Ukrainas kara 125. diena. Jaunākā informācija [papildināts 22:14]

 
©SCANPIX

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Krievijas Ukrainas karā 28. jūnijā. Ukraina jau četrus mēnešus varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu

23.12. Ciešot zaudējumus karā ar Ukrainu, Krievijas armija cer piesaistīt savās rindās atvaļinātos virsniekus un rezervistus, atsaucoties uz Kara izpētes institūta aprēķiniem, vēsta pravda.com.ua. Vienlaikus institūts pieļauj, ka Krievijas armija varētu pastiprināt tādus uzbrukumus, kādus vakar piedzīvoja Kremenčukas mierīgie iedzīvotāji.

22.14. Bulgārija izraidīs 70 Krievijas diplomātiskos darbiniekus, otrdien paziņoja valsts premjerministrs Kirils Petkovs.

"Bulgārija gatavojas izraidīt 70 Krievijas diplomātus. Mūsu dienesti viņus identificēja kā cilvēkus, kas strādāja pret mūsu interesēm," žurnālistiem sacīja premjers. "Visi, kas strādā pret Bulgārijas interesēm, tiks aicināti atgriezties savā valstī. Mēs sagaidām, ka Maskavā atgriezīsies pilna 70 sēdvietu lidmašīna."

20.56. Krievijas miljardieris un oligarhs Oļegs Deripaska, kas jau iepriekš publiski iztecies pret karu Ukrainā, otrdien paudis viedokli, ka Ukrainas iznīcināšana būtu milzīga kļūda Krievijai.

19.18. ASV sākušas ieviest pret Krieviju sankcijas, par kurām G7 līderi nupat vienojās samitā Vācijā. Jaunākie pasākumi būs vērsti pret Krievijas aizsardzības nozari un ierobežos Krievijas zelta importu.

Jauno sankciju mērķis ir ierobežot Krievijas iespējas izstrādāt un izvietot ieročus un tehnoloģijas, kas tiek izmantotas karā pret Ukrainu, norādīja ASV Finanšu ministrija.

18.26. Karš Ukrainā ir devis impulsu, lai valstij piešķirtu Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts statusu, skaidroja Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētniece Aleksandra Palkova. Viņa norādīja, ka Eiropadomes lēmumam ir vienlīdz simboliska, gan arī praktiska nozīme. Šāds lēmums dos spēku ne tikai Ukrainas sabiedrībai, bet arī skaidru ceļu par tālāko valsts attīstību.

17.13. Krievijas iebrukuma dēļ Ukrainā savas mājas bijuši spiest pamest un uz citām valsts vietām doties vairāk nekā 6,2 miljoni cilvēku, otrdien paziņojusi ANO.

Vēl 5,26 miljoni cilvēku pametuši Ukrainu un reģistrēti kā bēgļi citās Eiropas valstīs.

16.25. Francijas riepu ražotājs "Michelin" otrdien paziņoja par plāniem līdz gada beigām biznesu Krievijā nodot jaunam uzņēmumam vietējās vadības rokās.

"Michelin" ražošanu Krievijā pārtrauca 15.martā saistībā ar piegāžu pārrāvumiem pēc Krievijas karaspēka iebrukuma Ukrainā.

"Ražošanas atsākšana ir tehniski neiespējama, jo īpaši piegāžu problēmu dēļ vispārējas neskaidrības kontekstā," norādīja kompānija.

15.49. Francijas prezidents Emanuels Makrons otrdien paziņojis, ka nedēvēs Krieviju par terorismu atbalstošu valsti. "Mums nav vajadzīga nekāda kvalifikācija, lai īstenotu šīs sankcijas" pret Maskavu par tās iebrukumu Ukrainā, sacīja Makrons, atbildot uz jautājumu par Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska aicinājumu atzīt Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.

