Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 16. jūlijā. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
21:45. Ukrainas parlaments otrdien nobalsojis par atteikšanos no pārejas uz vasaras laiku, ziņo lsm.lv. Lēmumam stājoties spēkā, Ukraina visa gada garumā vairs neatradīsies vienā laika joslā ar agresorvalsts Krievijas galvaspilsētu. Pēdējos gados vasaras laiks Ukrainā sakrita ar Maskavas laika zonu.
20:48. Ja ASV novembrī prezidenta vēlēšanās uzvarēs Donalds Tramps, viņš nekavējoties pieprasīs sākt miera sarunas Krievijas un Ukrainas starpā, teikts Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna privātajā vēstulē Eiropas Savienības (ES) līderiem, ar ko iepazinies britu laikraksts "Financial Times".
20:00. Atbalstam, ko Eiropas Savienība (ES) sniedz Ukrainai, vajadzētu būt prioritāšu vidū arī Ungārijas ES prezidentūras laikā, otrdien sanāksmē Briselē mudināja ES finanšu ministri. Ungārijas finanšu ministrs Mihājs Varga otrdien iepazīstināja savus kolēģus ar septiņām Budapeštas prioritātēm, ko tā izvirzījusi savas ES prezidentūras laikam. Taču sarakstā nebija minēts 27 valstu bloka stingrais atbalsts Ukrainai, un tas izpelnījās kritiku no citu valstu puses. "Mēs esam visstiprākie, kad esam vienoti, jo īpaši attiecībā uz atbalstu Ukrainai, un tam ir jāpaliek mūsu darba kārtības augšgalā," sacīja Nīderlandes ministrs Ēlko Heinens.
18:31 ASV nodeva Ukrainai atmīnēšanas transportlīdzekļus un aprīkojumu 6 miljonu dolāru vērtībā. Amerikas Savienoto Valstu un Kanādas valdību finansētais amerikāņu uzņēmums Tetra Tech ir dāvinājis Valsts speciālā transporta dienestam (GSST) atmīnēšanas transportlīdzekļus un citu aprīkojumu.
Par to ziņo Ekonomikas ministrijas preses dienests.
Runa ir par četriem GCS-100 atmīnēšanas transportlīdzekļiem ar agregātu komplektu, traktoriem šo mašīnu transportēšanai, JCB ekskavatoriem un mikroautobusiem personālam.
Ziņojumā norādīts, ka iegādāto iekārtu kopējās izmaksas bija vairāk nekā 5,8 miljoni ASV dolāru.
Papildus tehnikai un iekārtām Tetra Tech Valsts speciālajam transporta dienestam dāvina arī individuālās aizsardzības komplektu atmīnētājiem, kuri strādās ar atmīnēšanas mašīnām.
18:01 Attīstības sadarbības projekts "Sadraudzības tilts Rīga-Ņižina" ir viens no Ārlietu ministrijas (ĀM) praktiskiem atbalsta instrumentiem, tostarp, lai sniegtu informatīvo un psihoemocionālo atbalstu Ukrainas pedagogiem - viņu loma sabiedrības izglītošanā un noturētspējā ir kritiski svarīga, tikšanās laikā ar projekta pārstāvjiem, uzsvēra ārlietu ministre Baiba Braže (JV).
ĀM aģentūru LETA informē, ka šodien Braže tikās ar projekta pārstāvjiem, uzsverot, ka attīstības sadarbībā Ukraina ir Latvijas prioritāte - puse no 2024.gadā apstiprinātajiem projektiem ir saistīti ar Ukrainu. Īpaša uz uzmanība tiek pievērsta atbalstam Černihivas apgabalā.
Braže norāda, ka teju divus ar pusi gadus Krievija diendienā īsteno pilna mēroga agresijas karu pret Ukrainu, pastāvīgi veicot uzbrukumus civiliedzīvotājiem, civilajiem objektiem un stratēģiskajai infrastruktūrai. Ukraina un tās iedzīvotāji nepadodas, turklāt paralēli cīņai par savu brīvību un neatkarību Ukraina ir ceļā uz dalību Eiropas Savienībā (ES) un NATO.
16:57. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sarīkojis Augstākā virspavēlnieka štāba sanāksmi, kurā izskatīja situāciju frontē, brigāžu rotācijas aprīkošanas un ieroču ražošanas jautājumu.
Ievērojami daudz laika tika veltīts jautājumam par brigāžu aprīkošanu rotācijai vissarežģītākajās jomās: cilvēki, ieroči, militārais aprīkojums un pareiza loģistika.
16:10. Latvijas valdība atbalstījusi 100 000 eiro piešķiršanu Ukrainas medicīnas iestāžu darbībai kara apstākļos.
Līdzekļi tiks izmaksāti no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Šis atbalsts var ietvert medicīnas iestāžu rekonstrukciju, aprīkošanu, darbības nodrošināšanu un pacientu ārstēšanu.
