Ukrainas kara 862. diena. Jaunākā informācija [papildināts 22:01]

© pixabay.com

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 4. jūlijā. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

22:01. Eiropadomes vadītājs Šarls Mišels reaģējis uz mediju ziņām par piektdien paredzēto Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna iespējamo vizīti Krievijā, norādot, ka Ungārijai nav atbilstoša mandāta no ES.

"Eiropadomei ir skaidra pozīcija: Krievija ir agresors, Ukraina ir upuris. Nekādas diskusijas par Ukrainu nevar notikt bez Ukrainas," mikroblogošanas vietnē "X" raksta Mišels.

21:06. Krievijas spēki 4. jūlija pēcpusdienā veikuši bezpilota lidaparātu un raķešu triecienu pret Doņeckas apgabala Novohrodivkas un Ukrainskas pilsētām, ievainojot 10 civiliedzīvotājus, no kuriem pieci ir bērni.

Doņeckas apgabala prokuratūra paziņoja, ka visi civiliedzīvotāji, kuri guvuši ievainojumus, saņēmuši medicīnisko palīdzību, tomēr precīzs upuru skaits vēl nav apstiprināts.

Krievijas uzbrukumu rezultātā Novohrodivkā un Ukrainskā cietuši vairāki daudzdzīvokļu nami, garāžas, administratīvās ēkas un kafejnīcas.

19:59. Tikai dažas dienas pēc Kijivas apmeklējuma Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns gatavojas apmeklēt Maskavu, ziņo medijs "European Pravda"

Saskaņā ar medija avotiem, Krieviju apmeklēs arī Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Szijarto, kurš arī tiek uzskatīts par prokrievisku amatpersonu.

Orbāns Putinu pēdējo reizi satika Pekinā oktobrī.

19:00. Sabiedroto solīto ieroču kavēšanās dēļ 14 Ukrainas bruņoto spēku brigādes joprojām nav pilnībā aprīkotas, kas kavē pretuzbrukumu, intervijā aģentūrai "Bloomberg" sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Prezidents norādīja, ka tā nav bezcerīga, bet problemātiska situācija, ko var labot, ja ir vēlēšanās un instrumenti. "Mums ir vēlme, bet instrumenti nav pienākuši. Mums ir brigādes, kas stāv bez ieročiem, pastāvīgā rezerve," sacīja Zelenskis.

18:00. Ukrainas armija bijusi spiesta atkāpties no Časivjaras austrumu rajona, ceturtdien paziņoja Ukrainas armijas operatīvi stratēģiskā grupējuma "Horticja" pārstāvis sakariem ar presi Nazars Vološins.

16:51. Ukraina nesaņems uzaicinājumu pievienoties NATO organizācijas jubilejas samitā, kas norisināsies Vašingtonā no 9.jūlija līdz 11.jūlijam, intervijā aģentūrai "Bloomberg" sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Zelenskis pauda cerību, ka šis NATO samits būs veiksmīgs visiem sabiedrotajiem. Vienlaikus viņš sacīja, ka Ukrainai ir ļoti svarīgi stiprināt pretgaisa aizsardzību ar sistēmām "Patriot", un piebilda, ka viņa komanda pašreiz strādā ar ASV pie konkrētām lietām šajā jautājumā.

15:40 Apzinoties informācijas telpas drošības un sabiedrības informēšanas nozīmīgumu ārkārtas un izņēmuma stāvokļa situācijās, Baltijas valstu un Ukrainas sabiedrisko mediju vadītāji parakstījuši memorandu par sadarbību.

Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Televīzijas (LTV) pārstāve Ginta Martini, memoranda mērķis ir veicināt EBU dalīborganizāciju solidaritāti un vienotību, lai pilnveidotu mediju noturību pret pieaugošajiem darbības nepārtrauktības nodrošināšanas izaicinājumiem.

Vienošanās paredz izveidot savstarpējā atbalsta mehānismus, lai Baltijas valstu un Ukrainas sabiedriskie mediji - LTV, Latvijas Radio, Igaunijas "ERR", Lietuvas "LRT" un Ukrainas "Suspilne" - varētu nodrošināt darbības nepārtrauktību ārkārtas vai izņēmuma stāvokļa situācijā, kad kāds no medijiem nespētu pildīt tam uzticētos pienākumus savā mītnes valstī.

LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Priede norāda, ka laikā, kad tepat kaimiņos, Ukrainā, notiek netaisnīgs un brutāls Krievijas izraisīts karš, ir svarīgi kopīgiem spēkiem stāties pretī ļaunumam. Viņš uzsver, ka Eiropas sabiedrisko mediju vienotība un solidaritāte kalpo par atturošu un stiprinošu spēku, kas veicina ne tikai katra paša, bet visas Eiropas drošību.

Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne akcentē, ka pieredzes apmaiņa un savstarpējs atbalsts ir viens no EBU biedru darbības pamatprincipiem. Viņas ieskatā drošas aizmugures un pleca sajūta ir svarīga ikdienā, bet jo vairāk krīžu un it īpaši ārkārtas situācijā. Klapkalne klāsta, ka šis ir pirmais solis sadarbības veidošanā, kura, cerams, nekad nebūs vajadzīga.

