Reaģējot uz Gruzijas "ārvalstu ietekmes" likumu, Eiropas Savienība (ES) apsver virkni pasākumu, tostarp sankcijas pret augstākajām valdības amatpersonām, finansiālās palīdzības samazināšanu un bezvīzu režīma ierobežošanu, liecina dokuments, kas nonācis ziņu vietnes "Euractiv" rīcībā.
ES dalībvalstu ārlietu ministri pirmdien apspriedīs Eiropas Ārējās darbības dienesta (EEAS) izstrādāto dokumentu par iespējām, reaģējot uz pretrunīgi vērtēto Gruzijas "ārvalstu ietekmes" likumu.
Likums paredz, ka nevalstiskajām un plašsaziņas līdzekļu organizācijām, kas saņem vairāk nekā 20% ārvalstu finansējuma, būs jāreģistrējas kā organizācijām, kas "darbojas ārvalsts interesēs". Šī frāze ir vienīgā atšķirība salīdzinājumā ar pagājušajā gadā atsaukto projektu, kurā bija teikts, ka šīm organizācijām jāreģistrējas kā "ārvalstu ietekmes aģentiem".
Gruzijas opozīcija to dēvē par "Krievijas likumu", jo Maskava izmanto līdzīgus tiesību aktus, lai apspiestu neatkarīgos medijus, bezpeļņas organizācijas un opozīcijas aktīvistus, kas kritizē Kremli.
Brisele iepriekš brīdināja, ka šis likums kaitēs Gruzijas centieniem pievienoties Eiropas Savienībai, un aicināja atteikties no tā. Taču Gruzijas parlaments, pārvarot Gruzijas prezidentes Salomes Zurabišvili veto, maijā pieņēma likumu.