Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 31. maijā. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
21:40. Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns piektdien pārmetis NATO mēģinājumus Ungāriju ievilkt karā par Ukrainu, premjeram velkot paralēles ar to, kā Ungārija tika ierauta Otrajā pasaules karā.
"Tas ir absurdi, ka NATO tā vietā lai mūs aizsargātu, mūs kā dalībvalsti velk pasaules karā. Tas ir tikpat absurdi, kā tas, ja ugunsdzēsējs nolemtu dzēst uguni ar ugunsmetēju," Ungārijas valsts radio sacīja Orbāns.
20:07. Atsaucoties uz avotiem, "The Wall Street Journal" raksta, ka ASV atļāva Ukrainai izmantot daudzkārtējās palaišanas raķešu sistēmas HIMARS, GMLRS vadāmo munīciju un artilēriju triecieniem Krievijas Federācijas teritorijā, no kuras krievi uzbrūk Harkovas apgabalam. Tomēr šī atļauja neattiecas uz ATACMS tāla darbības rādiusa raķešu izmantošanu.
17:45. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Norvēģijas premjerministrs Jonass Hārs Štēre 31. maijā Stokholmā parakstīja Līgumu par sadarbību drošības un ilgtermiņa atbalsta jomā, vēsta pravda.com.ua.
15:57. Atbalsts Ukrainai un nākotnes drošība Eiropā ir cieši saistīti, uzsvēra Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže, kura ceturtdien un piektdien piedalījās NATO ārlietu ministru neformālajā sanāksmē Prāgā, Čehijā, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).
Braže akcentēja, ka stratēģiska prioritāte un mērķis ir alianses Vašingtonas samitā vienoties par atbalsta pakoti Ukrainai, ar kuru NATO sniegtu nozīmīgu militāru un finansiālu atbalstu Ukrainai ilgtermiņā.
Latvijas ārlietu ministre skaidroja, ka pakotne paredz politisku, finansiālu un praktisku palīdzību, lai stiprinātu Ukrainas pašaizsardzības spējas cīņā pret Krieviju, kā arī lai palīdzētu Ukrainai tās ceļā uz NATO. Braže akcentē, ka Latvija ir viena no aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām.
14:53. Krievija un Ukraina pēc vairāku mēnešu pārtraukuma atkal veikušas apmaiņu ar gūstekņiem, pavēstīja abu pušu pārstāvji. Mājās atgriezušies 75 krievi un 75 ukraiņi.
Par ukraiņu atgriešanos dzimtenē platformā "Telegram" pavēstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis: "Dzimtenē atgriezušies Ukrainas Bruņoto spēku un Nacionālās gvardes karavīri, robežsargi, kā arī četri civilisti."
Apmaiņā vidutāja lomu bijusi Apvienotajiem Arābu Emirātiem, savukārt norādīja Krievijas Aizsardzības ministrija.
13:53. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien apliecināja, ka ir ieradies Zviedrijā, lai aicinātu Kijivas sabiedrotos Ziemeļeiropā piegādāt Ukrainas bruņotajiem spēkiem vairāk ieroču.
Pēdējās dienās Zelenskis ir apceļojis vairākas Eiropas galvaspilsētas, lai lūgtu lielāku militāro palīdzību Ukrainas armijai.
"Mūsu galvenās prioritātes ir nodrošināt vairāk pretgaisa aizsardzības sistēmu Ukrainai, kopīgus aizsardzības rūpniecības projektus un ieročus mūsu karavīriem, kā arī globālus centienus, lai piespiestu Krieviju noslēgt mieru," sacīja Zelenskis.
12:51. Vācija ir devusi Ukrainai atļauju apšaudīt ar Vācijas piegādātajiem ieročiem mērķus Krievijā, piektdien paziņoja kanclera Olafa Šolca preses pārstāvis.
Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām Kijivai ir tiesības aizstāvēties pret uzbrukumiem, kas veikti no Krievijas iekšienes, netālu no robežas ar Ukrainu, norādīja Šolca pārstāvis. "Šim nolūkam tā var izmantot arī šim nolūkam piegādātos ieročus, tostarp mūsu piegādātos."
Pēdējās dienās arvien vairāk NATO valstu atceļ aizliegumus izmantot savus ieročus, lai uzbruktu Krievijas teritorijai.
