Ukrainas kara 717. diena. Jaunākā informācija [papildināts 21:20]
Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 10.februārī. Ukraina jau teju divus gadus varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
21:20. Zelenskis par ieroču un munīcijas ražošanu: Viss, kas plānots šajā gadā, tiks izpildīts.
20:30. Maskava lauzusi nomas līgumu ar Ukrainas vēstniecību, tā tur nestrādā jau divus gadus - kopš Krievija iebruka Ukrainā, vēsta pravda.com.ua.
19:10. Vācijas kanclers Olafs Šolcs, Baltajā namā tiekoties ar ASV prezidentu Džo Baidenu, Krievijas prezidenta Vladimira Putina interviju Takeram Karlsonam nosauca par "bezjēdzīgu", ziņo pravda.com.ua. Viņs norāda, ka intervijā Putins daudz meloja. Viņš uzsvēra, ka vienīgais iemesls, kāpēc Krievijas karš pret Ukrainu joprojām turpinās, ir "Krievijas prezidenta vēlme anektēt daļu Ukrainas".
17:40. Mediji: Vācija prognozē vairāk nekā 10 miljonus bēgļu no Ukrainas, ja tā zaudēs karu.
16:30. Nevar izslēgt Krievijas uzbrukumu NATO dalībvalstij, sestdien publicētās intervijās paziņoja Minhenes Drošības konferences vadītājs Kristofs Heisgens. Uz jautājumu, vai, viņaprāt, Krievijas diktators Vladimirs Putins varētu dot tādu rīkojumu, Heisgens atbildēja, ka "protams. Putins tomēr ir vairākkārt teicis, ka Padomju Savienības sabrukums ir lielākā 20.gadsimta katastrofa, kuras rezultātā daudzi krievi ir iesprostoti ārpus Krievijas robežām". Putina mērķis ir atjaunot Lielo Krieviju izjukušās Padomju Savienības robežās, globālu impēriju, kurā viņš valdītu kā cars, Heisgens klāstīja Diseldorfā bāzētajam laikrakstam "Rheinische Post" un Bonnā bāzētajam laikrakstam "General Anzeiger".
15:00. NATO ir jāattīsta sava militārā rūpniecība, lai sagatavotos pat gadu desmitiem ilgai konfrontācijai ar Krieviju, intervijā Vācijas izdevumam "Welt" paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Ja Vladimira Putina režīms gūs uzvaru Ukrainā, nevar garantēt, ka Krievijas agresija netiks vērsta pret citām valstīm, tādēļ NATO valstīm ir ātrāk ir jāattīsta sava militārā rūpniecība.
13:10. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 394 270 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 980 iebrucēji.
11:24. ASV prezidents Džo Baidens un Vācijas kanclers Olafs Šolcs, tiekoties Vašingtonā, brīdināja Rietumvalstis neatslābt Ukrainas atbalstīšanā un aicināja ASV Kongresu vienoties par palīdzību Ukrainai. Šolcs sacīja, ka gadījumā, ja ASV Kongress nespēs vienoties par turpmāku finansējumu Kijivas atbalstam, tiks apdraudēta Ukrainas bruņoto spēku spēja aizsargāt valsti pret Krievijas iebrukumu. ASV atbalsts Ukrainai ir "būtisks", pauda Vācijas kanclers. Pēc apmēram stundu un 45 minūtes ilgās sarunas ar Baidenu Šolcs sacīja, ka abu valstu līderi tic ASV Kongresa spējai vienoties par palīdzības sniegšanu Ukrainai.
10:33. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki naktī uz sestdienu notriekuši 23 no 31 trieciendrona "Shahed", ko uz Ukrainu palaida Krievija, platformā "Telegram" pavēstīja Gaisa spēki. No Čudas raga okupētajā Krimā un Kurskas apgabala Krievijā palaisto trieciendronu galvenie mērķi bija uzbrukumi Odesas pilsētā un Harkivas apgabalā.
09:33. Papildināts: Krievija piektdienas vakarā palaida uz Ukrainas pilsētu Harkivu trieciendronus "Shahed", kas trāpīja degvielas uzpildes stacijai un izraisīja plašu ugunsgrēku, kurā gāja bojā septiņi cilvēki un trīs cietuši, sestdien paziņoja Ukrainas iekšlietu ministrs Ihors Klimenko. Platformā "Telegram" ministrs rakstīja, ka atbildīgajiem dienestiem ir izdevies lokalizēt ugunsgrēku dzīvojamo māju rajonā, izglābjot 25 mājas. "Taču līdz pamatiem nodega vairāk nekā desmit māju. Vienā no privātmājām tika atrasti piecu cilvēku līķi, arī trīs bērni. Citā vietā vēl divi cilvēki gāja bojā. Kopējais upuru skaits šobrīd ir - septiņi bojāgājušie un trīs ievainotie," informēja Klimenko.
09:13. Krievija piektdienas vakarā palaida uz Ukrainas pilsētu Harkivu trieciendronus "Shahed", kas trāpīja kritiskās infrastruktūras objektam un izraisīja plašu ugunsgrēku, kurā gājis bojā viens cilvēks un divi cietuši.
00:10. Starptautiska detektīvu grupa Nīderlandes policijas un Eiropola vadībā izsekojusi astoņu deportēto ukraiņu bērnu atrašanās vietu. Detektīvu grupa meklēja bērnus, izmantojot satelītattēlus, sejas atpazīšanas sistēmas un citas digitālas metodes, ziņo pravda.com.ua.
Detektīvi norāda, ka astoņi nolaupītie bērni ir bāreņi un viņi piespiedu kārtā izraidīti uz okupētajām teritorijām un turēti tur propagandas nolūkos. Drošības apsvērumu dēļ informācija par bērniem netiek izpausta, bet ir nodota Ukrainas varas iestādēm. Meklēšanas operācijā piedalījās sešas nevalstiskās organizācijas un aptuveni 60 detektīvi un izmeklētāji no 23 valstīm, tostarp Austrālijas, Vācijas, Nīderlandes, Zviedrijas, Apvienotās Karalistes un ASV.