Ziemeļmaķedonijas parlaments svētdien premjerministra amatā apstiprinājis konservatīvās partijas VMRO-DPMNE (Iekšējā maķedoniešu revolucionārā organizācija - Demokrātiskā partija par maķedoniešu nacionālo vienotību) līderi Hristiānu Mickoski.
Par uzticību jaunajai valdībai balsoja 77 no 120 deputātiem, 22 balsoja pret, bet 21 balsošanā nepiedalījās.
Līdz šim opozīcijā bijusī VMRO-DPMNE guva pārliecinošu uzvaru maijā notikušajās vēlēšanās, pārņemot varas grožus no sociāldemokrātiem (SDSM).
SDSM atradās pie varas kopš 2017.gada. 2019.gadā sociāldemokrātu valdība, kuru vadīja Zorans Zaevs, piekrita toreizējo Maķedoniju pārdēvēt par Ziemeļmaķedoniju, kas pavēra valstij iespēju 2020.gadā pievienoties NATO, ko līdz tam bloķēja Grieķija.
Atēnas pieprasīja kaimiņvalstij mainīt tās nosaukumu, jo arī Grieķijas ziemeļu reģions tiek saukts par Maķedoniju, apgalvojot, ka Skopjes nevēlēšanās pārdēvēt savu valsti slēpj tās teritoriālās pretenzijas pret Grieķiju.
Lēmums mainīt valsts nosaukumu pavēra Ziemeļmaķedonijai arī ceļu uz iestāšanās sarunu uzsākšanu ar Eiropas Savienību (ES).
Taču gan jaunā prezidente Gordana Siļanovska-Davkova, gan Mickoskis priekšvēlēšanu kampaņas laikā paziņoja, ka negrasās vairs izmantot jauno valsts oficiālo nosaukumu un atgriezīsies pie tās vēsturiskā nosaukuma.
Tikmēr eksperti uzskata, ka jaunās valdības nacionālistiskais kurss var nobremzēt Ziemeļmaķedonijas iestāšanās sarunas ar ES.