Ukrainas kara 841. diena. Jaunākā informācija [papildināts 21:20]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 13. jūnijā. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

21:20 ASV prezidents Džo Baidens un viņa Ukrainas kolēģis Volodimirs Zelenskis ceturtdien parakstījuši ilgtermiņa drošības līgumu.

Divpusējais līgums parakstīts Itālijā notiekošā G7 samita kuluāros.

Līdzīgus līgumus ar Ukrainu noslēgušas jau 15 valstis, tajā skaitā Lielbritānija, Francija un Vācija.

Baidena padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džeiks Salivans trešdien paziņoja, ka līgums neparedzēs Vašingtonas saistības izvietot Ukrainā savu karaspēku, nedz arī saistības piegādāt Kijevai noteiktas ieroču kategorijas.

Parakstītajam līgumam nav nepieciešama Kongresa ratifikācija, taču tas nozīmē, ka gadījumā, ja rudenī gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās uzvar Donalds Tramps, viņš varēs šo vienošanos atcelt.

20:10 Kad Ukrainā bija akūts ieroču un munīcijas trūkums, bet ASV Senāts kavējās ar palīdzības paketes pieņemšanu, Slovēnija slepus nosūtīja Ukrainai lielu partiju militārās tehnikas un dronu, raksta 24UR, atsaucoties uz saviem avotiem.

19:02 NATO dalībvalstis ceturtdien apstiprinājušas plānu Ukrainas atbalsta misijai, ziņo avoti NATO.

Misija, kurai dots nosaukums NATO drošības palīdzība un apmācība Ukrainai (NSATU), paredz pirmo reizi piegādāt Ukrainai militāro palīdzību oficiālo NATO struktūru pakļautībā. Līdz šim NATO dalībvalstis saskaņojušas palīdzību Ukrainai, izmantojot neformālo Ukrainas aizsardzības kontaktgrupu.

Atbildības nodošana NATO struktūrai ir viens no elementiem plašākā priekšlikumā, kas vēl tiek apspriests un paredz, ka NATO sabiedrotie uzņemsies ilgtermiņa saistības atbalstīt Ukrainu.

Nule kā panāktā vienošanās neietver konkrētas finansiālas saistības, bet nosaka, ka kopīgo palīdzību vismaz koordinēs NATO.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pagājušajā mēnesī NATO valstu ārlietu ministru sanāksmē Prāgā sacīja, ka vēlas, lai sabiedrotie uzņemtos ilgtermiņa saistības palīdzēt Ukrainai, nodrošinot palīdzību 40 miljonu eiro gadā. Stoltenbergs norādīja, ka mērķis ir parādīt Krievijai, ka tās nespēs nogaidīt, līdz Rietumu palīdzība apsīks.

18:11. Krievi bombardējuši Novomoskovskas pilsētu Dņepropetrovsk.as apgabalā, ievainojot divus bērnus, ziņo apgabala militārā pārvalde.

Trīs gadus veca meitene sprādzienā guvusi dažādas traumas, viņa vidēji smagā stāvoklī nogādāta slimnīcā. Vēl vienai 12 gadus vecai meitenei bija akūta stresa reakcija. Viņa tiks ārstēta mājās.

Uzbrukums izraisīja ugunsgrēku un sabojāja deviņas dzīvojamās ēkas.

16:39. Ugunsgrēks industriālajā objektā Kijiivas apgabalā, ko izraisīja Krievijas uzbrukums naktī no 11. uz 12. jūniju, joprojām tiek dzēsts, paziņojis Ukrainas Valsts ārkārtas situāciju dienests.

Ugunsdzēsējiem pēc vairāk nekā diennakts nav izdevies nodzēst ugunsgrēku.

Uz vietas strādā 249 ugunsdzēsēji, 98 tehnikas vienības un 4 ugunsdzēsēju vilcieni.

15:32. Šveices valdības tīmekļa vietnes ceturtdien skāris kiberuzbrukums, kam, domājams, sekos vēl citi pirms nedēļas nogalē Bernē gaidāmā Ukrainas miera samita.

Šveices Nacionālais kiberdrošības centrs paziņoja, ka pakalpojumu atteices uzbrukumi (DDoS) izraisījuši nelielus traucējumus.

"Pirmais DDoS uzbrukums dažādām federālās valdības tīmekļa vietnēm un organizācijām, kas iesaistītas samitā par mieru Ukrainā, sākās šorīt," paziņoja Nacionālais kiberdrošības centrs.

