Ukrainas kara 842. diena. Jaunākā informācija [papildināts 21:33]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 14. jūnijā. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

21:33. Kopš dienas sākuma lielākā daļa kaujas sadursmju ir notikušas Pokrovskas frontē, kopā reģistrētas 24. Kopējais sadursmju skaits frontē ir pieaudzis līdz 71.

Situācija Pokrovskas frontē joprojām ir saspringta. Mūsu spēki atvairīja 14 triecienus, vēl 10 pašlaik notiek. Karadarbība notiek Novooleksandrivkā, Vozdviženkā, Sokolā un Novopokrovskā, sacīts Ukrainas Armijas ģenerālštāba paziņojumā.

20:29. Briselē Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas sanāksmes laikā parakstot nodomu vēstuli, Latvijas iniciētajai dronu koalīcijai oficiāli pievienojusies Itālija un Francija, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijas Preses nodaļā.

Līdz ar to dronu koalīcijā šobrīd oficiāli ir 14 valstis - Latvijas, Ukraina, Lielbritānija, Austrālija, Dānija, Igaunija, Itālija, Francija, Kanāda, Lietuva, Nīderlande, Polija, Vācija un Zviedrija, savukārt Čehija ir pievienošanās procesā. Vienlaikus dronu koalīcijai var pievienoties vēl citas valstis.

Līdz šim dronu koalīcijas dalībvalstis dronu ziedošanai Ukrainai piesaistījušas vairāk nekā 500 miljonus eiro.

19:26. NATO dalībvalstu aizsardzības ministri piektdien atbalstījuši plānu, saskaņā ar kuru NATO koordinēs militāro palīdzību Ukrainai.

Misija, kurai dots nosaukums NATO drošības palīdzība un apmācība Ukrainai (NSATU), paredz pirmo reizi piegādāt Ukrainai militāro palīdzību oficiālo NATO struktūru pakļautībā. Līdz šim NATO dalībvalstis saskaņojušas palīdzību Ukrainai, izmantojot neformālo Ukrainas aizsardzības kontaktgrupu.

Plāns ceturtdien tika apstiprināts zemākā līmenī, bet šodien to apstiprināja aizsardzības ministri. Nule kā panāktā vienošanās neietver konkrētas finansiālas saistības, bet nosaka, ka kopīgo palīdzību koordinēs NATO.

NSATU bāzēsies Vācijas pilsētā Vīsbādenē un oficiāli tiks atklāta NATO līderu samitā jūlijā Vašingtonā, paziņoja Stoltenbergs.

18:23. Ir jāreaģē uz Krievijas pieaugošajām sabotāžas darbībām Baltijas jūras reģionā, piektdien Baltijas jūras valstu padomes sanāksmē paziņoja Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis.

"Redzot mūsu neizlēmību Ukrainā, Krievija saasina situāciju, lai sētu bailes, nedrošību un vājinātu mūsu gribu atbalstīt Ukrainu. Mums ir jāparāda, ka tādu darbību ietekme būs tikai pretēja, jo mēs arvien vairāk atbalstīsim Ukrainu un atbilde Krievijai par tās rīcību būs pienācīga," sacīja Lietuvas ārlietu ministrs.

Baltijas valstu, Ziemeļvalstu, Polijas un Vācijas ārlietu ministri sanāksmē Somijā pieņēma kopīgu deklarāciju, kurā uzsvēra, ka "ir svarīgi steidzami stiprināt pretestību, gatavību un reakciju krīzes situācijās Baltijas jūras reģionā".

17:23. Reaģējot uz tā dēvētajiem miera priekšlikumiem, kurus piektdien, Šveices miera samita priekšvakarā, izvirzījis Krievijas diktators Vladimirs Putins, Ukraina norādījusi, ka viņš vien spējis kārtējo reizi izklāstīt "agresora standarta komplektu".

Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks atzinis, ka Kremlim nav nekādas vēlmes izbeigt karu un ka Putina priekšlikumi liecina par "pašreizējās Krievijas vadības nespēju adekvāti novērtēt reālo situāciju".

"Krievija nav iesniegusi jaunus miera priekšlikumus. Putins ir izklāstījis tikai agresora standarta komplektu, kas jau ir izskanējis daudzkārt. Tā saturs ir visai specifisks, ļoti aizskarošs no starptautisko tiesību viedokļa un absolūti daiļrunīgs par pašreizējās Krievijas vadības nespēju adekvāti novērtēt realitāti," sociālās saziņas platformā "X" raksta Podoļaks.

16:45. Eiropas Savienībai (ES) kopā ar transatlantiskajiem partneriem jāsāk ieviest sankcijas pret Krievijas "ēnu flotes" kuģiem, tādu viedokli šodien Baltijas jūras valstu padomes sanāksmē Somijā pauda ārlietu ministre Baiba Braže.

Braže uzsvēra, ka reģionam ir ciešāk jāsadarbojas, lai novērstu hibrīddraudus un iespējas apiet pret Krieviju noteiktās sankcijas, tajā skaitā jāizskauž Krievijas "ēnu flote".

"Tie nav nekādi "ēnu kuģi", jo tie ir redzami un zināmi. "Ēnu flote" Baltijas jūrā rada gan drošības, gan vides riskus, un tas kopumā ir ģeopolitisks drauds, tāpēc ES kopā ar transatlantiskajiem partneriem jāsāk ieviest sankcijas pret "ēnu flotes" kuģiem, kā arī jāaizliedz degvielas uzpildīšanas un Krievijas naftas produktu uzglabāšanas pakalpojumi "ēnu flotei". Patlaban šis ir veids, kā apiet sankcijas, un tas ir jānovērš," uzsvēra Braže.

