Krievi sākuši virkni hibrīdprovokāciju, ko nevar uzskatīt par pilnvērtīgu uzbrukumu, raksta “Bloomberg”.
Krievijas hibrīdkarš atklāj otro fronti uz NATO austrumu robežas - pastiprinājušās destabilizācijas operācijas Baltijas jūras reģionā.
Kā teikts “Bloomberg” publikācijā, 23. maija vakarā Krievijas robežsargi veikuši kārtējo provokāciju. Igauņi reaģēja, taču saprata, ka tas ir hibrīda agresijas akts un signāls Baltijas valstīm.
Šis incidents tika fiksēts kā viena no vairākām darbībām, kuru mērķis ir provocēt un destabilizēt Baltijas valstis, kas robežojas ar Krievijas Federāciju un Baltkrieviju. Lai arī šīs epizodes nav klasiskie uzbrukumi, kas izraisītu kolektīvu NATO reakciju, taču tās ir kļuvušas biežākas, kopš Krievija uzsāka pilna mēroga karu pret Ukrainu, pārvēršot Baltijas reģionu par otro fronti konfliktā starp Rietumiem un Maskavu.
"Krievija tagad cīnās divos karos. Viens ir karš Ukrainā, otrs ir hibrīdkarš Eiropā un Rietumos ar mērķi ietekmēt sabiedriskā diskursa toni vai kaut kā satricināt mūsu drošības sajūtu," sacīja Somijas valsts prezidents Aleksandrs Stubs ārpolitikas forumā Helsinkos, kas notika 14. jūnijā.
Migrantu grupu nosūtīšana uz robežām, GPS signāla traucēšana, noziedznieku vervēšana sīkai sabotāžai ir tikai daļa no Krievijas paplašinātā darbības repertuāra attiecībā uz Baltijas valstīm un Somiju.
Tikai dažu pēdējo mēnešu laikā Somija un Zviedrija ir piedzīvojušas gaisa telpas pārkāpumus, vairākas komerclidmašīnas nav varējušas nosēsties mazās lidostās globālās pozicionēšanas sistēmas traucējumu dēļ, un Polija aizturējusi Krievijas aģentus par iespējamu sabotāžas aktu.
Krievijas robeža pie Narvas jau ilgu laiku ir bijusi spriedzes vieta ar Igauniju. Šogad Maskava satiksmi uz robežtilta ierobežoja tikai gājējiem. Igaunija uzrauga bezpilota lidaparātu aktivitātes un ir izlikusi zīmes, kas brīdina ceļotājus par Krievijas izlūkdienestu vervēšanas mēģinājumiem.
Somijai, Igaunijai, Latvijai, Lietuvai un Polijai ir kopīga robeža ar Krieviju, kas stiepjas vairāk nekā 2300 kilometru garumā, plus 1250 kilometri, kas kopīgi ar Baltkrieviju - tas ir vairāk par ASV un Meksikas robežu.
Kopš aukstā kara Poliju un Lietuvu atdalošais 100 kilometrus garais koridors, kas pazīstams kā Suvalku koridors, tiek uzskatīts par stratēģisku šķērsli jebkurā konflikta scenārijā. Sadalītā teritorija, kas atrodas starp Baltkrieviju un smagi bruņoto Krievijas eksklāvu Kaļiņingradu, liegtu Baltijas valstīm sauszemes piekļuvi pārējai Eiropai.
Šī ievainojamība tika izmantota, lai aizkaitinātu Lietuvu. Martā Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko nāca klajā ar plānu Suvalku koridora ieņemšanai.
Pēc Lietuvas ārlietu ministra Gabrieļus Landsberģa vārdiem, tas neliecina par nenovēršamu militāru aktivitāti, bet gan par to, ka Krievija "mēģina Baltijā izplatīt bailes, nenoteiktību un šaubas par saviem nodomiem".
Visas ieinteresētās puses ir spiestas apkarot dezinformāciju, un, pēc izlūkdienestu ziņām, Maskava regulāri attēlo Baltijas valstis kā kara izraisītājus un rusofobus, Kremlis ir mēģinājis savervēt krievvalodīgās minoritātes Igaunijā un Latvijā, lai sētu iekšējas nesaskaņas.
Martā Lietuvas bruņotie spēki iejaucās ar vēstījumu sociālajos tīklos, lai nomierinātu iedzīvotājus - "šodien kara nebūs" - pēc tam, kad karavīri tika publiski uzrunāti un jautāja, kad sāksies konflikts un kā tam sagatavoties.
Tā ir daļa no plašāka rīcības modeļa, kura mērķis ir izplatīt bailes un satraukumu, sacīja Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa.
"Neiekritīsim Krievijas iebiedēšanas lamatās," viņa sacīja.
Krievija ir arī ķērusies pie zema līmeņa taktikas, sūtot migrantus pierobežas zonās, lai izdarītu spiedienu uz robežkontroli un, iespējams, izraisītu sabiedrības neapmierinātību.
Krievijas Eiropas kaimiņvalstis no Norvēģijas līdz Polijai apsver iespēju izveidot "dronu sienu", lai cīnītos pret Krievijas novērošanas bezpilota lidaparātiem, izsekotu migrāciju un novērstu kontrabandu. Latvija un Lietuva šogad plāno investēt "dronu armijā", kas ir daļa no centieniem palielināt vietējās aizsardzības nozares produkciju.
Cenšoties vājināt Eiropu un destabilizēt to no iekšpuses, Krievija vairāk nekā jebkad agrāk iegrimst savā hibrīdoperāciju instrumentu komplektā, teikts 30. maija Eiropas Hibrīdo draudu apkarošanas izcilības centra Helsinkos ziņojumā. Lai gan vērienīgā Krievijas izlūkdienesta aģentu izraidīšana no visa reģiona ir apgrūtinājusi tās iespējas veikt šādus uzbrukumus, amatpersonas atzīst, ka parasti viņi vienu soli atpaliekot no tā, ko izdomā Maskava, un tas padara Krievijas hibrīddraudus visuresošus, uzskata Somijas ārlietu ministre Elīna Valtonena.
"Šajā karā nav frontes līnijas. Visā Eiropā šobrīd ir karš," viņa sacīja.