Ukrainas kara 501. diena. Jaunākā informācija [papildināts 22:12]

© AP/Scanpix/Leta

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 9. jūlijā. Ukraina jau vairāk kā gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

22.12. Bijusī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite uzskata, ka Ukrainas iestāšanās process NATO jāsāk jau tagad, nevis jāgaida Krievijas uzsāktā kara beigas, vēstīts pravda.com.ua.

21.00. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, Kijivā agresorvalsts karavīri nogalinājuši vairāk nekā 170 civiliedzīvotājus un iznīcinājuši vai sabojājuši 400 dzīvojamās ēkas, ziņo pravda.com.ua.

20.12. Krievu okupanti svētdienas pēcpusdienā raidīja vairākas raķetes Hersonas dzīvojamā rajona virzienā. Raķešu uzbrukumā cietusi viena sieviete, atsaucoties uz apgabala militārās pārvaldes vadītāja Oleksandra Prokudina sacīto, ziņo pravda.com.ua.

19.00. Joprojām nav pieņemts galīgais lēmums, vai Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis personīgi ieradīsies NATO samitā Viļņā, svētdien paziņoja Ukrainas vicepremjere Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas jautājumos Olha Stefanišina.

"Galīgie lēmumi [par Zelenska vizīti] vēl nav pieņemti. Mēs pilnībā neizprotam visu Viļņas sanāksmju formātu, bet mēs arī pilnībā neizprotam lēmumus, kas tiks fiziski likti uz galda," sacīja Stefanišina intervijā Ukrainas portālam "Jevropeiska pravda".

18.14. Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas un Ukrainas kultūras ministri svētdien parakstīja deklarāciju, reģiona valstīm apņemoties palīdzēt Ukrainai kara apstākļos saglabāt kultūras mantojumu un to atjaunot.

Kā informē Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, deklarācija paredz sniegt atbalstu Ukrainas kultūras un radošajām nozarēm, sniedzot to atbilstoši Ukrainas identificētajām vajadzībām un ciešā sadarbībā ar Ukrainas valsts, nevalstiskajām iestādēm un privāto sektoru.

17.18. Francija gatavo jaunu militārās palīdzības paketi Ukrainai, vēstīts pravda.com.ua.

16.40. Ukraina nevar kļūt par NATO dalībvalsti pašlaik, kamēr notiek aktīva karadarbība, taču nepieciešams Ukrainai izveidot skaidru un neizbēgamu ceļu uz NATO, uzsver Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS), kurš šodien Latvijā tikās ar Ukrainas Augstākās Radas priekšsēdētāju Ruslanu Stefančuku.

13.35. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 234 040 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 600 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī Krievija zaudējusi 4078 tankus, 7964 bruņutransportierus, 4366 lielgabalus, 668 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 413 zenītartilērijas iekārtas, 315 lidmašīnas, 309 helikopterus, 3685 bezpilota lidaparātus, 1271 spārnoto raķeti, 629 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 628 specializētās tehnikas vienības.

12.39. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Polijas prezidents Andžejs Duda šodien, 9. jūlijā, iepriekš neizziņotā vizītē ieradās Luckā, vēsta pravda.com.ua.

11.09. Sestdien notikušajā Krievijas raķešu triecienā Doneckas apgabalā Limanā nogalināto cilvēku skaits pieaudzis līdz deviņiem, svētdien pavēstīja Doneckas apgabala kara administrācijas vadītājs Pavlo Kirilenko. Jau ziņots, ka sestdien Krievijas raķešu triecienā Limanā tika nodarīti postījumi dzīvojamajai ēkai un veikalam. Ievainoti 13 cilvēki. Raķetes tika palaistas no reaktīvajām raķešu palaišanas sistēmām.

10.32. Šodien parlamentā notiks Saeimas priekšsēdētāja Edvarda Smiltēna (AS) un Ukrainas Verhovna Radas priekšsēdētāja Ruslana Stefančuka tikšanās.

09.05. Dziesmu un deju svētku noslēdzošajā dienā piecu valstu kultūras ministri parakstīs vienotu deklarāciju par Latvijas, Polijas, Lietuvas un Igaunijas atbalstu Ukrainas kultūras mantojuma atjaunošanai, informē Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

00.10. Sestdien, 8. jūlijā, Krievijas spēki veica neveiksmīgas ofensīvas operācijas Limanas, Bahmutas, Marjinkas un Šahtarskas frontēs. Tiek ziņots par kopumā vairāk nekā 25 kaujas operācijas starp Krievijas un Ukrainas spēkiem, ziņo pravda.com.ua.














Pasaulē

Krievija sevi ir ilgstoši pasniegusi kā globālu lielvaru, kas uzvar karos un atbalsta savus sabiedrotos, līdz ar to Bašara al Asada režīma krišana Sīrijā šo Krievijas imidžu Tuvajos Austrumos ir pamatīgi iedragājusi, intervijā aģentūrai LETA izteicās Izraēlas pulkvežleitnants, Krievijas informācijas operāciju un Krievijas Tuvo Austrumu politikas eksperts Daniels Rakovs.

Svarīgākais