vākšanas kampaņu Ukrainas bērnu slimnīcas Ohmatdyt pacientiem un viņu ģimenēm.

No 1.augusta līdz 24.septembrim "Rimi" veikalos pie kasēm un Bērnu slimnīcas fonda mājaslapā ikvienam būs iespēja ziedot psiholoģiskā atbalsta nometņu "Kopā stiprāki" organizēšanai 2025.gada pavasarī Latvijā. Nākamā gada pavasarī plānots rīkot divas nometnes, katrā uzņemot ap 20 bērnu no Ukrainas.

09:55. Aizvadītajā naktī Krievijas karaspēks pret mērķiem Ukrainā raidījis septiņus trieciendronus "Shahed", un tos visus notriekusi Ukrainas pretgaisa aizsardzība, ceturtdien paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.

Droni raidīti no Krasnodaras novada un Kurskas apgabala. Tie notriekti virs Kijivas, Poltavas, Dņipropetrovskas un Hersonas apgabaliem.

Kijivas apgabalā notriekto dronu atlūzas nodarījušas postījumus divām privātmājām, ievainoti divi cilvēki, pavēstīja Kijivas apgabala kara administrācija.

08:18. Pagaidām ar vārdu "miers" Krievijas pret Ukrainu sāktā kara kontekstā katrs domā kaut ko savu, šādu viedokli intervijā Latvijas Radio pauda NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

Eksperts atgādināja, ka Krievija kā miera piedāvājumus joprojām izvirza ultimātus Ukrainai, sekojoši tās darbības vairāk traktējamas kā centieni panākt pamieru, kas savukārt, visticamāk, nozīmētu esošo iekarojumu iesaldēšanu. Krievijas režīms grib pamieru, jo karš tomēr ir pamatīgi izsmēlis valsts resursus.

Sārts lēsa, ka pamiers ir iespējams, bet tas nenozīmētu kara beigas.

07:15. Krievijā sācies nestratēģisko kodolspēku militāro mācību trešais posms, trešdien paziņoja Krievijas Aizsardzības ministrija.

Šajā posmā Dienvidu un Centrālo kara apgabalu raķešu formējumi praktizēs kaujas apmācības uzdevumus, saņemot speciālo mācību munīciju operatīvi taktisko raķešu sistēmām "Iskander-M", aprīkojot ar to palaišanas mašīnas un slēptā veidā pārvietojoties uz noteiktiem pozīciju rajoniem, pavēstīja ministrija

00:10. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis neuzskata, ka teritorijas būtu jāatgūst uz cilvēku rēķina. Pēc viņa teiktā intervijā franču žurnālistiem, to var izdarīt diplomātiski.

Zelenskim tika jautāts, vai Prezidenta kancelejā pašlaik notiek diskusijas par iespēju atdot teritoriju miera labad.

"Jums jāsaprot, ka jebkādi Ukrainas teritoriālās integritātes jautājumi ir jautājumi, kurus nevar atrisināt ne prezidents, ne kāds cilvēks pasaulē, pat ne visi pasaules prezidenti. To var izdarīt tikai ukraiņu tauta. Ziniet, kāds nesen man jautāja, ko es domāju par iespēju Ukrainai atteikties no savām teritorijām, pretī saņemot drošības garantijas, piemēram, NATO, varbūt ES utt. Taču jāzina, ka Ukrainai neviens oficiāli neko nav piedāvājis. Un Ukraina nekad neatdos savas teritorijas. Oficiāli tai nav tiesību atteikties no savām teritorijām. Jo tas ir Ukrainas konstitūcijas pārkāpums."

Pasaulē

Milzīgs akmens, kura izmērs tiek lēsts četru Everestu lielumā, ietriecās Zemē pirms vairāk nekā trim miljardiem gadu, un, saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem, tā ietekme varētu būt bijusi negaidīti labvēlīga mūsu planētas agrākajām dzīvības formām, raksta CNN.

Svarīgākais