Konferencē NATO un ASV pārstāvji ar izbrīnu norādīja uz straujo tehnoloģiju attīstību Ukrainā kopš kara sākuma, raksta "Bloomberg".
NATO plāno paplašināt sadarbību ar Ukrainu aizsardzības tehnoloģiju jomā un apmainīties ar izlūkdatiem par Krievijas elektroniskās karadarbības spējām, vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg".
Konflikts licis aliansei vairāk resursu veltīt kiberdrošībai un Krievijas militāro tehnoloģiju izsekošanai, sacīja NATO ģenerālsekretāra palīgs Deivids van Vīls. Viņš uzstājās pirmajā Aizsardzības novatoru forumā, konferencē, kurā piedalījās pārstāvji no Kijivas, Briseles un Pentagona, kā arī desmitiem jaunuzņēmumu, kas rada aprīkojumu kaujas laukam.
"Ukraina ievieš jauninājumus ļoti lielā ātrumā, bet, protams, krievi nav muļķi. Tas nozīmē, ka inovācija kaujas laukā nav statiska lieta. Tas vairāk atgādina šahu," viņš teica forumā Krakovā.
Vienošanās, kas ievieš jaunu sistēmu informācijas apmaiņai, tostarp par dronu piegādes ķēdēm, tiks pabeigta alianses jūlija samitā Vašingtonā, sacīja van Vīls.
Viens no programmas mērķiem ir palīdzēt Ukrainai pēc kara beigām kļūt par galveno tehnoloģiju piegādātāju. Van Vīls sacīja, ka NATO arī vēlas atkārtot dažus no straujajiem tehnoloģiju ieviešanas tempiem, kas novēroti Ukrainā kopš kara sākuma.
Konferencē NATO un ASV pārstāvji nereti ar skaudību norādīja uz straujo tehnoloģiju attīstību Ukrainā kopš kara sākuma, un Ukrainas tehnoloģiju ministra vietnieks Alekss Borņakovs žurnālistiem Krakovā sniedza skaudru vērtējumu par savas valsts pieeju iepirkumiem.
"Tas ir ļoti vienkārši," viņš teica, "ja tas nogalinās ienaidnieku, mēs to nopirksim."
Ukraina pagājušajā mēnesī pastiprināja militārā iepirkuma noteikumus pēc tam, kad apsūdzības korupcijā noveda pie tās vadības pārkārtošanas.
Pasākuma galvenais jautājums bija - kā cīnīties pret Krievijas pastāvīgo iejaukšanos globālajā pozicionēšanas sistēmā, kas ir padarījusi neefektīvus dažus Ukrainas bezpilota lidaparātus un ārvalstu precīzos ieročus.
Krievijai piedēvētie GPS traucējumi arvien vairāk ietekmē NATO dalībvalstis Ziemeļeiropā, traucējot lidojumus un kuģošanu Baltijas valstīs un Somijā. Lai reaģētu uz Krievijas iejaukšanos, Ukrainas jaunizveidotie uzņēmumi izstrādā dronus, kas var kartēt reljefu bez GPS, izmantojot iebūvētās kameras vai sensorus, lai pārvietotos.
Daudzi jauno dronu izstrādātāji sola, ka viņu nākamās paaudzes ierīces nepaļausies uz GPS.