"Uzbrukumi bija gaidīti un pieņemts, ka tie ir saistīti ar samitu. Tie izraisīja nelielus traucējumus," paziņoja centrs, piebilstot, ka regulāri sniegs jaunāko informāciju.

14:35. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ceturtdien paziņoja, ka NATO valstis varētu piemērot stingrākus ierobežojumus Krievijas izlūkdienestu aģentiem.

"Mēs esam pieredzējuši vairākus sabotāžas, dedzināšanas, kiberuzbrukumu un dezinformācijas mēģinājumus," norādīja Stoltenbergs, piebilstot, ka NATO aizsardzības ministri Briselē apspriedīs, kā vērsties pret Krievijas naidīgo kampaņu.

Viņš sacīja, ka ministri strādās pie "atbildes variantiem", kas, domājams, ietvers ciešāku izlūkošanas datu apmaiņu, kritiskās infrastruktūras aizsardzības pastiprināšanu un stingrākus ierobežojumus Krievijas izlūkdienestu darbiniekiem visā aliansē.

13:33. Dienvidkoreja ceturtdien paziņoja, ka "uzmanīgi vēro" Krievijas diktatora Vladimira Putina gatavošanos gaidāmajai vizītei Ziemeļkorejā.

"Valdība uzmanīgi vēro prezidenta Putina gatavošanos vizītei Ziemeļkorejā," paziņoja Dienvidkorejas Ārlietu ministrija. Iepriekš augsta Dienvidkorejas prezidenta biroja amatpersona paziņoja, ka Putins varētu apmeklēt Ziemeļkoreju "pēc dažām dienām".

Ziemeļkorejai un Krievijai abām ir noteiktas bargas sankcijas, un tās ir padziļinājušas attiecības, kopš Krievija 2022 gada februārī atkārtoti iebruka Ukrainā. Dienvidkoreja apsūdz Phenjanu par ieroču un munīcijas nosūtīšanu uz Krieviju, kas pārkāpj abām valstīm noteiktās ANO sankcijas.

13:00. Kanāda piegādās Ukrainai raķetes, munīciju vieglajiem ieročiem un tālvadības ieroču stacijas "Nanuk", ceturtdien Briselē paziņojis Kanādas aizsardzības ministrs Bils Blērs.

12:09. Maskavas akciju birža ceturtdien apturējusi ASV dolāru un eiro tirdzniecību pēc tam, kad Savienotās Valstis trešdien paziņoja par jaunām sankcijām Krievijai par karu Ukrainā.

11:11. Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska dzimtajā pilsētā Krivijrihā Ukrainas dienvidos piektdien izsludinātas sēras pēc Krievijas trešdien veiktā raķešu trieciena, kurā nogalināti deviņi cilvēki un vēl 32 ievainoti, ziņo amatpersonas. Vietējās amatpersonas vēsta, ka trāpīts dzīvojamo māju kvartālam.

10:11. Rietumu jaunākā militārā palīdzība ir ļāvusi nostiprināt Ukrainas aizsardzību pret Krieviju, bet vēl jāgaida nozīmīgākas uzvaras, kas Ukrainai būtu īpaši svarīgi, ceturtdien intervijā TV3 atzīmēja Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš.

09:10. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 522 810 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 980 iebrucēji.

08:15. Ukrainā pagājušajā gadā valsts iekšienē no jauna pārvietoti aptuveni 750 000 cilvēku, bet līdz 2023.gada beigām kopumā reģistrēti 3,7 miljoni valsts iekšienē pārvietoto personu. Ukrainas bēgļu un patvēruma meklētāju skaits palielinājās par vairāk nekā 275 000, sasniedzot sešus miljonus.

07:22. ASV trešdien nosodīja Krieviju par Ukrainas bērnu nolaupīšanu un nodošanu adopcijai. "Tas ir nicināmi un šausminoši. Šiem ukraiņu bērniem ir jābūt kopā ar savām ģimenēm Ukrainā," pavēstīja Baltā nama padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džeiks Salivans. "Krievija karo ne tikai pret Ukrainas armiju, bet arī pret Ukrainas tautu." Ukraina pieprasa atdot gandrīz 20 000 nepilngadīgo, kurus Krievija ir nelikumīgi aizvedusi kopš iebrukuma sākuma 2022. gadā

00:10. ASV nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans apstiprināja, ka Ukraina un ASV parakstīs drošības līgumu G7 samita laikā Itālijā, kas notiks no 13. līdz 15.jūnijam. "Zelenskis un Baidens apspriedīs mūsu atbalstu Ukrainai tagad un nākotnē, pēc tam līderi parakstīs drošības līgumu," viņš sacīja.