Ukrainas kara 840. diena. Jaunākā informācija [papildināts 22:23]
Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 12. jūnijā. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
22:23 G7 līderi vienojušies līdz gada beigām nodrošināt Ukrainai 50 miljardus dolāru, izmantojot iesaldētos Krievijas aktīvus, trešdien, 12.jūnijā, paziņoja Francijas prezidents.
20:55 Vācijas bruņojuma rūpniecības uzņēmums "Rheinmetall" sāks Ukrainā ražot bruņumašīnas "Lynx", trešdien paziņoja uzņēmums.
"Rheinmetall" atklāja, ka Ukrainas atjaunošanas konferences laikā Berlīnē tika parakstīts saprašanās memorands. Līdz šim "Lynx" ražotas tikai Vācijā un Ungārijā.
"Rheinmetall" vadītājs Armīns Papergers atklāja, ka uzņēmums plāno šogad nodot Ukrainai pirmās mašīnas "Lynx" un tuvākajā nākotnē sākt to ražošanu Ukrainā. Ukrainas valdība apstiprināja, ka "Lynx" ražošanu plānots sākts šogad.
"Rheinmetall" preses pārstāvis sacīja, ka ražošanu vadīs "Rheinmetall Ukrainian Defense Industry", kas ir "Rheinmetall" un Ukrainas valsts koncerna kopīgi izveidotais uzņēmums. "Rheinmetall" tajā pieder 51% akciju.
Mērķis ir piegādāt Ukrainai vairākus simtus bruņumašīnu saskaņā ar līgumu, kas vēl jāparaksta, kā arī nodrošināt karavīru apmācību to lietošanā, bruņumašīnu apkopi un remontu.
Ukraina un "Rheinmetall" kopīgi īsteno vairākus projektus, tostarp ražos 155 milimetru artilērijas munīciju.
"Kādu dienu Ukraina pievienosies ES [Eiropas Savienībai] un NATO, un abām organizācijām būs spēcīgs partneris ar spēcīgu aizsardzības rūpniecību, kas nekonkurē, bet papildina. Kopā veidosim brīvās pasaules arsenālu," sacīja Ukrainas stratēģiskās rūpniecības ministrs Oleksandrs Kamišins.
20:01 Čehija tuvāko gadu laikā iegādāsies līdz 77 vācu tankiem "Leopard", ar kuriem aizstās novecojušos padomju laiku tankus, trešdien paziņoja Prāga.
Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī Čehija ir atbalstījusi Ukrainu un nosūtījusi tai vismaz 62 tankus, kas savulaik ražoti Krievijā.
Čehija jaunos "Leopard" tankus iegādāsies kopīgā iepirkuma darījumā ar citām Eiropas valstīm, kas ļāvis samazināt cenas.
"Kopīgais iepirkums ar vairākām citām Eiropas valstīm, tostarp Vāciju (..) neapšaubāmi ir izdevīgs," žurnālistiem sacīja Čehijas premjerministrs Petrs Fiala, nenosaucot citu partneru vārdus.
Čehija iegādāsies 61 "Leopard 2A8" tanku ar iespēju iegādāties vēl 16, paziņoja premjers, piebilstot, ka pirkuma summa būs aptuveni 2,3 miljardi ASV dolāru.
Čehijas armija saņems arī 30 tankus "Leopard 2A4" no Vācijas kā dāvanu apmaiņā pret Ukrainai nosūtītajām tehnoloģijām un iegādāsies vēl 15 tankus "2A4", paziņoja Fiala.
"Tankus (2A8) mums vajadzētu sākt saņemt 2027.gadā, un 2030.gadā mums kopumā būtu 122 tanki," atklāja aizsardzības ministre Jana Černohova. "Mēs vēlamies pēc iespējas ātrāk izveidot smago brigādi," viņa piebilda.
Fiala sacīja, ka Černohova iesniegs pilnīgu iepirkuma projektu līdz gada beigām.
Viņš norādīja, ka valdība šogad aizsardzībai tērēs 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kā to prasa NATO.
Čehija ir ievērojami palielinājusi aizsardzības izdevumus kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma, tai skaitā noslēgusi līgumus par 24 ASV ražotu iznīcinātāju F-35 iegādi, kā arī par 48 Izraēlas raķešu un 210 kaujas transportlīdzekļu "CV 90" iegādi no Zviedrijas.
19:10 ASV trešdien paziņoja par jaunām sankcijām Krievijai par karu Ukrainā, vienlaikus palielinot risku ārvalstu bankām, kuras joprojām sadarbojas ar Krieviju.
Valsts kases un Valsts departamenta sankcijas skar vairāk nekā 300 fiziskās personas un firmas Krievijā, kā arī to struktūras un partnerus tādās valstīs kā Ķīna, Turcija un Apvienotie Arābu Emirāti (AAE).
To vidū ir Maskavas birža un vairāki meitasuzņēmumi, kas varētu apgrūtināt darījumus par miljardiem dolāru, kā arī uzņēmumi, kas iesaistīti trīs sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) projektos.
"Šodienas darbības ir vērstas pret viņu atlikušajām iespējām iegūt ārvalstu materiālus un iekārtas, tostarp pret viņu atkarību no kritiski svarīgām piegādēm no trešajām valstīm," paziņoja ASV finanšu ministre Dženeta Jelena.
"Mēs palielinām risku finanšu iestādēm, kas sadarbojas ar Krievijas kara ekonomiku, un novēršam izvairīšanās ceļus, kā arī samazinām Krievijas iespējas gūt labumu no piekļuves ārvalstu tehnoloģijām, iekārtām, programmatūrai un IT pakalpojumiem," viņa piebilda.
Papildus jaunajām sankcijām Finanšu ministrija paplašina Krievijas "militāri rūpnieciskās bāzes" definīciju.
Līdz šim sankcijas varēja piemērot ārvalstu bankām par Krievijas aizsardzības rūpniecības atbalstīšanu. Pēdējais solis paplašina tā saukto sekundāro sankciju darbības jomu, attiecinot tās uz visām Krievijas fiziskajām un juridiskajām personām, kuras jau ir ietekmējušas ASV sankcijas.
Tas nozīmē, ka ārvalstu finanšu iestādes var tikt sodītas par darījumu veikšanu ar jebkuru sankcijām pakļauto personu vai Krievijas bankām, piemēram, VTB vai "Sberbank".
Vašingtona ierobežo arī IT pakalpojumu un noteiktu programmatūras atbalstu Krievijas iedzīvotājiem.
Jaunākās sankcijas ietekmē arī starptautiskos tīklus, un tās noteiktas vairāk nekā 90 personām un firmām Ķīnā, Dienvidāfrikā, Turcija un AAE.
Kā norāda ASV, šo ārvalstu tīklu sniegtās preces un pakalpojumi palīdz Krievijai uzturēt karu un izvairīties no sankcijām.
18:21 Prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien paziņoja, ka Krievijas raķešu triecienā viņa dzimtajā pilsētā Krivijrihā Ukrainas dienvidos nogalināti seši cilvēki un vēl 11 ievainoti.
"Krievijas raķešu uzbrukums Krivijrihai. Šobrīd 11 cilvēki ir ievainoti un seši ir miruši," viņš paziņoja sociālajos tīklos izplatītajā paziņojumā.
Viņš publicēja videoierakstu, ko notikuma vietā uzņēmuši ārkārtas dienestu darbinieki, kurā redzams, kā glābēji meklē izdzīvojušos gruvešos, bet no sagrautās ēkas vijas dūmi.
Zelenskis savā ierakstā aicināja Ukrainas sabiedrotos piegādāt pretgaisa aizsardzības baterijas, lai atvairītu Krievijas gaisa uzbrukumus.
"Modernas pretgaisa aizsardzības sistēmas var nodrošināt maksimālu aizsardzību cilvēkiem, mūsu pilsētām un mūsu pozīcijām. Un mums tās ir nepieciešamas pēc iespējas vairāk," viņš rakstīja.
18:00. Ukraina jau šovasar saņems pirmos F-16 iznīcinātājus no Rietumu sabiedrotajiem, intervijā izdevumam "Ukrainskaja Pravda" paziņoja Nīderlandes aizsardzības ministre Kajsa Ollongrena. "Pēc tam piegādes tiks veiktas pakāpeniski. Būs arvien vairāk un vairāk lidmašīnu, un tas mainīs jūsu gaisa spēkus," sacīja ministre. Viņa piebilda, ka Dānija būs pirmā, kas nosūtīs iznīcinātājus uz Ukrainu, tai sekos Nīderlande, "bet tie ir kopīgi centieni". Ollongrena norādīja, ka nevar nosaukt precīzu lidmašīnu piegādes datumu.
16:26. Ukrainas deputāti ierosinājuši likumprojektu, kas ļautu uzņēmumiem atbrīvot savus darbiniekus no militārā dienesta, maksājot 450 eiro mēnesī par katru darbinieku.
15:36. Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs paziņojis par nakts laikā veiktiem triecieniem pretgaisa aizsardzības sistēmām Krievijas anektētajā Krimā. Saskaņā ar Ukrainas armijas sniegto informāciju šonakt noticis "raķešu grupas trieciens vienam ienaidnieka pretgaisa raķešu divizionam pie Belbekas", kas ir apdzīvota vieta netālu no Sevastopoles un kur atrodas Krievijas militārais lidlauks. Ukraiņi triecienus veikuši arī pa diviem raķešu S-400 divizioniem pie Belbekas un Sevastopoles. "Ir apstiprināti trāpījumi mērķa zonās," paziņoja Ukrainas armija. Armija pauda, ka ir iznīcināti divi raķešu sistēmu S-300 un S-400 radari, bet informācija par trešo radaru "tiek precizēta".
14:16. Ungārija ir piekritusi nebloķēt NATO atbalstu Ukrainai, tomēr Viktora Orbāna valdība nesniegs personāla vai finansiālu atbalstu kara plosītajai valstij, trešdien paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
12:52. Krievijas armija šorīt, 12. jūnijā, uzbruka Kuriļivkas ciemam Harkivas apgabalā. Uzbrukuma laikā ievainoti divi vīrieši, ziņo pravda.com.ua.
12:14. Kā informēja Ukrainas Gaisa spēki, kopumā Krievija uz Ukrainu aizvadītajā naktī palaida 24 lidrobotus un sešas raķetes. Nacionālā policija paziņoja, ka trieciena rezultātā Kijivas apgabalā ir izcēlies ugunsgrēks, kurā cietis kāds vīrietis.
11:26. Nīderlandes aizsardzības ministre Kajsa Ollongrēna paziņojusi, ka viņas valsts šovasar piegādās Ukrainai pirmos iznīcinātājus F-16, raksta pravda.com.ua.
10:25. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 521 830 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 980 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 7911 tankus, 15 186 bruņutransportierus, 13 736 lielgabalus un mīnmetējus, 1099 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 844 zenītartilērijas iekārtas, 359 lidmašīnas, 326 helikopterus, 11 042 bezpilota lidaparātus, 2280 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 18 736 automobiļus un autocisternas, kā arī 2290 specializētās tehnikas vienības.
09:32. Kijiva vēlētos, lai Krievija apmeklē otro samitu par mieru Ukrainā, kur saņemtu starptautiski apstiprinātas vadlīnijas, kā izbeigt karu, pirms šonedēļ gaidāmā pirmā samita paziņoja Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska biroja vadītājs Andrijs Jermaks.
Maskava ir paziņojusi, ka Krieviju neinteresē dalība šīs nedēļas nogalē gaidāmajā samitā. Tā rīkotājvalsts Šveice Krieviju nav uzaicinājusi piedalīties samitā, no kura Ukraina sagaida konkrētus pasākumus, kurus izskatīt otrajā samitā.
08:49. Naktī uz trešdienu Krievijas karaspēks pret Kijivu vērsa kombinētu uzbrukumu ar spārnotajām raķetēm, bezpilota lidaparātiem un ballistiskajā raķetēm, paziņojusi Kijivas pilsētas militārā administrācija.
Platformā "Telegram" tā informēja, ka kombinētajā uzbrukumā izmantoti dažāda veida ieroči. No stratēģiskajiem bumbvedējiem "Tu-95MS" palaistas spārnotās raķetes H-101/H-555/H-55.
Raķetes no dienvidu puses vairākos viļņos lidoja uz Kijivu. Gandrīz vienlaicīgi ar raķetēm no tā paša dienvidu virziena uz galvaspilsētu virzījās arī ienaidnieka bezpilota lidaparāti.
07:08. ASV prezidents Džo Baidens plāno padarīt Ukrainai pieejamu vēl vienu pretgaisa aizsardzības sistēmu "Patriot", lai atvairītu Krievijas gaisa uzbrukumus, otrdien ziņoja laikraksts "New York Tiimes", atsaucoties uz vārdos nenosauktiem ASV valdības avotiem.
Baidens pieņēma šādu lēmumu pēc vairākām augsta līmeņa sanāksmēm pagājušajā nedēļā, ziņoja "New York Times".
00:10. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, komentējot mobilizācijas pieaugumu Ukrainā un sabiedrības reakciju, sacīja - ja ukraiņi vēlas saglabāt valsti, tad viņiem tā ir jāaizstāv, ziņo pravda.com.ua.