Lai nekavējoties palīdzētu risināt ar darbības nepārtrauktību saistītas problēmas, vienošanās paredz informācijas un zināšanu apmaiņu, iespējamu piekļuvi mediju saziņas kanāliem un platformām sabiedrības informēšanas nolūkos, tehnisko resursu apmaiņu, loģistikas, kā arī cita veida savstarpēja atbalsta sniegšanu. Aicinot pievienoties memorandam, Baltijas valstu un Ukrainas sabiedrisko mediju vadītāji sadarbībai uzrunājuši arī citas EBU dalīborganizācijas.

15:02 Kijeva palielina maksimālo kompensācijas summu no pilsētas budžeta par neatkarīgu elektroenerģijas avotu izmaksām no 80 līdz 300 tūkstošiem grivnu galvaspilsētas augstceltņu iedzīvotājiem. Attiecīgu lēmumu dome pieņems sēdē šodien, 4.jūlijā. Par to Kijevas pilsētas domes sēdes sākumā paziņoja Kijevas mērs Vitālijs Kļičko.

13:49 4.jūlija rītā Krievijas Stavropoles teritorijā bezpilota lidaparāti uzbruka Galvenās izlūkošanas direkcijas (GRU) militārajai vienībai, viens Krievijas izlūkdienesta virsnieks tika ievainots, vēsta ASTRA, atsaucoties uz avotiem.

12:55. Krievijas uzbrukumā Dnipro apgabala pilsētai Nikopolei ievainoti septiņi cilvēki, raksta pravda.com.ua.

"Šodien Nikopolē cietuši jau septiņi cilvēki. Artilērijas uzbrukuma laikā cieta sieviete un seši vīrieši. Lielākajai daļai no viņiem ir trieciena radītas traumas. Ārsti sniedz visu nepieciešamo medicīnisko palīdzību," "Telegram" ziņo Serhijs Lisaks, Dnipro apgabala militārās pārvaldes vadītājs.

12:00. Pārmaiņas frontē - veiksmīgā pēkšņā pretuzbrukumā ukraiņi atguva savas pozīcijas Harkivas apgabalā, vēsta Lietuavs TV3.lt

11:46. Čehijā veiktas mērķtiecīgas informācijas operācijas, kuru mērķis ir mazināt atbalstu Ukrainai, teikts Čehijas Nacionālā organizētās noziedzības apkarošanas centra (NCOZ) kārtējā ziņojumā.

Centra rīcībā esošā informācija liecina, ka Čehijā, kā arī citās Eiropas Savienības (ES) valstīs pastiprinās tā dēvētie hibrīdie draudi. Krievijas darbības ir vērstas uz Rietumeiropas valstu iedzīvotāju ietekmēšanu, vienlaikus palielinot sabotāžas draudus pret kritisko un transporta infrastruktūru.

11:05. Harkivas apgabala varas iestādes dažādos apgabala rajonos remontē valsts nozīmes ceļus 300 kilometru garumā, lai uzlabotu militārpersonu loģistiku, ziņo pravda.com.ua. Ceļu remontdarbi nepieciešami militārajai loģistikai un ievainoto evakuācijai.

09:50. Naktī no 3. uz 4. jūliju Krievijas karavīri uz Ukrainu palaida 22 bezpilota lidaparātus Shahed-131/136. Ukrainas aizstāvjiem izdevās notriekt 21 no 22 lidaparātiem, raksta pravda.com.ua.

08:16. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 547 470 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1200 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 8132 tankus, 15 600 bruņutransportierus, 14 777 lielgabalus un mīnmetējus, 1115 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 878 zenītartilērijas iekārtas, 360 lidmašīnas, 326 helikopterus, 11 694 bezpilota lidaparātus, 2342 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 19 923 automobiļus un autocisternas, kā arī 2468 specializētās tehnikas vienības.

07:09. Skandalozais amerikāņu komentētājs Takers Karlsons ir paziņojis, ka drīz varētu tikt laista klajā viņa intervija ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

"'Šķiet, ka mēs esam ieguvuši interviju ar Zelenski," Karlsons pavēstīja sociālo mediju platformā "X".Viņš arī uzsvēra, ka centies vienoties par šo interviju divus gadus, bet sevišķi intensīvi - pēc intervijas ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu šī gada februārī.

00:10 Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans tikās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu un izvirzīja priekšlikumu miera panākšanai starp Ukrainu un Krievijas Federāciju.

Šanhajas sadarbības organizācijas samita laikā Erdogans un Krievijas līderis tikās Astanā, raksta "Anadolu". Aģentūra norāda, ka pasākuma laikā Turcijas līderis sacīja, ka viņa valsts spēj radīt pamatu pamiera līgumam un pēc tam panākt mieru starp Kijevu un Maskavu.

Svarīgākais