11:49. Ukrainas bruņotajiem spēkiem būtu jāpiešķir tiesības uzbrukt Krievijas teritorijai ar Rietumu sabiedroto sniegtajiem ieročiem, jo Ukraina ir pakļauta Krievijas agresijai, piektdien paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
"Mums jāatceras, par ko ir runa. Šis ir agresijas karš. Krievija uzbruka citai valstij, pārkāpa starptautiskās tiesības, iebruka Ukrainā, un Ukrainai ir tiesības uz pašaizsardzību, kas ietver tiesības uzbrukt likumīgiem mērķiem Krievijā," žurnālistiem NATO ārlietu ministru sanāksmē Prāgā pavēstīja Stoltenbergs.
11:00. Krievija Ukrainā izmanto Ziemeļkorejas ballistiskās raķetes, teikts jaunā Pentagona ziņojumā.
Pentagona Aizsardzības izlūkošanas aģentūras (DIA) ziņojumā izmantoti atklāto avotu attēli, lai apstiprinātu, ka šā gada janvārī Ukrainas Harkivas apgabalā atrastās atlūzas ir no Ziemeļkorejā izgatavotas tuvas darbības ballistiskās raķetes. "Analīze apstiprina, ka Krievija karā pret Ukrainu izmantojusi Ziemeļkorejā ražotas ballistiskās raķetes," teikts aģentūras paziņojumā. "Ziemeļkorejas raķešu atlūzas ir atrastas visā Ukrainā."
10:30. Ukrainas spēki piektdienas rītā veikuši triecienus prāmju pārceltuvei un ostas "Kaukāzs" naftas terminālim Krievijas Krasnodaras novadā, ziņo Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs.
"Ukrainas jūras spēku trieciengrupa uzbruka prāmju pārceltuvei un naftas terminālim ostā "Kaukāzs" Krievijas Federācijas Krasnodaras novadā," teikts paziņojumā. Ģenerālštābs norādīja, ka Ukrainas spēki trāpīja naftas terminālim ar vairākām Ukrainā ražotām raķetēm no krasta raķešu sistēmas "Neptun".
10:17. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 507 650 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1390 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 7728 tankus, 14 935 bruņutransportierus, 13 140 lielgabalus un mīnmetējus, 1088 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 815 zenītartilērijas iekārtas, 357 lidmašīnas, 326 helikopterus, 10 587 bezpilota lidaparātus, 2229 spārnotās raķetes, 27 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 17 905 automobiļus un autocisternas, kā arī 2164 specializētās tehnikas vienības.
09:45. Papildspēki Krievijas armijai Harkivas apgabalā liecina, ka, iespējams, tiek mēģināts atvilkt Ukrainas spēkus no kritiskajiem frontes līnijas posmiem Ukrainas austrumos un izveidot "buferzonu" Harkivas apgabala ziemeļos un šādā veidā krievi vēlas uzsākt savas ofensīvas otro posmu Harkivas apgabalā, uzskata ASV Kara studiju institūta (ISW) eksperti.
Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis un Ukrainas ģenerālštābs ceturtdien ziņoja, ka Krievijas armija pārvieto vienības, papildu pulkus un brigādes no citiem frontes līnijas posmiem un no poligoniem uz Harkivas ziemeļu Lipcu rajonu un Vovčansku.
08:30. Ukrainas droni naktī uz piektdienu Krievijas Krasnodaras apgabalā uzbrukuši naftas bāzei, kura uzbrukumā aizdegusies, paziņoja apgabala gubernators Veniamins Kondratjevs.
Pēc viņa teiktā, aizdegušās trīs cisternas, un ir ievainoti bāzes darbinieki.
07:12. Krievijas armijas veiktos triecienos Ukrainas pilsētai Harkivai ir nogalināti trīs cilvēki un ievainoti 16, piektdienas rītā paziņoja Harkivas apgabala administrācijas vadītājs Olehs Siņehubovs. "Pašlaik ir zināms par trim mirušajiem un 16 ievainotajiem," gubernators paziņoja lietotnē "Telegram". Viņš atzīmēja, ka starp ievainotajiem ir ātrās palīdzības mediķis un ir nodarīti postījumi ātrās palīdzības mašīnai.
"Ienaidnieks atkal izmantoja divkārša trieciena taktiku, kamēr notikuma vietā jau strādāja mediķi, glābēji un tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji. Visi triecieni atkal bija vērsti tikai pret civilo infrastruktūru," piebilda Siņehubovs.
00:10. Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss Odesā apsolīja Ukrainai ieročus 500 miljonu eiro vērtībā, vēsta pravda.com.ua.