Ukrainas kara 502. diena. Jaunākā informācija [papildināts 21:40]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 10. jūlijā. Ukraina jau vairāk kā gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

21:40 Glābēji pabeiguši meklēšanas darbus gaisa trieciena vietā Zaporižjes apgabala Orehovas pilsētā. Septiņi cilvēki kļuvuši par Krievijas apšaudes upuriem.

"Glābēji bez dzīvības pazīmēm no gruvešiem izcēluši trīs cilvēku līķus. Bojāgājušo skaits pieaudzis līdz 7 cilvēkiem," vēsta Ukrainas Ārkārtas valsts dienesta preses dienests.

Krievija10. jūlija rītā apšaudīja dzīvojamo rajonu - humānās palīdzības sadales vietu.

20:27 Ukrainas Bruņoto spēku austrumu karaspēka grupas spīkers pulkvedis Serhijs Čerevatijs atzīmē, ka šodien Bahmutas un Limanas virzienos Ukrainas bruņotie spēki nogalināja gandrīz 100 Krievijas okupantu.

Runājot par situāciju Bahmutas virzienā, Čerevatijs atzīmēja, ka diennakts laikā ienaidnieks 313 reizes apšaudīja Ukrainas militārpersonu pozīcijas, tika veikti trīs gaisa triecieni.

19:44 Melitopoles mērs Ivans Fjodorovs komentēja pieņēmumu, ka rasisti atkāpšoties Zaporožjes virzienā.

"Espresso" ēterā viņš sacīja, ka krievi, gluži pretēji, aktīvi piesaista jaunas rezerves, lai stātos pretī Ukrainas bruņoto spēku kaujiniekiem.

19:00 Šobrīd liela uzmanība tiek pievērsta Zaporižjes virzienam, kur Ukrainas bruņotie spēki uzsāka pretuzbrukumu, taču analītiķi norāda, ka Krievija Kupjanskas virzienā ir uzkrājusi lielu skaitu savu militāro tehniku un ekipējumu.

Militārajam ekspertam Aleksandram Kovaļenko "1+1" jautāja, vai Krievija varētu spēlēt šādu spēli: mēģināt uzsākt ofensīvu Kupjanskas virzienā, lai izvilktu mūsu spēkus no dienvidiem.

17:50. "Ir signāls, ka Krievijā var sākties jauns dumpis, kuru atbalstīs liels skaits cilvēku," tā intervijā telekanālam ABC News norādīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis. "Es tā domāju, pamatojoties uz izlūkdienestu datiem... Prigožins kļuva par politisku figūru.. Kāpēc viņš apstājās? Nu, es precīzi nezinu," sacīja prezidents.

Zelenskis atzīmēja, ka "vāgneriešu" līdera sacelšanās atklāja Putina režīma vājumu. "Prigožins nolēma apstāties. Putinam nav militāra spēka Krievijas iekšienē, un viņa civiliedzīvotāji nav aizsargāti. Ir signāls, ka Krievijā var būt kārtējā sacelšanās, revolūcija. Turklāt ir daudz cilvēku, kas varētu atbalstīt šo sacelšanos," viņš piebilda.

16:12. Ukrainas armija ieņēmusi svarīgākās augstienes ap Bahmutu, pirmdien paziņojusi Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara.

Savā lietotnes "Telegram" kanālā viņa informējusi, ka pēdējo dienu laikā ukraiņi nodrošinājuši uguns kontroli pār "pilsētas ieejām un izejām", kā arī pār krievu spēku kustību pašā pilsētā. Kā ziņots, iepriekš pirmdien Ukrainas armijas pārstāvis Andrijs Kovaļovs pavēstīja, ka pagājušās nedēļas laikā atbrīvoti 14 kvadrātkilometri krievu iebrucēju sagrābtās teritorijas.

"Pagājušajā nedēļa Ukrainas dienvidos atbrīvoti vairāk nekā desmit kvadrātkilometru ukraiņu zemes," informēja Kovaļovs, piebilstot, ka Bahmutas sektorā atbrīvota četrus kvadrātkilometrus liela teritorija. Kopumā kopš ukraiņu pretuzbrukuma sākuma krievu iebrucēji padzīti no 193 kvadrātkilometrus lielas teritorijas.