15.09. Igaunijas Iekšlietu ministrija aizliegusi valstī ierasties Krievijas autiosportistam Nikolajam Grjazinam un viņa stūrmanim Konstantīnam Aleksandrovam, tādējādi liedzot viņu piedalīšanos "Rally Estonia", vēsta laikraksts "Postimees".

14.42. G7 valstu līderi otrdien noslēguši samitu Vācijā ar solījumu turpināt atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik nepieciešams, un izpētīt, ar kādiem tālejošiem soļiem iespējams ierobežot Kremļa ienākumus no naftas.

Samita noslēguma ziņojumā G7 valstis uzsvērušas savu nolūku radīt Krievijai "smagas un tūlītējas ekonomiskās izmaksas". Ziņojumā nav konkrēti izklāstīts, kā praksē darbotos fosilā kurināmā cenu griezti, bet paredzēts nākamajās nedēļās turpināt diskusijas, lai izpētītu pasākumus, ar kādiem aizliegt Krievijas naftas importu virs konkrēta līmeņa.

13.49. Portāls pravda.com.ua informē, ka Ukraina ir atguvusi 46 karā kritušo ukraiņu karavīru mirstīgās atliekas. Kā tiek ziņots, tad karavīru mirstīgās atliekas atgūtas no Zaporižjas apgabala. Aptuveni 21 bojāgājušais bija rūpnīcas "Azovstaļ" aizstāvis. "Ukraina atguva 46 varonīgu aizstāvju līķus, lai nodrošinātu viņiem cienīgu apbedīšanu. 21 no viņiem bija "Azovstaļ" aizsargs."

12.17. Šodien, 28. jūnijā, Ukrainā tiek atzīmēta Konstitūcijas diena. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis savā uzrunā sveica ukraiņus svētkos un pauda pārliecību, ka Ukraina uzvarēs nežēlīgajā karā, vēstīts protālā pravda.com.ua.

"Mēs nesākām šo karu, mēs neizšāvām pirmās lodes un nebijām pirmie, kas uzbruka. Mēs aizstāvam suverēnu un demokrātisku Ukrainu, sociālu un tiesisku valsti. [...] Dievs ir mūsu pusē, viņš saka, ka aizsargāt savu māju no ļaunuma nav grēks. Tas ir grēks to neaizstāvēt."

10.50. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši aptuveni 35 250 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī Krievija zaudējusi 1567 tankus, 3704 bruņutransportierus, 778 lielgabalu, 243 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 102 zenītartilērijas iekārtas, 217 lidmašīnas, 185 helikopterus, 636 bezpilota lidaparātus, 139 spārnotās raķetes, 2589 automobiļus un autocisternas, 14 kuģus un ātrlaivas un 601 specializētās tehnikas vienību.

10.19. Kremenčukā Krievijas raķešu triecienā tirdzniecības centram nogalināto skaits pieaudzis līdz 18, bet vēl 36 cilvēki pazuduši bez vēsts, otrdienas rītā pavēstījis Poltavas apgabala administrācijas vadītājs Dmitro Lunins.

10.04. Sumu apgabala militārās administrācijas vadītājs Dmitro Živickis sociālajā medijā "Facebook" ziņo, ka Krievijas karaspēks pirmdien, 27. jūnijā, raidījis neskaitāmi daudz šāvienus uz vietējo kopienu. "Krievi sāka apšaudi ar lielgabaliem plkst. 16:00. Krasnopilja kopienai trāpīts vairāk nekā 40 reizes. Viens cilvēks ir ievainots."

08.22. Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķešu triecienā tirdzniecības centram nogalināto skaits pieaudzis līdz 18, otrdienas rītā pavēstījis Poltavas apgabala administrācijas vadītājs Dmitro Lunins. Viņš piebildis, ka notikuma vietā turpina darbu glābēji, meklējot drupās apraktos cilvēkus.

08.17. Krievijas artilērijas triecienu pa civilajiem objektiem Ukrainas teritorijā mērķis ir demonstrēt pārākumu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" vērtēja Zemessardzes 1.Rīgas brigādes komandieris pulkvedis Kaspars Pudāns.

