"Rail Baltica" starptautisko dzelzceļa projektu aptumšo finansiālas bažas - samazinājumi draud visās valstīs. Taču Eiropas Komisija nevēlas pat netieši atklāt, ar kādu summu projekts tiks atbalstīts turpmāk un cik finansējuma vēl nepieciešams, raksta "err.ee".
Arī "Rail Baltica" Igaunijas termināļa stūrakmens ir ielikts, taču joprojām nav skaidrs, kā īsti izskatīsies šis dzelzceļa projekts.
Pēc pēdējiem aprēķiniem, "Rail Baltica" pirmajā posmā būtu jāiztērē aptuveni 15 miljardi eiro jeb trīs reizes vairāk, nekā tika lēsts visam projektam 2017. gadā. Neskatoties uz to, pēc “RB Rail” Igaunijas vadītāja Marko Kivila teiktā, mērķis joprojām ir pēc sešiem gadiem pabeigt galveno līniju.
"Protams, ka tāda liela projekta īstenošana kā šis šajā laika posmā ir sarežģīta, un ir saistīti riski, taču tas ir mūsu iecerētais mērķis," viņš teica.
Pēc Kivila teiktā, Baltijas valstu pārstāvji cer, ka Eiropas Savienības ieguldījums projektā būs pēc iespējas lielāks, taču precīzas summas tiks noteiktas sarunu gaitā un tikai pēc 2027. gada, kad beigsies pašreizējais Eiropas Savienības finansējuma periods. Eiropas Komisija šobrīd nevar dot nekādus solījumus.
""Rail Baltica" vadības izaicinājums ir nodrošināt, lai projekta izmaksas paliktu pēc iespējas zemākas. Jā, izmaksas, salīdzinot ar sākotnējiem aprēķiniem, nedaudz pieauga, taču tas ir neizbēgami," sacīja Eiropas Komisijas direktoru biroja vadītāja Magda Kopčinska.
"Valstis jau iepriekš ir noslēgušas vienošanos savā starpā, ka varētu turpināties līdz šim izmantotā pašfinansējuma likme 15 procentu apmērā, taču, ņemot vērā projektu izmaksu pieaugumu, visticamāk, arī valstu pašu ieguldījums varētu pieaugt," sacīja Kivils.
Pēc Kivilas teiktā, tiek strādāts, lai projektam piesaistītu papildu finanšu līdzekļus, piemēram, no citiem fondiem vai, ja iespējams, arī kredītu veidā. Eiropas Komisija ir gatava palīdzēt, un gaidāma arī ātrāka būvniecība.
"Piedodiet, ka tā saku, bet ir svarīgi sākt rakt un būvēt," sacīja Kopčinska.
"Šobrīd būvniecības cenas ir saprātīgākas, jo ātrāk būvēsim, jo lētāk, iespējams, tas būs.”
Igaunijas situācija šobrīd ir labāka nekā Latvijai vai Lietuvai gan budžeta, gan būvniecības tempu ziņā. Tomēr arī tur tiek veiktas izmaiņas - pirmajā posmā Igaunijā tika pabeigts dzelzceļš ar vienu sliežu pāri, nevis diviem.
"Tāds risinājums ir arī citām valstīm. Lai gan arī Lietuvā, piemēram, plānots, ka Kauņas-Viļņas savienojums var tikt pārcelts uz 2030. gadu. Tāpat Rīgas savienojums ir tikai no dienvidiem un apļveida dzelzceļš netiks būvēts,” sacīja Kivila.