14:20. Polijas slepenie dienesti aizturējuši kārtējo krievu aģentu, kas tiek turēts aizdomās par militāro objektu un ostu izspiegošanu, pirmdien tviterī pavēstījis iekšlietu ministrs Marjušs Kamiņskis.

Tā jau ir 15 aizturēšana Krievijas spiegu tīkla lietā. Kā vēsta prokuratūra, aizdomās turamais ir Ukrainas pilsonis, kas Polijā dzīvo kopš 2019.gada.

Kamiņskis raksta, ka Krievija aizturētajam regulāri maksājusi par tā veiktajām darbībām. Prokuratūra ir ierosinājusi lietu par aizdomās turamā atrašanos noziedzīgas organizācijas sastāvā un par darbību ārvalstu izlūkdienesta labā, kaitējot Polijas interesēm.

12.51. Ukrainas armija pirmdien paziņojusi, ka pagājušās nedēļas laikā atbrīvojusi 14 kvadrātkilometrus krievu iebrucēju sagrābtās teritorijas.

"Pagājušajā nedēļa Ukrainas dienvidos atbrīvoti vairāk nekā desmit kvadrātkilometru ukraiņu zemes," pavēstījis Ukrainas armijas pārstāvis Andrijs Kovaļovs, piebilstot, ka Bahmutas sektorā atbrīvota četrus kvadrātkilometrus liela teritorija.

12.26. Latvijā dzīvojošo ukraiņu biedrību konfederācija "Viche" cer, ka NATO samitā Viļņā šonedēļ tiks noformulēti konkrēti soļi, kas Ukrainai ir jāsper, lai tā tiktu uzņemta aliansē. Organizācijas valdes priekšsēdētāja Oksana Sičko norāda, ka Ukrainas bruņotie spēki būtu liels ieguvums NATO, jo tajos dien vismaz 700 000 sagatavotu kareivju ar reālu kaujas pieredzi.

12.03. Saskaņā ar pirmo neatkarīgo statistisko analīzi par Krievijas zaudējumiem tās uzsāktajā karā pret Ukrainu līdz šim krituši gandrīz 50 000 krievu karavīru.

11.30. 89% ukraiņu šobrīd vēlas, lai Ukraina kļūtu par NATO dalībvalsti, ziņo pravda.com.ua.

10.09. ASV prezidenta nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans izklāstījis Ukrainas saistības attiecībā uz kasešu munīcijas izmantošanu, ko Vašingtona nolēmusi nosūtīt Kijivai. "Viņi tos neizmantos Krievijas teritorijā, viņi tos izmantos tikai savā teritorijā, kur viņiem ir vislielākais stimuls ierobežot - ierobežot ietekmi uz civiliedzīvotājiem," sacīja Salivans. Tāpat Salivans minēja, ka ukraiņi kasešu munīcijas neizmantos apdzīvotās vietās, vēsta pravda.com.ua.

08.57. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 234 480 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 440 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 4085 tankus, 7966 bruņutransportierus, 4371 lielgabalu, 668 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 414 zenītartilērijas iekārtas, 315 lidmašīnas, 309 helikopterus, 3686 bezpilota lidaparātus, 1271 spārnoto raķeti, 6937 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 632 specializētās tehnikas vienības.

08.10. NATO samitam Viļņā, kas notiks 11.jūlijā un 12.jūlijā, tiek gatavota palīdzības pakotne Ukrainai, intervijā aģentūrai LETA atzina NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos Baiba Braže.

Braže atzīmēja, ka NATO kā organizācija nenodrošina Ukrainai militāro palīdzību, bet gan, piemēram, medicīniskās iekārtas, bezpilota lidaparātus, pret dronu iekārtas un dažādas citas lietas.

07.13. Seimā šodien notiks Baltijas valstu, Polijas un Ukrainas parlamenta priekšsēdētāju tikšanās, kurā paredzēts spriest par reģionālo drošību un atbalstu Ukrainai tās ceļā uz dalību NATO un Eiropas Savienībā, informē Saeimas Preses dienests.

00.10. Turcijas ārlietu ministrs sestdien telefonsarunā ar Krievijas kolēģi apsprieda Melnās jūras graudu iniciatīvu. Graudu piegādes līgums beidzas 17. jūlijā. Pateicoties iniciatīvai Ukrainas lauksaimnieki pēdējo 11 mēnešu laikā ir eksportējuši miljoniem tonnu graudu un citu preču, vēsta pravda.com.ua.