Kā skaidro ministrijā, šogad 8.jūlijā veiktie uzbrukumi Ukrainas bērnu slimnīcai "Okhmatdyt" un sieviešu veselības un ģimenes plānošanas centram "ISIDA" ir atstājuši būtisku negatīvu ietekmi uz medicīnas iestāžu darbību, tostarp radot papildu slogu uz citām Ukrainas slimnīcām, uz kurām pārvietoja slimniekus, lai turpinātu tām sākto ārstniecisko procesu.
15:07. Ukrainas lidrobotu uzbrukuma rezultātā Krievijā izcēlies ugunsgrēks rūpnīcā Kurskas apgabalā, otrdien paziņojis apgabala gubernators.
Lidrobotu uzlidojums notika naktī, un neviens cilvēks tajā neesot gājis bojā vai cietis, vietnē "Telegram" apgalvo Kurskas apgabala gubernators Aleksejs Smirnovs. Tikmēr mediji ziņo, ka ievainots viens cilvēks, un ugunsgrēks rūpnīcā, kas ražo zemsprieguma iekārtas, izpleties aptuveni 400 kvadrātmetru platībā.
Vēl viens cilvēks ievainots atsevišķā lidrobotu uzbrukumā Kurskas apgabalā. Par bezpilota lidaparātu uzbrukumiem ziņots arī Belgorodas, Rostovas un Voroņežas apgabalos.
14:06. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs iebilst pret ideju, ka Polija varētu notriekt Krievijas raķetes virs Ukrainas reģioniem, kas atrodas blakus Polijas robežai.
Ukrainas parlamenta spīkera vietniece Olena Kondratjuka mēneša sākumā ierosināja Polijas kolēģei Malgožatai Kidavai-Bloņskai, ka Varšava varētu aizsargāt Ukrainas kaimiņu reģionu gaisa telpu. Kidava-Bloņska uzreiz neatbildēja uz šo ierosinājumu.
Tagad Stoltenbergs intervijā Ukrainas televīzijas maratonam noliedza, ka Polija vai kāda cita NATO valsts varētu notriekt Krievijas raķetes virs Ukrainas teritorijas.
13:04. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien paziņojis, ka Krievijai vajadzētu būt pārstāvētai otrajā Ukrainas miera samitā.
Viņš paziņoja, ka pirms otrā samita Katarā notiks atsevišķas sanāksmes par svarīgākajiem jautājumiem, tostarp par enerģētiku, bet Turcijā - par pārtikas nodrošinājumu. Savukārt Kanādā paredzēta atsevišķa sanāksme par ieslodzīto apmaiņu un humāno situāciju.
Krievija un Ukraina nav iesaistījušās tiešās miera sarunās, kopš abu valstu delegāciju sarunas cieta neveiksmi pirmajās nedēļās pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī.
12:06 16. jūlijā uz Baltkrievijas teritoriju izlidoja divi Krievijas palaisti “šahedi”.
"Shahed" tipa bezpilota lidaparāts, kas ielidoja Baltkrievijā pulksten 8:40, dodoties uz Narovļu, iespējams, ir aizlidojis uz Mogiļevu. Lai to pārtvertu plkst. 9:15 no Baranoviču lidlauka Baltkrievijā pacēlās SY 30 un pulksten 09:10 no Mačuļu lidlauka Baltkrievijā pacēlās Gaisa spēku helikopters Mi-24."
11:29 Nakts dronu uzbrukuma laikā Kijevas apgabalā strādāja pretgaisa aizsardzības spēki, notriekto "Šahedu" atlūzas nokrita privātā īpašumā, dega labības rugāji, tika bojātas nedzīvojamās ēkas.
10:43 16. jūlijā Krievijas karaspēks ar dronu uzbruka remonta brigādei, kas veica gāzes iekārtu remontu Hersonas apgabala Antonovkā, kā rezultātā cieta strādnieks.
09:27 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 561 400 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1110 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 8227 tankus, 15 862 bruņutransportierus, 15 368 lielgabalus un mīnmetējus, 1119 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 892 zenītartilērijas iekārtas, 361 lidmašīnu, 326 helikopterus, 12 193 bezpilota lidaparātus, 2398 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 20 680 automobiļus un autocisternas, kā arī 2577 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
09:00. Krievi sagrāva ēku netālu no Mirnogradas, no drupām tika izcelti 2 cilvēku līķi, raksta pravda.com.ua.
08:15. Ukrainas Aizsardzības spēki vakar iznīcināja vairāk nekā 1100 okupantus, sadedzināja 13 tankus, 36 bruņu kaujas mašīnas un 44 ienaidnieka artilērijas sistēmas, raksta pravda.com.ua.
07:15. Netālu no Krievijas Kurskas apgabala pēc Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukuma nodega zemsprieguma iekārtu rūpnīca, ziņo pravda.com.ua.
00:10 Spānija nosūtīja Ukrainai jaunu militārās palīdzības partiju, kurā bija desmit atjaunināti tanki Leopard 2A4.