Kas ir Putina nākamais izmisuma solis, kura dēļ Krievija varētu sabrukt?

© Pixabay.com

Krievu mēģinājums ražot vidēja darbības rādiusa raķetes novedīs pie tās sabrukuma, raksta "dialog.ua".

Krievijas Federācija riskē atkārtot PSRS likteni, ja Putins nolems sākt ražot vidēja darbības rādiusa raķetes, par kurām viņam būs jāatdod visi valstij pieejamie resursi, sacīja Jurijs Švecs savā videoklipā "YouTube" kanālā.

Padomju izlūkdienesta virsnieks pauda savu viedokli par Kremļa vadītāja jaunāko paziņojumu: “Krievijas Federācijas rīcība liecina, ka tas ir patiess izmisums. Šis Putina lēmums sākt vidēja darbības rādiusa raķešu ražošanu ir vienkārši neprātīgs - šī iemesla dēļ sabruka Padomju Savienība.”

Pēc tam militārais eksperts sīkāk paskaidroja, kādas sekas gaida Krievijas Federācija, ja Putins nolems īstenot savu plānu:

“Tas, kurš nevar sev ražot parastos artilērijas lādiņus un ir spiests ar izstieptu roku rāpot uz Ziemeļkoreju, lai to izdarītu, tas pats tagad draud atjaunot vidēja izmēra raķešu efektivitāti. Tā ir vai nu Trampa stila “runa”, kas ir diezgan iespējams, un tas ir izmisīgs blefs, kas jau ir pilnīgā strupceļā, vai, ja, nedod dievs, izdodas pilnībā mobilizēt visus resursus valstī, tad šī ir Padomju Savienības versija: tas ir sabrukums, un tas ir diezgan ātrs.”

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais