Ukrainas kara 839. diena. Jaunākā informācija [papildināts 22:22]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 11. jūnijā. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

22:22. Okupanti ir ievērojami pastiprinājuši aviāciju Pokrovskas virzienā, ziņo pravda.com.ua.

21:50. Vācija un tās sabiedrotie nodos Ukrainai vēl 68 pārtvērējraķetes pretgaisa aizsardzības sistēmai Patriot, vēsta pravda.com.ua.

21:05. Lai gan patlaban Ukrainai ir nepieciešams militārais atbalsts, ir jāatrod veidi, kā atjaunot Ukrainas kultūras nozari, uzskata kultūras ministre Agnese Logina (P), piebilstot, ka "tas nav tikai stāsts par naudas piešķiršanu". "Tā ir balss piešķiršana, stāstot Ukrainas stāstu visā pasaulē. Raugoties uz situāciju ar bojāto Ukrainas mantojumu, redzam, ka dažos gadījumos ir zaudētas arī liecības par ļoti svarīgām Ukrainas vēstures lappusēm," pauda Logina. Viņa aicina atrast veidus, kā palīdzēt atgūt "brīvas, neatkarīgas, demokrātiskas pasaules vērtības".

20:16. NATO dalībvalstīm vēl ir jāvienojas par vērienīgu ilgtermiņa militārā atbalsta programmu Ukrainai, lai tā nebūtu atkarīga no dažāda veida politiskām kataklizmām, uzsvēra Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs preses konferencē, ar kuru otrdien noslēdzās NATO Austrumu flanga valstu samits.

19:30. Vācijas parlamentā Bundestāgā galēji labējo un galēji kreiso partiju deputāti otrdien boikotēja Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska runu. Kreiso ekstrēmistu partija Zāras Vāgenknehtes apvienība (BSW) pasākumā nepiedalījās vispār, savukārt eiroskeptiķu partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) līderi paziņoja, ka partija atsakās klausīties runātāju, kas tērpies kamuflāžas apģērbā. Zelenskis Berlīnē piedalījās starptautiskajā konferencē par Ukrainas atjaunošanu. "Ukrainai tagad nav vajadzīgs kara prezidents, tai ir vajadzīgs miera prezidents, kurš ir gatavs vest sarunas, lai beigtos bojāeja un valstij būtu nākotne," paziņoja AfD.

18:45. Starptautiskajai sabiedrībai jādara viss iespējamais, lai Ukraina pēc iespējas ātrāk uzvarētu karā, uzrunā Berlīnē notiekošajā starptautiskajā augsta līmeņa konferencē "Ukrainas rekonstrukcija 2024" atzina Latvijas ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) atzina, paužot Latvijas nacionālo nostāju. Valainis konferencē uzsvēra, ka atbalsts Ukrainai ir un paliek Latvijas prioritāte, un palīdzība Ukrainas atjaunošanai ir izšķirošs elements tās cīņā par uzvaru karā. Vienlaikus jāņem vērā, ka pašreizējais steidzamais atbalsts Ukrainas rekonstrukcijai noteiks tālāko šīs valsts atjaunošanas gaitu. Līdz ar to ir svarīgi neatdalīt neatliekamo vajadzību nodrošināšanu no ilgtermiņa Ukrainas atjaunošanas mērķiem.

17:25. Eiropas Komisija (EK) ierosinājusi pagarināt Ukrainas bēgļu tiesības palikt Eiropas Savienībā (ES) vēl uz gadu - līdz 2026.gada martam.

Pašlaik ES gandrīz 4,2 miljoni ukraiņu ir reģistrēti kā bēgļi. Visvairāk Ukrainas bēgļu ir Vācijā, Polijā un Čehijā.

EK norādīja, ka, ņemot vērā Krievijas uzbrukumus civilajai un kritiskajai infrastruktūrai visā Ukrainā, pašlaik nav drošu apstākļu, lai cilvēki varētu tur atgriezties. "Tāpēc komisija uzskata, ka iemesli pagaidu aizsardzībai joprojām pastāv un ka tā būtu jāpagarina vēl uz gadu," paziņoja Brisele.

16:26. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis komentējis pieaugošo mobilizāciju Ukrainā un sabiedrības reakciju, sakot, ja ukraiņi vēlas saglabāt valsti, viņiem tā ir jāaizstāv, ziņo "Ukrainska Pravda".

"Man ir pilnīgi skaidrs skatījums attiecībā uz mobilizācijas jautājumu, jo tā turpinās kopš kara sākuma. Es redzu, ka tas ir sabiedrības jautājums, un tā nav pirmā kara diena, bet, ja mēs gribam saglabāt savu valsti, mums tā ir jāaizstāv," sacījis Ukrainas prezidents.

Kā ziņots, jaunais Mobilizācijas likums stājās spēkā 18. maijā. Tajā noteikts, ka mobilizācijai ir pakļauti cilvēki vecumā no 25 līdz 60 gadiem.

15:19. Saeimas deputāti ir skeptiski par dronu koalīcijas ambīcijām gada laikā nosūtīt uz Ukrainu miljonu dronu, vēsta aģentūra LETA.

AM valsts sekretāra vietnieks spēju un resursu plānošanas jautājumos, ģenerālmajors Imants Ziediņš pastāstīja, ka jūnijā, jūlijā plānota nākamo dronu piegāde Ukrainai no astoņiem Latvijas ražotājiem trīs līdz četru miljonu eiro apmērā. Tāpat patlaban noritot nākošās dronu partijas iepirkums septiņu miljonu eiro apmērā.

Savukārt Gaisa spēku Mācību centra komandieris majors Modris Kairišs apliecināja, ka iepriekš maijā nosūtītie droni Ukrainai bija dizainēti, ražoti un testēti Latvijā. "Tie nebija Ķīnā ražoti droni, tās ir baumas," uzsvēra Kairišs, piebilstot, ka dronos bija komponentes, kas ražotas Ķīnā, jo Latvijā neražo, piemēram, mikroshēmas.

14:25. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena apstiprinājusi, ka Ukraina ir pabeigusi visus nepieciešamos soļus, lai līdz šī mēneša beigām sāktu sarunas par iestāšanās ES, ziņo medijs "European Pravda".

Fon der Leiena atgādināja, ka Ukraina nesen apstiprināja reformu plānu, kas ir nosacījums vairāku miljardu dolāru ES makrofinansiālās palīdzības piešķiršanai turpmākajos gados.

Šajā kontekstā viņa uzsvēra, ka Ukraina ir pelnījusi, lai tā tiktu apsvērta iestāšanās sarunām ar ES.

13:49. Mēnešiem ilgie Krievijas triecieni Ukrainas enerģētikas objektiem iznīcinājuši pusi no Ukrainas elektroenerģijas ražošanas jaudas, otrdien paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Krievijas uzbrukumi izraisījuši nopietnu elektroenerģijas trūkumu Ukrainā, tādēļ nācies ieplānot elektroenerģijas padeves pārtraukumus.

"Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu triecienu rezultātā jau iznīcināta jauda deviņu gigavatu apmērā. Pagājušajā ziemā elektroenerģijas patēriņa maksimums bija 18 gigavati. Tātad puse tagad vairs nepastāv," starptautiskā konferencē par Ukrainas atjaunošanu Berlīnē sacīja Zelenskis.

12:50.Vācijas kanclers Olafs Šolcs otrdien starptautiskajā konferencē par Ukrainas atjaunošanu Berlīnē solījis tuvākajā laikā piegādāt Kijivai trešo pretgaisa aizsardzības sistēmu "Patriot".

Šolcs aicināja visus konferences dalībniekus atbalstīt iniciatīvu stiprināt Ukrainas pretgaisa aizsardzību.

12:13. Krievija atsākusi degvielas transportēšanu uz okupēto Krimu, izmantojot dzelzceļa tiltu pāri Kerčas šaurumam, ziņo ASV Kara studiju institūts (ISW).

"Ar 8.jūniju datētajos kadros redzams, ka Krievija sākusi degvielas transportēšanu pāri Kerčas šaurumam pa dzelzceļa tiltu," teikts ISW ziņojumā.

11:42. Ukrainā sākusi darboties pirmā Ukrainas un Vācijas aizsardzības koncernu "Ukroboronprom" un "Rheinmetall" kopīgā ražotne - bruņutehnikas remonta un ražošanas cehs, paziņoja Ukrainas stratēģiskās rūpniecības ministrs Oleksandrs Kamišins.

11:29. Latvijas zāļu ražotājs AS "Olainfarm" jūnijā ziedojusi pasažieru autobusu, farmaceitiskos produktus un arī papildu finanšu līdzekļus dronu un citu nepieciešamo lietu iegādei biedrībai "SICH" 50 000 eiro vērtībā, aģentūrai LETA pavēstīja kompānijā.

Ziedojumi ar biedrības starpniecību tiks nogādāti Ukrainā frontes līnijā Zaporižjes apgabalā karavīru un kara hospitāļu vajadzībām.

10:39. Krievijā sācies nestratēģisko kodolspēku militāro mācību otrais posms, paziņojusi Krievijas Aizsardzības ministrija.

Kā vēsta ministrija, šajā posmā Krievijas un Baltkrievijas militārie spēki atstrādās "kopīgas sagatavošanās jautājumus" nestratēģisko kodolieroču kaujas izmantošanai. Krievijas Aizsardzības ministrija par mācībām paziņoja 6.maijā. Aizsardzības ministrija savā paziņojumā uzsvēra, ka mācības tiek rīkotas, "reaģējot uz atsevišķu Rietumu amatpersonu provokatīviem paziņojumiem un draudiem" pret Krieviju.

10:07. Maija beigās Krievija atbrīvojusi no cietumiem sieviešu grupu, lai karotu Ukrainā, ziņo laikraksts "The New York Times".

Avīze atsaucas uz bijušajiem ieslodzītajiem, kuri uztur kontaktus ar tiem, kas joprojām atrodas cietumā. Pēc viņu teiktā, militārie vervētāji ir savākuši vairākas sievietes no cietuma netālu no Sanktpēterburgas. Pagaidām nav skaidrs, vai viņu atbrīvošana ir atsevišķs gadījums, pilotprogramma vai plašāka vervēšanas viļņa sākums.

09:05. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 520 850 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1100 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 7902 tankus, 15 176 bruņutransportierus, 13 690 lielgabalus un mīnmetējus, 1099 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 842 zenītartilērijas iekārtas, 359 lidmašīnas, 326 helikopterus, 11 023 bezpilota lidaparātus, 2278 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 18 676 automobiļus un autocisternas, kā arī 2288 specializētās tehnikas vienības.

08:15. ASV atcēlušas aizliegumu piegādāt ASV ieročus Ukrainas Nacionālās gvardes 12. speciālo uzdevumu brigādei "Azov", vēsta laikraksts "Washington Post", atsaucoties uz Valsts departamenta paziņojumu.

"Ukrainas Nacionālās gvardes 12. speciālo uzdevumu brigāde "Azov" ir izturējusi ASV Valsts departamenta veikto atbilstības pārbaudi Līhija likumam," teikts Valsts departamenta paziņojumā.

07:07. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien Berlīnē piedalīsies starptautiskā konferencē par Ukrainas atjaunošanu. Sanāksmē piedalīsies aptuveni 2000 politiķu, politisko līderu un amatpersonu no starptautiskajām organizācijām.

Berlīnes konferences mērķis ir sapulcināt cilvēkus no visas pasaules, kas iesaistīti attīstības un atjaunošanas centienos Ukrainā. Tā nebūs donoru konference ar mērķi piesaistīt naudu.

00:10. Ukrainas Aizsardzības ministrija slēgs tiešos līgumus ar globālajiem bruņojuma ražotājiem, kas ir daļa no ministrijas stratēģijas starptautiskās sadarbības paplašināšanai, ziņo medijs "Ukrainska Pravda".

Tiešie līgumi pastiprina ministrijas centienus palielināt Ukrainas armijas kaujas spējas. Konkrēti, tas ļaus piegādāt jaunus ieročus, kas atbildīs starptautiskajiem standartiem.

"Šis ir jauns sadarbības posms, kas ļaus mums saņemt modernu bruņojumu tieši no ražotājiem, kas neapšaubāmi veicinās ātrāku un efektīvāku Ukrainas bruņoto spēku modernizāciju," atzīmē Ukrainas aizsardzības ministra vietnieks Dmitro Kļimenkovs.