Jaunākā informācija par Maskavas koncertzālē notikušo teroraktu.
08:18. Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko, paziņojot, ka teroraktu Piemaskavā sarīkojušie uzbrucēji sākotnēji bēguši uz Baltkrieviju, tiešā formā grauj Kremļa naratīvu par Ukrainas līdzdalību, norāda ASV Kara studiju institūta eksperti.
Lukašenko ir "ļoti maz acīmredzamu stimulu melot par uzbrukuma faktu šādā veidā", teikts ziņojumā.
Vairāk šeit
05:30. Tadžikistānā tiesībsargājošo struktūru pārstāvji aizveduši uz nopratināšanu aizdomās par terorakta sarīkošanu Piemaskavā turēto cilvēku radiniekus, vēsta "Radio Brīvība" tadžiku redakcija. Vairāk šeit
16:25. Krievijas tiesa otrdien saistībā ar terorakta sarīkošanu Piemaskavas koncertzālē aizturējusi astoto aizdomās turamo, teikts paziņojumā Maskavas vispārējās jurisdikcijas tiesu kanālā platformā "Telegram".
Maskavas rajona tiesa apcietinājusi Ališeru Kasimovu, teikts paziņojumā.
Vairāk šeit.
11:00. Kā vēsta Irānas mediji, ISIS paziņojis par jauniem draudiem veikt teroraktus Krievijas teritorijā. Islāma valsts neoficiālais kanāls draudēja Krievijai ar jauniem teroraktiem, reaģējot uz teroraktu veicēju spīdzināšanu - organizācija paziņoja, ka šīs darbības būs atbilde uz spīdzināšanu un pratināšanām, ko Krievijas drošības spēki veic pret ISIS dalībniekiem.
Vairāk šeit:.
07:28. Itālija pirmdien sekoja Francijas piemēram, pastiprinot drošību pēc terorakta Piemaskavas koncertzālē, par kuru uzņēmies atbildību teroristu grupējums "Islāma valsts".
Itālijā nacionālās drošības padomes sanāksmē pirmdien tika nolemts pastiprināt drošību Svētās nedēļas ceremonijās pirms Lieldienām šajā nedēļas nogalē. Tiks pastiprināta gan novērošana, gan pārbaudes, "pievēršot vislielāko uzmanību cilvēku vislielākās pulcēšanās un pārvietošanās vietām, kā arī sensitīviem mērķiem", paziņoja Itālijas Iekšlietu ministrija.
Vairāk šeit
20:09. Grupējums Islāma valsts (IV), kas uzņēmās atbildību par pagājušajā nedēļā notikušo teroraktu koncertzālē Maskavas priekšpilsētā, pēdējā laikā veicis "vairākus mēģinājumus" uzbrukt Francijas teritorijā, paziņojis Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Kā ziņo medijs „The Kyiv Independent”, Francijas izlūkdienestu rīcībā ir informācija, kas pierāda, ka tā ir "Islāma valsts vienība, kas plānoja uzbrukumu un to īstenoja", un sacīja, ka būtu "ciniski un neproduktīvi pašai Krievijai un tās pilsoņu drošībai izmantot šo kontekstu, lai mēģinātu vērst to pret Ukrainu."
Vairāk šeit
16:51. Putins upuru ciešanas izmantos kā ieroci vardarbībai
Sociālā tīkla "X" lietotāji dalās savās pārdomās, kāda būs Kremļa atbilde uz 22.martā notikušo terora aktu koncertzālē "Crocus City Hall". Dominējošais viedoklis - Putins pastiprinās represijas pašmājās un palielinās triecienu jaudu pa Ukrainas teritoriju. Tāpat eksperti atzīmē, ka nevienā Rietumu demokrātijā nebūtu iedomājama lielīšanās ar fotogrāfijām, kurās redzama aizturēto spīdzināšana.
NATO Stratēģiskās komunikācijas centra vadītājs Jānis Sārts domā, ka terora aktu Kremlis izmantos, lai vēl vairāk mobilizētu sabiedrību pret Ukrainu un vērstos pret citādi domājošajiem.
Publicists Andrejs Soldatovs dalās ar savu rakstu laikrakstā "The Guardian", kurā norāda, ka Krievijas specdienesti ir "meistari" spīdzināšanā un represijās pret saviem iedzīvotājiem, bet nespējīgi paredzēt un novērst teroristu uzbrukumus. Soldatovs pauž, ka notikušais terora akts ir likumsakarīgs Putina politikas rezultāts.
14:51. Trīs dienas pēc terorakta Piemaskavas koncertzālē slimnīcās joprojām ārstējas gandrīz 100 šī uzbrukuma upuri, paziņojusi Maskavas reģiona veselības aprūpes administrācija. Cietušie izvietoti pa vairākām slimnīcām galvaspilsētā un Maskavas reģionā.
14:10. Teroraktā Piemaskavas koncertzālē ir pretrunas un neskaidrības, tomēr šis notikums tiks izmantots totalitārisma pazīmju nostiprināšanai Krievijas sabiedrībā un patriotiskākās iedzīvotāju daļas vēl ciešākai konsolidācijai ap vadoni Vladimiru Putinu, pauda vēsturnieks un politologs Kārlis Daukšts.
Eksperts norādīja, ka, piemēram, rodas šaubas, vai sabiedrībai atrādītie Tadžikistānas pilsoņi ir patiesie šāvēji. "18 minūšu laikā spēt nogalināt daudz cilvēkus, aizdedzināt ēku, un turpat atradušās viņu automašīnas. Aizturētie cilvēki varbūt tika nolīgti, lai vienkārši aizbrauc, bet šāvēji bija citi. Man rodas šaubas par šī notikuma politisko pamatojumu un mērķiem. Jāuzdod jautājums par to, kam šis uzbrukums ir izdevīgs. Vienlaikus atbilde uz šo jautājumu tikai kaut kādā ziņā dod atbildi, bet visneizdevīgāk tas ir Ukrainai pēc būtības."
