Ne katrs atpūtnieks, kurš dodas uz jūrmalu, meklēs tualeti, lai nokārtotu dabiskās vajadzības - tomēr vai par čurāšanu jūrā var sodīt? Stāsta tv3.lt.
Paredzams, ka šovasar Spānijā ieradīsies rekordliels tūristu skaits, un pašvaldības jau tagad satraucas par vienu no tūrisma vismazāk apspriestajām blakusparādībām - urinēšanu jūrā.
Iedvesmojoties no Spānijas ziemeļu pilsētas Vigo, kas pirms diviem gadiem ieviesa naudas sodus līdz 750 eiro par "fizioloģisko vajadzību nokārtošanu pludmalē vai jūrā", Marbeljas pašvaldība seko šim piemēram, vairāk nekā dubultojot soda summu.
Pagājušajā nedēļā Marbeljas pilsētas domes deputāti nobalsoja par jūras aizsardzību un apstiprināja rīkojumu, kas aizliedz urinēt ūdenī 25 Malagas pašvaldības pludmalēs.
Publiskā urinēšana ir aizliegta arī uz sauszemes, taču to ir nedaudz vieglāk kontrolēt. Pagaidām nav zināms, kā glābēji atpazīs atpūtniekus, kuri slepus urinē zem viļņiem.
Tas nav vienīgais aizliegums, kas minēts jaunajā kārtībā, kam vēl jāpārvar sabiedrības pretestība. Pludmales apmeklētāji vairs nedrīkstēs spēlēties ar bumbiņām ūdenī vai rezervēt vietu ar lietussargu. Ir arī jauni noteikumi par suņu turēšanu ārpus ūdens un to turēšanu tikai suņiem paredzētajās pludmalēs. Smēķētāji drīkst turpināt smēķēt, bet par pludmales piegružošanu ar izsmēķiem vai pārtikas pārpalikumiem draud naudas sods.
Lai gan urīnā ir aptuveni 95% ūdens, tas ir toksisks okeāna dzīvībai un augiem, var veicināt bioloģiskās daudzveidības iznīcināšanu un ir īpaši kaitīgs koraļļu rifiem. Pārējie pieci procenti satur urīnvielu ar augstu slāpekļa saturu, baktērijas un zāļu atliekas, tāpēc urinēt jūrā ir aizliegts arī Portugālē un Taizemē.