16:22. G7 valstu līderi piektdien no jauna apliecinājuši savu atbalstu Ukrainai, solot to turpināt tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, liecina samita paziņojuma uzmetums.

"Mēs solidarizējamies, lai atbalstītu Ukrainas cīņu par brīvību un tās atjaunošanu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams," teikts paziņojuma uzmetumā.

15:29. Ukrainas Hmeļnickas apgabalā aizturēta amatpersona, kas tiek turēta aizdomās par slepenas militāras informācijas nodošanu Krievijas drošības dienestiem.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma 2022.gada februārī prokurori Ukrainā ierosinājuši tūkstošiem krimināllietu par sadarbību ar Krievijas spēkiem.

Ukrainas Drošības dienests norādīja, ka amatpersona strādāja reģionālajā pilsētas domē un nodeva Maskavai informāciju par karaspēka izvietošanu.

Krievija "plānoja izmantot šo informāciju, lai sagatavotu raķešu triecienus, kā arī, iespējamas, sabotāžas un teroristu uzbrukumus", paziņoja dienests. Aizturētajam draud mūža ieslodzījums, ja viņš tiks atzīts par vainīgu valsts nodevībā.

14:13. Ukraina piektdien atguvusi 254 bojāgājušo karavīru mirstīgās atliekas, paziņojis Ukrainas Koordinācijas štābs.

Krievijas puse nav paziņojusi par mirstīgo atlieku apmaiņu.

Saskaņā ar Ukrainas Koordinācijas štāba datiem lielākā daļa bojāgājušo - 221 cilvēks - karojuši Doneckas virzienā. 25 no kritušajiem cīnījās Zaporižjas virzienā un četri - Luhanskas virzienā. Vēl četru karavīru mirstīgās atliekas atvestas no morgiem Krievijas teritorijā.

"Ukrainas bruņotie spēki atgūtos līķus un mirstīgās atliekas nogādās noteiktās valsts iestādēs. Tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji un tiesu medicīnas eksperti noteiks bojāgājušo identitāti," paziņoja Ukrainas Koordinācijas štābs.

13:17. Mēs Latvijā personīgi jūtam ukraiņu sāpes un izprotam tos milzīgos izaicinājumus, ar kuriem jau ilgstoši saskaras ukraiņu tauta, diskusijā "Karš Latvijas žurnālistes acīm" sacīja Latvijas vēstniece Apvienotajā Karalistē Ivita Burmistre.

Uzrunājot diskusijas dalībniekus, Latvijas vēstniece Apvienotajā Karalistē Ivita Burmistre apliecināja Latvijas nerimstošo atbalstu Ukrainai, uzsverot, ka Latvija nodrošina ne tikai militāro atbalstu, bet arī sniedz plašu humāno palīdzību, kā arī aktīvi iesaistās Černihivas apgabala atjaunošanā. Vēstniece norādīja, ka Latvija, ciešā sadarbībā ar Ukrainu un Apvienoto Karalisti, nodrošina dronu koalīcijas līdzvadību, kurai jau ir pievienojušās 12 valstis.

12:00. Ukraina risina sarunas par divpusējiem drošības līgumiem ar vēl desmit valstīm, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Zelenskis sacīja, ka ir ļoti gandarīts par līgumiem ar Savienotajām Valstīm un Japānu, kas tika parakstīti ceturtdien G7 samita laikā Itālijā, un atgādināja, ka Ukrainai tagad ir divpusēji drošības līgumi ar visām G7 dalībvalstīm.

10:40. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 524 060 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1250 iebrucēji.

09:33. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki naktī uz piektdienu notriekuši septiņas no 14 raķetēm un visus 17 trieciendronus, paziņoja Ukrainas Gaisa spēku komandieris Mikola Oleščuks.

08:33. Krievijas centieni sargāt okupēto Krimu ar arvien lielāku skaitu pretgaisa aizsardzības sistēmu padara to neaizsargātu pret Ukrainas bruņoto spēku triecieniem, ziņo ASV Kara studiju institūts (ISW). "Pastāvīgie Ukrainas triecieni pa Krievijas militārajiem objektiem okupētajā Krimā, šķiet, liek Krievijas spēkiem pārvietot papildu pretgaisa aizsardzības līdzekļus uz Krimu, lai aizsargātu esošās bāzes un loģistikas infrastruktūru, un turpmāki Ukrainas triecieni pa šādiem pretgaisa aizsardzības līdzekļiem varētu padarīt pussalu neizmantojamu kā Krievijas spēku placdarmu," raksta ISW.

07:52. Visā Ukrainas teritorijā izsludināta gaisa uzlidojumu trauksme. Ukrainas Gaisa spēki ziņo par iznīcinātāju "MiG-31K" pacelšanos, kā arī iespējamu "Kinžal" ballistisko raķešu palaišanu. Tiek ziņots par sprādzieniem Kijivas un Hmeļnickas apgabalos.

07:16. Kara bēgļi no Ukrainas varēs palikt Eiropas Savienībā (ES) vismaz līdz 2026.gada martam, paredz viņu aizsardzības noteikumi, kuru darbības termiņu ceturtdien pagarināja ES valstu tieslietu un iekšlietu ministri.

00:10. Prezidents Volodimirs Zelenskis sagaida, ka G7 valstu (Itālija, Vācija, Lielbritānija, ASV, Kanāda, Francija un Japāna) līderi vienosies par mehānisma izveidi, lai konfiscētu iesaldētos Krievijas aktīvus 300 miljardu dolāru apmērā.