Raksturojot situāciju frontē, Pudāns skaidroja, ka joprojām kritiskākā situācija ir Ukrainas austrumos un Lisičanska ir kritiskais aizsardzības punkts Ukrainas pusei.

07.51. Lai arī bieži izskan, ka Krievija rada draudus Suvalku koridoram, realitātē tieši Krievijai būtu jāuztraucas par Kaļiņingradas apgabala drošību, jo "pēc būtības šis anklāvs nav nosargājams un ir Krievijas Ahilleja papēdis", šādu viedokli intervijā "Dienai" paudis Latvijā bāzētā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra "Stratcom" vadošais eksperts Jānis Karlsbergs.

07.10. G7 valstu līderi samitā Vācijā ir pieņēmuši paziņojumu par Krievijas pirmdien īstenoto raķešu uzbrukumu tirdzniecības centram Ukrainas pilsētā Kremenčukā, kurā teikts, ka ir nepieciešams saukt pie atbildības Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un citus vainīgos.

"Mēs, G7 līderi, apņēmīgi nosodām neģēlīgo uzbrukumu tirdzniecības centram Kremenčukā. Mēs kopā ar Ukrainu apraudam šī nežēlīgā uzbrukuma nevainīgos upurus."

01.42. Tirdzniecības centra apšaude ar raķetēm Ukrainas pilsētā Kremenčukā, ko pirmdien īstenoja Krievijas spēki, ir viens no vēsturē nekaunīgākajiem teroraktiem, vakara videouzrunā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Krievijas šodienas trieciens tirdzniecības centram Kremenčukā ir viens no nekaunīgākajiem teroraktiem Eiropas vēsturē. Mierīga pilsēta, parasts tirdzniecības centrs, tā iekšienē sievietes un bērni. Vienkārši civiliedzīvotāji. Pirms gaisa trauksmes izsludināšanas tur bija apmēram 1000 cilvēku," sacīja Zelenskis.

00.57. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien aicināja ASV atzīt Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.

"Es šorīt vērsos pie ASV ar aicinājumu atzīt Krieviju par terorismu atbalstošu valsti. Attiecīgu rezolūciju ir saskaņojusi ASV Senāta komiteja, bet juridisks lēmums ir jāpieņem [ASV] Valsts departamentam. Un šāds lēmums ir acīmredzami vajadzīgs, un visai demokrātiskajai pasaulei tas jāatbalsta," sacīja Zelenskis savā vakara videouzrunā.

00.25. "Tirdzniecības centrs liesmo, glābēji nodarbojas ar ugunsgrēka dzēšanu, upuru skaitu nevar pat iedomāties," ierakstā "Facebook" pauž Zelenskis. "Nekādas stratēģiskās vērtības. Tikai cilvēku centieni dzīvot normālu dzīvi, kas tā tracina okupantus." Triecienā cietušais tirdzniecības centrs deg vairāk nekā 10 000 kvadrātmetru platībā, tā dzēšanā piesaistīti 130 cilvēki un 23 tehnikas vienības, paziņoja ārkārtas situāciju dienests. Kremenčukas mērs Vitālijs Maleckis pavēstīja, ka trieciens veikts pa "cilvēku pārpildītu vietu, kurai 100% nav sakara ar karadarbību".

00.10. Ukrainas mediji citē Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ierakstu mikroblogošanas vietnē 'Twitter", kurā viņš izsaka līdzjūtību Ukrainas iedzīvotājiem saistībā Krievijas armijas raidīto raķešu triecienu Kremenčukas tirdzniecības centram. "Pienāks diena, kad vainīgie tiks saukti pie atbildības. Līdz tam beigsim zvanīt Kremlim. Viņus pilnībā ir jāizolē no pasaules, jāievieš vēl stingrākas sankcijas," raksta E. Rinkēvičs.