Kara apstākļos Ukrainas žurnālistiem ir jāstrādā ļoti atbildīgi un ētiski, jo mediji ir šī kara balss, intervijā aģentūrai LETA konferences "Riga StratCom Dialogue 2024" laikā izteicās Ukrainas neatkarīgā interneta laikraksta "Ukrainska pravda" galvenā redaktore Sevgila Musaijeva.
Turklāt žurnālistiem vienlaikus ir jābūt ļoti stipriem psiholoģiski, jo pastāvīgi jāsaskaras ar bēdām un nāvi.
"Tas ievaino ne tikai tieši skartos cilvēkus, tas ievaino arī mūs pašus kā žurnālistus," sacīja Musijeva.
Viņa uzsvēra, ka kara laikā mediju darbs ir izaicinājumu pilns, ļoti grūts, bet vienlaikus arī interesants un ļoti svarīgs.
"Žurnālistika kara apstākļos pavisam burtiski spēj glābt cilvēku dzīvības un tās vērtība ir ļoti augsta, jo cilvēkiem arī ārvalstīs ir jāzina par to, kas notiek mūsu valstī. Vienīgais veids, kā viņi par to var uzzināt un atbalstīt mūs gan emocionāli un empātiski, gan arī praktiski, ir mūsu žurnālistu darbs, aprakstot notiekošo karu un izstāstot konkrētu cilvēku piedzīvoto un visas Ukrainas piedzīvoto," skaidroja "Ukrainska pravda" galvenā redaktore un piebilda, ka tad, ja cilvēki to visu zina, viņi ir gatavi atbalstīt Ukrainas pretošanos iebrucējam.
Žurnāliste uzsvēra, ka pat kara apstākļos mediji joprojām spēj turpināt veicināt demokrātiskās pārmaiņas savā valstī - gan informējot par valsts reformēšanu, gan arī korupciju, kas kara apstākļos ir ļoti nepopulāra tēma, jo var traucēt Ukrainai sniegto palīdzību.
"Izjūtam lielu atbildību, jo mūsu valsts maksā ļoti augstu cenu, tiecoties būt eiropeiskai un strādāt caurskatāmi, un tāpēc jūtam, ka ir svarīgi turpināt šo darbu," sacīja Musaijeva.
Žurnāliste atzina, ka Ukrainas žurnālistus karš nevar neietekmēt personiski, tomēr tieši tas, ka viņiem nav vienalga, ļauj kara laikā padarīt savu darbu. Turklāt nedrīkst aizmirst, ka žurnālistikas pamatā ir cilvēcība, ētika un empātija.
"Nevaru nebūt ietekmēta, kad redzu savu cilvēku nogalināšanu. Protams, ka tas viss mani ietekmē, protams, ka mani tracina tas, ko Krievija nodara Ukrainai, kā tā dehumanizē ukraiņus, viņus nogalina, izvaro sievietes. Tieši tāpēc, ka tas viss mani ietekmē, es spēju stāstīt stāstus, kurus pasaulei ir jādzird," sacīja Musaijeva.
Viņa atzina, ka atsevišķos gadījumos, kad patiesība konkrētos apstākļos var sabiedrībai nodarīt vairāk ļaunuma nekā labuma, žurnālistiem ir jāatrod skatupunkts, no kura šāda informācija cilvēkiem nekaitēs. Atsevišķas smagās tēmas parasti tiek apspriestas komandas iekšienē un pieņemts lēmums, no kāda skatupunkta apskatīt notiekošo.
"Mēs cenšamies nevienu lieki nesāpināt un netiekties pēc skandāliem. Vēlamies kaut ko izmainīt uz labo pusi. Patiesība kara laikā ir ļoti svarīga, tomēr ir jāatrod veids, kā ar taisnības teikšanu palīdzēt, nevis kaitēt," skaidroja "Ukrainska pravda" galvenā redaktore. "Mūsu žurnālisti katru dienu saskaras ar nepieciešamību strādāt tā, lai netraumētu cilvēkus, kurus karš jau tāpat ir ļoti traumējis."
"Ukrainska pravda" varu kritizē arī kara apstākļos, arī apraksta korupciju. Musaijeva pastāstīja, ka kara pirmajos mēnešos žurnālisti Ukrainā no kritikas atturējās, tomēr drīz saprata, ka Ukrainā pat kara apstākļos ir cilvēki, kuri turpina nodarboties ar korupciju un citām noziedzīgām darbībām. Tad Ukrainas mediji nolēmuši par korupciju neklusēt, jo tas būtu negodīgi pret tiek, kas aizstāvēja valsti, kamēr citi turpināja korumpētā ceļā raust savu bagātību.
Musaijeva atzina, ka žurnālisti Ukrainā izjūt spiedienu arī no valsts varas.
"Tas tiek vērsts arī pret atsevišķiem žurnālistiem personīgi. Kāda Ukrainas izmeklējošās žurnālistikas grupa nesen tika pakļauta Ukrainas drošības dienesta novērošanai, citi žurnālisti tiek apsūdzēti par izvairīšanos no dienesta armijā - viens mūsu kolēģis saņēma pavēsti tūlīt pēc kritiska raksta publicēšanas -, pret dažiem ir notikuši valdību atbalstošu botu un blogeru uzbrukumi. Protams, pastāv dažādi veidi, kā ir iespējams manipulēt ar žurnālistiem un ierobežot viņu darbu kara laikā," sacīja žurnāliste.
Redakcijā nesen pilnā nopietnībā apspriesta iespēja izveidot sieviešu reportieru nodaļu, un uzsākta jaunu, ambiciozu un spēcīgu sieviešu meklēšana.
"Diemžēl nekāds joks tas nav. Ukrainas pašreizējos apstākļos ir jādomā par dažādiem scenārijiem un mūsu spēju tiem pielāgoties," norādīja Musaijeva.
"Kaut arī zināmu spiedienu izjūtam, varu droši teikt, ka žurnālistika Ukrainā joprojām ir dzīva. Turklāt, ja vara pret kādu izdara spiedienu, tātad tas nozīmē, ka viņu vara nekontrolē. Pats spiediens kā tāds nozīmē, ka žurnālistika ir dzīva, ka tai ir ietekme - ka cilvēki, kas ir pie varas, žurnālistus uztver kā zināmu draudu," viņa sacīja.