Uz Igaunijas Ārlietu ministriju pirmdien tika izsaukts Krievijas vēstniecības pārstāvis, kuram tika iesniegta diplomātiskā nota ar ierosinājumu Krievijai veikt kopīgus ūdensceļa mērījumus abu valstu robežupē Narvā.
Iepriekš Igaunija iesniedza Krievijai notu, kurā pieprasīja paskaidrot, kāpēc naktī uz 23. maiju Krievijas robežsargi noņēma 25 bojas, kuras Igaunijas robežsargi bija izvietojuši, lai iezīmētu ūdensceļu.
Atbildē Krievija apgalvoja, ka Igaunija šīs bojas esot novietojusi Krievijas ūdeņos, bet Igaunija šim apgalvojumam nepiekrita. Krievija neiesniedza nekādus pierādījumus, kas pamatotu tās interpretāciju, ka bojas esot bijušas Krievijas teritorijā, norāda Igaunijas Ārlietu ministrijas preses dienests.
Savā notā Igaunija konstatē, ka valstīm, pēc visa spriežot, ir atšķirīga izpratne par ūdensceļa virzienu, kas ir kontroles līnijas starp Igauniju un Krieviju pamatā. Tā kā stāvoklis upē gadu desmitu laikā dabas apstākļu dēļ var mainīties, Igaunija ierosina veikt kopīgus mērījumus, lai noskaidrotu pašreizējo situāciju. Pēdējo reizi Narvas upes dibens tika mērīts gandrīz pirms 20 gadiem.
Kā norāda Igaunijas Ārlietu ministrija, Tallina noteikti nepiekrīt tādam domstarpību risināšanas veidam, kad miermīlīga dialoga vietā nakts aizsegā tiek noņemtas bojas. Diplomātiskajos vēstījumos Igaunija ir aicinājusi Krieviju līdzsvaroti atrisināt iespējamās domstarpības par precīzu boju atrašanās vietu. Kopīgi ūdensceļa mērījumi dotu iespēju atrisināt nesaskaņas, uzsver Igaunijas Ārlietu ministrija.
Jau ziņots, ka naktī uz 23. maiju Krievijas robežsargi noņēma 25 bojas, ko Igaunijas robežsargi bija izvietojuši Igaunijas ūdeņos, lai iezīmētu kuģošanas ceļu Narvas upē.