Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 31. jūlijā. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
22:01. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka Ukraina un visa pasaule vēlas, lai Krievija piedalītos globālajos forumos, kuru mērķis ir izbeigt karu Ukrainā.
Vairāk nekā 90 valstu līderi un augstākās amatpersonas no vairāk nekā 90 valstīm jūnijā pulcējās Šveices kūrortā uz pirmo miera samitu, ko Krievija izsmēja kā laika izšķiešanu.
21:21. Krievijas "Voenkory" ziņo, ka virs Doņeckas notriekts Krievijas armijas gaisa spēku helikopters Mi-8.
20:26. Latvija kopā ar citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir prasījusi Eiropas Komisijas (EK) skaidrojumu par Ungārijas pieņemto lēmumu ļaut Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem ieceļot blokā bez pārbaudēm atbilstību Eiropas Savienības (ES) tiesību normām.
Kā aģentūrai LETA norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretāre Diāna Eglīte, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) jau minēja par Latvijas bažām, kā šis lēmums var ietekmēt mūsu un sabiedroto drošību, un kā tas atbilst ES regulējumam. Tāpēc Latvija kopā ar citām dalībvalstīm ir prasījusi EK skaidrojumu par Ungārijas pieņemto lēmumu atbilstību ES tiesību normām.
19:01. Ukrainas bruņotie spēki saņēmuši pirmo iznīcinātāju F-16 partiju no Rietumu sabiedrotajiem, vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz saviem avotiem.
Pēc avotu teiktā, Ukrainas Rietumu partneriem bija nolūks nosūtīt pirmos iznīcinātājus līdz jūlija beigām, un šis termiņš ir izpildīts. Pagaidām Ukraina ir saņēmusi nelielu skaitu lidmašīnu, norāda "Bloomberg".
18:32. Palielinājies Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kas atbalsta Ukrainas un Krievijas miera sarunu sākšanu, liecina SIA "Rait Custom Research Baltic" veiktā sabiedriskās domas aptauja, kas tapusi pēc Valsts kancelejas pasūtījuma.
Vairākos aspektos attiecībā uz Rietumvalstu, Latvijas kā arī Ukrainas rīcību, kas varētu sekmēt kara izbeigšanos, iedzīvotāju vērtējumā ir notikušas statistiski nozīmīgas izmaiņas, salīdzinājumā ar 2024.gada marta aptauju, informē aptaujas veicēji.
Pētījums rāda, ka visvairāk iedzīvotāju jeb 56% pauž atbalstu apgalvojumam, ka Ukrainai un Krievijai ir nekavējoties jāsāk miera sarunas, jāiziet uz kompromisiem, izvēloties atbildes "pilnīgi atbalstu" un "drīzāk atbalstu". Šī gada martā tādu viedoklis pauda 52% aptaujas dalībnieku.
17:55. Krievijas armija veikusi triecienus pa trim Doņeckas apgabala rajoniem, izmantojot artilēriju, lidmašīnas un dronu. Uzbrukumā nogalināts 61 gadu vecs vīrietis un ievainoti pieci cilvēki, tostarp divi bērni, sociālajā vietnē „Facebook” paziņojusi Doņeckas apgabala prokuratūra.
Cietušajiem konstatēts atklāts galvaskausa smadzeņu bojājums, brūces galvā, krūtīs un mugurā, un viņi tika nogādāti slimnīcā. Jaunākais bērns ir smagā stāvoklī.
17:08. Latvijas iedzīvotāju atbalsta mazināšanos Ukrainai varētu saistīt ar "sastingumu" frontē, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns.
Pētnieks norādīja, ka iedzīvotāju atbalsta kritums nav dramatisks un šie rādītāji nav pārsteidzoši.
Viņš atzīmēja, ka līdzīga tendence Latvijā bija novērojama arī 2017. gadā veiktā aptaujā, pēc 2014. gadā notikušās Krimas aneksijas, kura arī uzrādīja atbalsta samazināšanos Ukrainai.
16:01. Ukraiņu karavīri, naktī uz trešdienu Krievijā, netālu no Kurskas veikuši triecienu bruņojuma un militārās tehnikas noliktavai, platformā "Telegram" pavēstīja Ukrainas armijas ģenerālštābs.
"Tika novērots ienaidnieka pretgaisa aizsardzības darbs un sprādzieni tēmēšanas punktos," teikts ziņojumā.
"Sīkāka informācija par trieciena rezultātiem tiek precizēta. Ukraiņu karavīri turpinās veikt visus iespējamos likumīgos pasākumus, lai apturētu Krievijas Federācijas bruņoto agresiju pret mūsu tautu," norādīja ģenerālštābs.
15:08. Ukraina gada laikā varētu saražot vairāk nekā trīs miljonus dronu. Tai ir pietiekamas ražošanas iespējas un sadarbība ar starptautiskajiem partneriem, lai to panāktu, paziņojusi Ukrainas stratēģisko nozaru un industriālās politikas ministra vietniece Anna Hvozdiara.
"Mums ir pietiekami lielas ražošanas iespējas un šobrīd varam ražot vairāk nekā trīs miljonus dažāda veida dronu. Mums ir nepieciešams finansējums," sacīja Hvozdiara.
