Eksperte: Eiropas Savienībā ir steidzami jāveic reformas

Eiropas Savienībā (ES) ir steidzami jāveic reformas, kas ļautu kontrolēt likuma varas ievērošanu savienības iekšienē, katrā dalībvalstī, ne tikai paplašināšanās procesā, intervijā aģentūrai LETA atzina Berlīnes Eiropas politikas institūta direktore, profesore Funda Tekina.

"Atsevišķi instrumenti mums it kā ir, piemēram, ES līguma 7.pants, kas paredz balsstiesību atņemšanu ES Padomē. Tas gan arī prasa dalībvalstu vienprātību, atskaitot konkrēto valsti, un arī tas ir sarežģīti. Vēl mums ir priekšnoteikumu mehānismi, kas ir saistīti ar budžeta līdzekļiem, dodot iespēju iesaldēt naudas izmaksu šādām valstīm, kā tas jau notika Ungārijas gadījumā," uzskaitīja Tekina.

Tomēr, viņasprāt, viena no efektīvām iespējām ir kvalificētā vairākuma balsošana.

Likuma varas principam visiem jābūt vienādam, tomēr ES būtu jādomā par to, lai likuma varas jautājums tiktu saistīts ar iespēju baudīt vienotā tirgus priekšrocības, norādīja profesore.

Viņa minēja Ungārijas centienus izspiest ES kompānijas no sava tirgus, īstenojot tām nelabvēlīgu nodokļu politiku, kas ir stingrā pretrunā ar kopējā tirgus principiem. Viņasprāt, Ungārija par to ir jāsoda.

"Nav likuma, kas ļautu dalībvalsti no ES izslēgt, tās to var darīt tikai pašas pēc savas iniciatīvas. Tomēr dalība vienotajā tirgū ir balstīta uz likuma varas principu, tāpēc, iespējams, būtu jārod veids, kā dalībvalsti, kas nevēlas rīkoties saskaņā ar to, varētu mudināt ja ne gluži izstāties, tad mazināt savas valsts statusu ES," iztiecās Tekina un atzina, ka nekādā ziņā neparedz, ka Ungārija varētu pati nolemt izstāties no ES.

Profesore labi izprotot mazo valstu bažas par kvalificētā vairākuma balsošanu, jo tām sasniegt vairākuma pozīcijas būtu grūtāk nekā lielajām valstīm. Viņa norādīja, ka ir dažādas idejas, kā šo pārstāvības īpatsvaru pārrēķināt, lai dotu labākas pozīcijas mazākajām valstīm, tomēr risks zaudēt balsojumos kvalificētā vairākuma dēļ pastāvētu.

"Man kvalificētā vairākuma metode mazāk nozīmē lēmumu pieņemšanas veidu, bet gan sarunu procesu, kas pie tā noved. Ja ir iespēja, ka vienprātība varētu netikt sasniegta, tad pirms lēmuma pieņemšanas norit sarunu process, kas varētu nenotikt, ja valstu rīcībā būtu veto tiesības. Šis apstāklis var mazināt bailes no kvalificētā vairākuma balsošanas. Šāda sistēma varētu izrādīties nepieciešama, lai mēs spētu normāli funkcionēt gan pašreizējā dalībvalstu skaita apstākļos, gan šim skaitam pārsniedzot 30 dalībvalstis nākotnē," sacīja Tekina.

Viņa kā piemēru minēja 2015.gada septembri, kad ES Padome pielietoja kvalificētā vairākuma balsojumu jautājumā par bēgļu sadalījumu pa dalībvalstīm. Vēlāk dažas dalībvalstis to apstrīdēja ES Tiesā, kura lēma, ka lēmums ir pieņemts likumīgā ceļā.

"Likuma vara ir viens no ES pamatprincipiem, kas nevar tikt locīts dažādi. Mums tas ir jānodrošina," uzsvēra Tekina un norādīja, ka Polijas gadījumā pieredzējām, ka likuma varas stāvokli ir iespējams uzlabot arī demokrātisku vēlēšanu ceļā.

Viņas institūts strādā pie projekta par likuma varas noturību.

"Par šo projektu sāku domāt, kad televīzijā skatījos ziņas par Kapitolija šturmēšanu ASV, kad pēc Džo Baidena uzvaras vēlēšanās Donalds Tramps nevēlējās atzīt savu zaudējumu. Toreiz nospriedu, ka ja jau kaut kas tāds var notikt ASV, tad neviena no mūsu valstīm nevar būt droša pret demokrātijas izaicinājumiem," atceras Tekina.

Viņa norādīja, ka runājot par veto tiesībām un vienprātību, jāņem vērā, ka vienmēr jautājums ir par darījumu pakotnēm. Arī paplašināšanās gadījumā var nākties domāt par to, ko iekļaut darījumu pakotnē, lai pārliecinātu tās valstis, kas varētu kādu iemeslu dēļ iebilst pret paplašināšanos.

Tomēr nav pieļaujama likuma varas standartu iztirgošana apmaiņā pret paplašināšanos, un tieši tāpēc Ungārijas premjeram Viktoram Orbānam bez jebkāda cita papildu darījuma tika palūgts atstāt telpu, kad tika balsots par kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai, skaidroja Tekina.

Viņa gan piebilda, ka citās jomās tomēr darījumu pakotnes ir iespējamas. Ir valstis, kas atbalsta reformu procesus kandidātvalstīs, bet iebilst pret pašu paplašināšanos, vai arī tieši otrādāk - šo reformu veikšana savā ziņā var pildīt šādas pakotnes funkciju, skaidroja profesore.

Kā vienu no galvenajiem likuma varu apdraudošajiem faktoriem viņa minēja sabiedrības polarizēšanos - jo vairāk sabiedrība polarizējas, jo lielāks spiediens tiek izdarīts un lielāka ir neuzticība institūcijām. Arī tāpēc esot uzmanīgi jāseko līdzi labējā spārna populistu popularitātes pieaugumam daudzās dalībvalstīs, ieskaitot Vāciju.

"Arī Eiropas Parlamentā pēc vēlēšanām ir gaidāms labējā spārna partiju ietekmes pieaugums, taču EP gadījumā vēl daudz ko noteiks tas, kādās partiju grupās nonāks šie ievēlētie deputāti, turklāt dažādu valstu labējā spārna partijām ir ļoti atšķirīgas nostājas daudzos jautājumos," teica profesore.

Mūsdienās problēmu radot arī tas, ka ES kandidātvalstis redz problēmas ar likuma varu esošajās dalībvalstīs.

"Kandidātvalstis tagad redz, kādā stāvoklī ir demokrātija Ungārijā, un šo valstu sabiedrībās izskan jautājumi par to, kāpēc tām ir jāveic šīs reformas, ja dalībvalstīs notiek pretējs process. Tāpēc ir pavisam skaidrs, ka ES ir steidzami jāveic reformas, kas ļautu kontrolēt likuma varas situāciju savienības iekšienē, ne tikai paplašināšanās procesā," sacīja Tekina.