Varāk šeit
13:10. Krievijas prezidents izmantos teroraktā Maskavas apgabalā bojāgājušos karā pret Ukrainu, ir pārliecināts vācu izdevums BILD.Materiālā atzīmēts, ka Putinu dziļi pazemojis notikušais, jo viņa impērijas izlūkdienesti nespēja novērst vairāk nekā 100 cilvēku slepkavību koncertzālē un ļāva viņiem aizbēgt no incidenta vietas.
Vairāk šeit
10:45. Pēc terorakta Piemaskavas koncertzālē Francija paaugstinājusi terorisma trauksmes līmeni līdz visaugstākajam, svētdien paziņojis Francijas premjerministrs Gabriels Atāls.
Vairāk šeit
05.30 Terora akti netraucē fašistiskās Krievijas diktatoram Putinam veidot savu valstisko ideoloģiju. Tieši otrādi - tie palīdz to darīt. Šajā ziņā interesants ir Krievijas valsts domes lietvedībā esošs dokuments. Tā ir Krievijas Valsts domes priekšsēdētāja Vjačeslava Volodina vēstule Putinam ar rosinājumu pārveidot valsts sabiedriski politisko iekārtu periodā pēc prezidenta vēlēšanām, raksta Elita Veidemane.
Vairāk šeit: Terora akti palīdz Putinam veidot jaunu valstisko ideoloģiju
06.15. Piektdienas vakarā notika terora akts prestižajā Maskavas koncertzālē “Crocus City Hall” (tā atrodas uzreiz aiz Maskavas administratīvajām robežām netālu no izslavētās Rubļovkas). Grupa kamuflāžā tērptu kaujinieku ielauzās skatītāju zālē un, demonstrējot profesionālas iemaņas, sāka mērķtiecīgi šaut pa cilvēkiem. Pēc tam, izmantojot līdzatnesto vai jau agrāk tur nogādāto benzīnu, aizdedzināja ēku. Bojā gājušo upuru skaits krietni pārsniedz simtu, tādējādi tam kļūstot par lielāko terora aktu Krievijā kopš Beslanas skolas ieņemšanas 2004. gada 1. septembrī, raksta Bens Latkovskis.
Vairāk šeit: Notikumiem koncertzālē "Crocus City Hall" noteikti būs milzīgas, iespējams, katastrofālas sekas
Vēl aptuveni 130 cilvēki ir ievainoti.
Tīmekļa izdevums "Baza" ziņo, ka koncertzālē, kas atrodas Krasnogorskā, 22 kilometru attālumā no Maskavas centra, izcēlies ugunsgrēks, kas aptvēris trešdaļu ēkas un kura rezultātā iebrucis jumts.
Apšaude izcēlusies pirms rokgrupas "Piknik" koncerta. Vienlaikus citā zālē noticis Ļeņingradas apgabala simfoniskā orķestra koncerts.
Kā vēsta Kremļa kontrolētā ziņu aģentūra "RIA Novosti", uz publiku uguni no automātiskajiem ieročiem atklājuši vismaz trīs maskēšanās tērpos ģērbti cilvēki.
Tikmēr lietotnes "Telegram" kanāls "Shot" ziņo, ka uzbrucēji bijuši vismaz pieci.
Savukārt "Telegram" kanāls "Mash" vēsta, ka šaušana vienlaicīgi sākusies vestibilā un skatītāju zālē.
Ugunsgrēku izraisījusi vai nu uzbrucēju mesta granāta, vai degbumba.
Kā ziņo "Baza", ugunsgrēka pārņemtajā ēkā varētu atrasties aptuveni 100 cilvēku, kam nav izdevies no koncertzāles izkļūt.
Tikmēr mediji vēsta, ka uzbrukuma brīdī koncertzālē varētu būt atradušies 6200 cilvēku, jo visas biļetes uz "Piknik" koncertu bijušas izpārdotas.
Ugunsdzēsēji ziņo, ka no degošās ēkas pagraba evakuējuši aptuveni 100 cilvēkus. Turpinās cilvēku evakuācija no degošās ēkas jumta.
Mediji ziņo, ka uz notikuma vietu devušās 70 ātrās palīdzības automašīnas.
Kanāls "112" ziņo, ka autostāvvietā pie koncertzāles konstatēts mīnēts mikroautobuss. Ar to notikuma vietā iepriekš ieradušies uzbrucēji.
Tikmēr pienāk ziņas, ka Maskavā dažādās vietās tiek slēgti tirdzniecības centri. "Telegram" kanāls "Bumaga" vēsta, ka arī Sanktpēterburgā cilvēki tiek evakuēti no tirdzniecības centriem.
Krievijas galvaspilsētā atcelti visi nedēļas nogalē paredzētie pasākumi, bet augstskolas paziņojušas par sestdien paredzēto nodarbību atcelšanu.
Saistībā ar Krievijas koncertzālē piektdien notikušo apšaudi, pēc kuras izcēlās ugunsgrēks, neviens Latvijas valstspiederīgais nav vērsies pēc palīdzības Ārlietu ministrijā (ĀM).
Atbildot uz aģentūras LETA jautājumiem, ĀM pārstāve Diāna Eglīte norādīja, ka Latvijas vēstniecības darbinieki Maskavā ir drošībā, un ka neviens Latvijas valstspiederīgais nav vērsies pēc palīdzības ĀM.