14:03. Vismaz pieci Krievijas bezpilota lidaparāti "Shahed" šonakt ielidojuši Baltkrievijas teritorijā. Viens no tiem kaimiņvalsts gaisa telpā nolidoja vairāk nekā 250 kilometrus, ziņo "Ukrainska Pravda".
Reaģējot uz to, Baltkrievijas gaisa spēki no Baranaviču aviobāzes pacēla iznīcinātāju, kas vairāk nekā stundu lidoja pāri valsts dienvidaustrumu daļai pie robežas.
Droni iekļuva Baltkrievijas gaisa telpā netālu no Lojevas, Asarevičas un Kiravas pilsētām. "Lielākā daļa bezpilota lidaparātu nekavējoties devās dziļi Poļesjes radiācijas un vides rezervātā, un pēc tam atgriezās Ukrainā," ziņo vietējie mediji.
13:05. Ungārijas lēmums atvieglot iebraukšanu valstī Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem palielina drošības riskus Eiropā, trešdien paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.
"Ungārijas vienpusējie lēmumi, arī šis, lai veicinātu vīzu izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, ir pretrunā Eiropas Savienības vērtībām, solidaritātes principiem un līgumiem," Nausēda teica ziņu aģentūrai BNS.
"Tas, ka Ungārija atļauj agresorvalsts Krievijas un agresijā iesaistītās valsts Baltkrievijas pilsoņiem brīvi ceļot pa Eiropu, palielina drošības riskus Eiropā," piebilda Lietuvas prezidents.
12:05. Harkivas apgabala Kupianskas un Izijas rajonos tika atrasti divu 61 gadu vecu vīriešu līķi, ziņo pravda.com.ua. Izskan versija, ka abi vīrieši gājuši bojā sprādziena rezultātā.
11:43. Aizvadītajā naktī Krievija pret mērķiem Ukrainā raidījusi 89 trieciendronus "Shahed", un tos visus notriekusi Ukrainas pretgaisa aizsardzība, trešdien pavēstīja Ukrainas Gaisa spēku pavēlnieks Mikola Oleščuks.
Lidroboti raidīti no Krasnodaras novada, kā arī no Kurskas un Brjanskas apgabaliem.
Dronu trieciena galvenais virziens bija Kijivas apgabals, ierakstā sociālajā tīklā "Facebook" norādīja Oleščuks. Viņš piebilda, ka tik daudz dronu "Shahed" Krievija nebija raidījusi pret Ukrainu kopš Jaungada nakts, kad raidīts tikpat liels trieciendronu skaits.
10:12. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 578 120 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1060 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 8390 tankus, 16 161 bruņutransportieri, 16 086 lielgabalus un mīnmetējus, 1131 daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, 907 zenītartilērijas iekārtas, 363 lidmašīnas, 326 helikopterus, 12 853 bezpilota lidaparātus, 2407 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 21 739 automobiļus un autocisternas, kā arī 2697 specializētās tehnikas vienības.
09:19. Uz kādas privātmājas Kijivas apgabalā naktī uz 31. jūliju uzkrita virsū drona atlūzas pēc kā izcēlās ugunsgrēks, ziņo pravda.com.ua. Ugunsgrēku 60 kvadrātmetru platībā dzēsa astoņi ugunsdzēsēji. Ugunsdzēsēji ziņo, ka ugunsgrēks tika likvidēts pulksten 04:14. Cietušo negadījumā nav.
08:15. Samazinājies Latvijas iedzīvotāju atbalsts Ukrainas uzvarai pār Krievijas agresiju, liecina SIA "Rait Custom Research Baltic" veiktā sabiedriskās domas aptauja, kas tapusi pēc Valsts kancelejas pasūtījuma. Aptaujas rezultāti rāda, ka, lai arī Latvijas sabiedrībā saglabājas augsts atbalsts Ukrainas uzvarai, ir vērojams statistiski nozīmīgs kritums vairākos rādītājos.
Lielākā daļa - 59% - Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 75 gadiem, pētījumā norādījuši, ka grib, lai Ukraina uzvar Krieviju karā, proti, šie respondenti atzīmējuši atbildes "pilnīgi piekrītu" un "drīzāk piekrītu". Tas ir statistiski nozīmīgs kritums kopš marta, kad Ukrainas uzvaru atbalstīja 64% aptaujas dalībnieku, norāda aptaujas veicēji. Puse jeb 51% iedzīvotāju aptaujā pauduši, ka atbalstīs Ukrainu līdz tās uzvarai pār Krieviju, turpretī martā tā norādīja 56,3% iedzīvotāju. 52% aptaujāto uzskata, ka, palīdzot Ukrainai, no kara tiek sargāta Latvija, bet martā šādu viedokli pauda 54%.
07:09. Veicot kaujas uzdevumu, Ukrainā gājis bojā ceturtais somu brīvprātīgais karavīrs, kurš karojis Ukrainas bruņoto spēku pusē, ziņo prava.com.ua.
00:10. Dānijas pilsonis, kurš parakstīja līgumu ar Krievijas Aizsardzības ministriju, vērsās tiesā ar lūgumu atzīt līgumu par spēkā neesošu - ārzemnieks, kurš nokļuva karā Ukrainā, apgalvo, ka nav sapratis dokumenta saturu. Tagad viņš vienkārši vēlas doties mājās.